Par līdakām.Skolas laikos čomam lauki bija pie Ineša un tur vietējie novaktējot nārstu niedrēs līdakmammas dūra ar dakšām un krāva vezumos,lai vestu mājās.Tas bija dabīgs process laukos dzīvojot,paņemt no dabas to ko var.Par nošautajiem lopiņiem mežā un nocirstajiem kokiem neviens īpaši nesēro!Agrāk dzīvoju pie vienas lašupītes un vecie cilvēki stāstīja kā Latvijas laikos mucām sālījuši lašus.Katrā mājā bija žebērklis.Vienkārši tagad mākslīgi ir uzpūsta pasaules glābšanas scēna un viss ir attīstījies tiktāl,ka cilvēciņiem vairs nepietiek ar to,ko daba var saražot!
6.marts 2012, 19:00 | links















