otinjsh.
Super.:)
Super.:)
27.maijs 2012, 18:46 | links
Tieši pabeidzu savu stāstāmo, līdz izlasīju , ka Exmass (am) brekšiem ikru pilni vēderi, a bet tendences kopīgas.
Tātad Izr. no Dgr. 2012
26.05.2012
Nakts copi nolēmu šo nedēļas nogali sadalīt divās rīta copēs. Laiks ar' solās tīri komfortabls būt, maz vēja un silts, galvenais, lai zivis ķertos. Sestdien no rīta augšā esmu kā štiks nu tā pirms diviem, visas rīta procedūras un jau vālēju uz Lielupi patupēt uz laktiņas.
Vīri jau runā, ka Brekši tagad darot TO, bet nu tāpatās pašam takš jāpārbauda, varbūt asars ar tajs krajos ir parādījies.
Pa ceļam nemanīju ne stopētājus, ne kādus dzīvniekus, tik tālumā kāds peļu junkurs nokustina krūmus. Upe mierīga, ar miglas seģeni pārvilkusies, zāle peldās vienā rasā, forši, vismaz odu nebūs. Līmenis ar zemu zemais, bet tā kā esmu nolēmis makšķerēt zandelēs, tad jābrien vien ar plikām kājām.
Ārā nieka 6 grādi, kas vel ir tīri nekas, bet tā kā pasauli pārņēmis mitrums, tad rīta gaitā knaģi paspēj normāli nosalt. Tā ka upe to nezināja, tad arī šoreiz nolēma mani atsāt bez nevienas trofejas, nu nemaz nepažēloja.
Pirmās rīta stundas paiet vien pārsienoties, klājot galdu un draiskojoties kopā ar mailītēm. Copju nav. ~ 6:00 iepūš neliela brīzīte, atvelkot aiz sevis mērcētāju un odu mākoni, kas kā tāds sirseņu bars kā parādās tā pazūd (Jeb aiz viņiem paliku tikai es, neviens vairs nav starp dzīvajiem), bet ar šiem priekšvēstnešiem parādās copes un ar viņām rokās sadevušās arī zivis. Copes skaistas, nu ļoti breksīgas, bet izvelkot galā piezīdušies ir tikai plinderi max. līdz 400-500gr., pa kādam cietumniekam un tas arī viss. Tā papriecājos kādas 30 min. un klusums.
Nostrādā mailīšmakšķere. Attaisu lociņu un pluds nesās dzīļu virzienā. Nogaidu un tad, baukš, kā maucu ar kātu pa šnobeli, nedaudz pavelku normālu pusķieģeli un tad klinkts un nekā. Zivtiņā savilktas svītriņas skausta un astes rajonā. Laikam līdaķels bija, tjipa baigais stārs un es autogrāfu mednieks. Tā pātaga vispār pusmirusi: ar mailītēm neviens nevēlas draudzēties, ar šļiekām atļaujas savus krāniņus samērīt tikai asarbērni un ar' ik pa 2h. Vobšem tajā frontē bez pārmaiņām.
Brekšu bērni pienāk, vai atsāk ēst ar intervālu ik pa 30 min. maini ko un kā gribi, bet visi viena standarta. Jā, laikam kamēr lielie rīvējas, tikmēr mazie stīvējas. Kad tad , ja ne tagad?
Ā, straumīte ar bij' tīri feina un uz leju, bet ~ 9:00 kad iepūta stiprāks ziemelis, tad praktiski apstājās, kā arī intervāli starp uznācieniem palika arvien lielāki. Nomainīju barotavu ar svina olīvīti, uzspraudu uz āķa lielāko slieku, kura beigās pati arī pieteicās, un pabungoju pakrasti un pakrastes kanti. Īpašus rezultātus tas nedeva, protams, ja par tādiem neuzskata cietumnieku rosīgo brigādi. Rausos vien nostī un šlepēju lēnām uz mājas pusi.
PS ja nebūtu šodienas, tad droši vien par šo copi neko nebūtu rakstījis, ja nu vienīgi: Lielupē pie Kalnciema 04:00-10:00 gandrīz nekā, tikai mazie breksēni pasūkāja, mailītes klusēja. Arī citiem neredzēju, ka ķuļķenes cilātos.
27.05.2012
Dublis numur divi:
Ļoti ceru, ka vakaradienas uzklātais galds, kaut kādu artavu būs devis, lai šīs dienas cope būtu vairāk izdevusies. Ar tādām domām, pēc visu sīču nolikšanas gulēt, arī aizdodos uz sav' gult'! Guļu cīši, sapņoju kaut ko par lapsenēm, par raudāšanu, līdz kāds prasa vai nav jau gadījumā uz copi jābrauc (vel viens plus laulību dzīvei). Atvererot acis, sejā iespiežas spoža gaisma bledj. Pazaveros mob.tel. pulkstenī, kas nodevīgi rāda 02:15. Bet kāpēc tik gaišs? Aiztipinu līdz sienas pulkstenim, kas vel nodevīgāk rāda 04:20 bleedj. Spaidu mob. tel., a tas uzkāries kā tāds dators bleeedj. Ātrā kafija, rīta procedūra izpaliek un jau pēc 10 min pusaizpampis ripinu uz upes pusi. Malkoju kafiju, pīpēju un lādos, jo domāju, ka daudz ko esmu nokavējis. Kalnciemā vel pa priekšu noziepējas pilnīgi melns kaķis bleeeedj, tpu tpu tpu un 05:10 jau sēžu uz laktas. Kad vajag, tad var, a bet tur, lūk, jau saulīte lūkojās starp koku galotnēm.
Ātri saķeru mailītes lielai asaru copei un sāku barot lielBrekšu bērugaldu. Šamie atsaucas uzreiz, bet tā kā šoreiz esmu uzlicis nedabiski garu pavadu (pats vel nezinu kāpēc), tad baigi daudz nogājienu bleeeeedj, it kā galā ir, bet pēc pāris metru ceremonijas jau atkal esmu vienatnē. To apjēdzu tik pēc laba laika. Samazinu pavadiņas garumu uz pusi un pareizi vien' esmu darījis- copes retākas, bet realizācijas ir diametrāli pretēja. Izmērs, a bet izmērs tas pats plaukstīgas, pa vidam viens smukāks pie kājām nokratās.
Mailītes izvēlas mirt navē uz āķa, nevis plēseju zobos.
Straumīte atkal ir tāda forša, kamēr ~ 08:00 izbeidzās pavisam. Pie sevim škrobojos, ka ar visu to aizgulēšanos daudz ko esmu nokavējis. Ļoti daudz eksperimentēju ar ēsmu: baltie, ķikuri un slieciņas visdās kombinācijās. Nu it kā ir copītes, un pat tīri smukas, bet ļoti kūtri un ar gariem zobiem.
Hmm, ko vel, ko vel? Pazaveros iebarojamā spainī un acīs iekrīt mazie krāsainie pinki, kas tur neveikli kūņojas. Saspraužu nelielu pušķīti, nu kādus 5-6 aiz pakaļiņām un močīju iekšā. Bangš bangš bangš uauuuu un un galā feins izmēriņš. Kaut kā izstīvēju līdz sačokam normālu apmēramkilogramnieku. Tam par lieciniekiem kļūst tēvs un dēls, abi vietējie. Papriecājamies par zivi, kura notinas uzglabājamā tīkliņā, pasmejamies par viņiem kā manas laimes nesējiem un aiz azarta (ko esmu sev kā ļoti raksturīgu pamanījis) pie pinkiem vel pielieku kādus piecus pa vidu izvērtus ķikurus un pārīti ar baltajiem.
Whšiūu-tnk-plinkš-trk trk/ueuuu/ piecērtu un tur normāls plaukstenieks plinders sēž. Nākamo kumāsu jau nolemju tikai kā balto un motiļu maisījumu peldināt, kamēr attopos, ka atkal tās pašas skaistās, bet nu ļoti kūtrās copītes, kuras neizdodas realizēt.
Pienāk vietējais, labi noaugušu miesu un varen spalvains aborigēns (tikmēr saspraužu atkan pinku un motiļu kokteilīti) un prasa: "Kak kļovs?" Saku, ka vjala. Šamais ar', ka viņam vjala, mirjožos nav zivju un nav kustības. Prasu, kas ir mirjožas? Nu tjipa beigās saprotu, ka laikam murds. Viņa acu priekšā uzreiz izvelku velvienu apmēramkilogramnieku, kamēr šis, iespējams nočekojis situāciju, iebrien līdz krūtīm ~ 50m no manis, un no savas mirjožas paņem vienu līdaķeli. Es ar īpaši nesprēgāju, tik turpinu vilkt zivtiņas, kas ķeras diezgan reti, bet izmērs jau 500-800 gr.
Redz' kādas divas svarīgas atziņas guvu: zivis tuvāk dienvidum paliek arvien lielākas un lielākas, bet jāmāna tās uz pēc iespējas mazāku kumosiņu, nu vismaz pagaidām.
Nav vel īsti kodiena pēc tā brangā rīvējiena, bet ja grib, tad var arī tagad, lai gan kaut kur atminos ka brekšu nārsta laikā pat baznīcas zvani neesot zvanījuši!!
Tas, ka rīvējiens kādam vel notiek, bet kādam vel turpinās, apstiprinājās pēc abu čemodāņnieku sekcijas. Vienam ikri bija gandrīz izbeigušies, bet otram nedaudz uzspiežot, ārā lija pieņi. Nu piedodiet, ja varat, bet tāāā gribējās!
Mājā atgriežoties, pēc divām pusnegulētām naktīm, baigi nāk miegs un grūti pastūrēt. Atveru durvis, a tur viens sīkais dzer ūdeni no urīnanalīžu trauciņa, a bet otrais spēlējas ar bračkas trofejām naktspodiņā. Gļuks? Nē- esmu mājās!!!
PS Pēc nedēļas lielie bračkas kodīsies uz nebēdu. Ja pēc kaulaino sezonas atklāšanas būs luste, jālaiž piedalīties!!
Jums to pašu aizgulēšanos vēlot,
otiņš
Tātad Izr. no Dgr. 2012
26.05.2012
Nakts copi nolēmu šo nedēļas nogali sadalīt divās rīta copēs. Laiks ar' solās tīri komfortabls būt, maz vēja un silts, galvenais, lai zivis ķertos. Sestdien no rīta augšā esmu kā štiks nu tā pirms diviem, visas rīta procedūras un jau vālēju uz Lielupi patupēt uz laktiņas.
Vīri jau runā, ka Brekši tagad darot TO, bet nu tāpatās pašam takš jāpārbauda, varbūt asars ar tajs krajos ir parādījies.
Pa ceļam nemanīju ne stopētājus, ne kādus dzīvniekus, tik tālumā kāds peļu junkurs nokustina krūmus. Upe mierīga, ar miglas seģeni pārvilkusies, zāle peldās vienā rasā, forši, vismaz odu nebūs. Līmenis ar zemu zemais, bet tā kā esmu nolēmis makšķerēt zandelēs, tad jābrien vien ar plikām kājām.
Ārā nieka 6 grādi, kas vel ir tīri nekas, bet tā kā pasauli pārņēmis mitrums, tad rīta gaitā knaģi paspēj normāli nosalt. Tā ka upe to nezināja, tad arī šoreiz nolēma mani atsāt bez nevienas trofejas, nu nemaz nepažēloja.
Pirmās rīta stundas paiet vien pārsienoties, klājot galdu un draiskojoties kopā ar mailītēm. Copju nav. ~ 6:00 iepūš neliela brīzīte, atvelkot aiz sevis mērcētāju un odu mākoni, kas kā tāds sirseņu bars kā parādās tā pazūd (Jeb aiz viņiem paliku tikai es, neviens vairs nav starp dzīvajiem), bet ar šiem priekšvēstnešiem parādās copes un ar viņām rokās sadevušās arī zivis. Copes skaistas, nu ļoti breksīgas, bet izvelkot galā piezīdušies ir tikai plinderi max. līdz 400-500gr., pa kādam cietumniekam un tas arī viss. Tā papriecājos kādas 30 min. un klusums.
Nostrādā mailīšmakšķere. Attaisu lociņu un pluds nesās dzīļu virzienā. Nogaidu un tad, baukš, kā maucu ar kātu pa šnobeli, nedaudz pavelku normālu pusķieģeli un tad klinkts un nekā. Zivtiņā savilktas svītriņas skausta un astes rajonā. Laikam līdaķels bija, tjipa baigais stārs un es autogrāfu mednieks. Tā pātaga vispār pusmirusi: ar mailītēm neviens nevēlas draudzēties, ar šļiekām atļaujas savus krāniņus samērīt tikai asarbērni un ar' ik pa 2h. Vobšem tajā frontē bez pārmaiņām.
Brekšu bērni pienāk, vai atsāk ēst ar intervālu ik pa 30 min. maini ko un kā gribi, bet visi viena standarta. Jā, laikam kamēr lielie rīvējas, tikmēr mazie stīvējas. Kad tad , ja ne tagad?
Ā, straumīte ar bij' tīri feina un uz leju, bet ~ 9:00 kad iepūta stiprāks ziemelis, tad praktiski apstājās, kā arī intervāli starp uznācieniem palika arvien lielāki. Nomainīju barotavu ar svina olīvīti, uzspraudu uz āķa lielāko slieku, kura beigās pati arī pieteicās, un pabungoju pakrasti un pakrastes kanti. Īpašus rezultātus tas nedeva, protams, ja par tādiem neuzskata cietumnieku rosīgo brigādi. Rausos vien nostī un šlepēju lēnām uz mājas pusi.
PS ja nebūtu šodienas, tad droši vien par šo copi neko nebūtu rakstījis, ja nu vienīgi: Lielupē pie Kalnciema 04:00-10:00 gandrīz nekā, tikai mazie breksēni pasūkāja, mailītes klusēja. Arī citiem neredzēju, ka ķuļķenes cilātos.
27.05.2012
Dublis numur divi:
Ļoti ceru, ka vakaradienas uzklātais galds, kaut kādu artavu būs devis, lai šīs dienas cope būtu vairāk izdevusies. Ar tādām domām, pēc visu sīču nolikšanas gulēt, arī aizdodos uz sav' gult'! Guļu cīši, sapņoju kaut ko par lapsenēm, par raudāšanu, līdz kāds prasa vai nav jau gadījumā uz copi jābrauc (vel viens plus laulību dzīvei). Atvererot acis, sejā iespiežas spoža gaisma bledj. Pazaveros mob.tel. pulkstenī, kas nodevīgi rāda 02:15. Bet kāpēc tik gaišs? Aiztipinu līdz sienas pulkstenim, kas vel nodevīgāk rāda 04:20 bleedj. Spaidu mob. tel., a tas uzkāries kā tāds dators bleeedj. Ātrā kafija, rīta procedūra izpaliek un jau pēc 10 min pusaizpampis ripinu uz upes pusi. Malkoju kafiju, pīpēju un lādos, jo domāju, ka daudz ko esmu nokavējis. Kalnciemā vel pa priekšu noziepējas pilnīgi melns kaķis bleeeedj, tpu tpu tpu un 05:10 jau sēžu uz laktas. Kad vajag, tad var, a bet tur, lūk, jau saulīte lūkojās starp koku galotnēm.
Ātri saķeru mailītes lielai asaru copei un sāku barot lielBrekšu bērugaldu. Šamie atsaucas uzreiz, bet tā kā šoreiz esmu uzlicis nedabiski garu pavadu (pats vel nezinu kāpēc), tad baigi daudz nogājienu bleeeeedj, it kā galā ir, bet pēc pāris metru ceremonijas jau atkal esmu vienatnē. To apjēdzu tik pēc laba laika. Samazinu pavadiņas garumu uz pusi un pareizi vien' esmu darījis- copes retākas, bet realizācijas ir diametrāli pretēja. Izmērs, a bet izmērs tas pats plaukstīgas, pa vidam viens smukāks pie kājām nokratās.
Mailītes izvēlas mirt navē uz āķa, nevis plēseju zobos.
Straumīte atkal ir tāda forša, kamēr ~ 08:00 izbeidzās pavisam. Pie sevim škrobojos, ka ar visu to aizgulēšanos daudz ko esmu nokavējis. Ļoti daudz eksperimentēju ar ēsmu: baltie, ķikuri un slieciņas visdās kombinācijās. Nu it kā ir copītes, un pat tīri smukas, bet ļoti kūtri un ar gariem zobiem.
Hmm, ko vel, ko vel? Pazaveros iebarojamā spainī un acīs iekrīt mazie krāsainie pinki, kas tur neveikli kūņojas. Saspraužu nelielu pušķīti, nu kādus 5-6 aiz pakaļiņām un močīju iekšā. Bangš bangš bangš uauuuu un un galā feins izmēriņš. Kaut kā izstīvēju līdz sačokam normālu apmēramkilogramnieku. Tam par lieciniekiem kļūst tēvs un dēls, abi vietējie. Papriecājamies par zivi, kura notinas uzglabājamā tīkliņā, pasmejamies par viņiem kā manas laimes nesējiem un aiz azarta (ko esmu sev kā ļoti raksturīgu pamanījis) pie pinkiem vel pielieku kādus piecus pa vidu izvērtus ķikurus un pārīti ar baltajiem.
Whšiūu-tnk-plinkš-trk trk/ueuuu/ piecērtu un tur normāls plaukstenieks plinders sēž. Nākamo kumāsu jau nolemju tikai kā balto un motiļu maisījumu peldināt, kamēr attopos, ka atkal tās pašas skaistās, bet nu ļoti kūtrās copītes, kuras neizdodas realizēt.
Pienāk vietējais, labi noaugušu miesu un varen spalvains aborigēns (tikmēr saspraužu atkan pinku un motiļu kokteilīti) un prasa: "Kak kļovs?" Saku, ka vjala. Šamais ar', ka viņam vjala, mirjožos nav zivju un nav kustības. Prasu, kas ir mirjožas? Nu tjipa beigās saprotu, ka laikam murds. Viņa acu priekšā uzreiz izvelku velvienu apmēramkilogramnieku, kamēr šis, iespējams nočekojis situāciju, iebrien līdz krūtīm ~ 50m no manis, un no savas mirjožas paņem vienu līdaķeli. Es ar īpaši nesprēgāju, tik turpinu vilkt zivtiņas, kas ķeras diezgan reti, bet izmērs jau 500-800 gr.
Redz' kādas divas svarīgas atziņas guvu: zivis tuvāk dienvidum paliek arvien lielākas un lielākas, bet jāmāna tās uz pēc iespējas mazāku kumosiņu, nu vismaz pagaidām.
Nav vel īsti kodiena pēc tā brangā rīvējiena, bet ja grib, tad var arī tagad, lai gan kaut kur atminos ka brekšu nārsta laikā pat baznīcas zvani neesot zvanījuši!!
Tas, ka rīvējiens kādam vel notiek, bet kādam vel turpinās, apstiprinājās pēc abu čemodāņnieku sekcijas. Vienam ikri bija gandrīz izbeigušies, bet otram nedaudz uzspiežot, ārā lija pieņi. Nu piedodiet, ja varat, bet tāāā gribējās!
Mājā atgriežoties, pēc divām pusnegulētām naktīm, baigi nāk miegs un grūti pastūrēt. Atveru durvis, a tur viens sīkais dzer ūdeni no urīnanalīžu trauciņa, a bet otrais spēlējas ar bračkas trofejām naktspodiņā. Gļuks? Nē- esmu mājās!!!
PS Pēc nedēļas lielie bračkas kodīsies uz nebēdu. Ja pēc kaulaino sezonas atklāšanas būs luste, jālaiž piedalīties!!
Jums to pašu aizgulēšanos vēlot,
otiņš
27.maijs 2012, 18:23 | links
