Šodien biju sašutis un sapratu ka Latvijā ar maliķiem ir pilnīgā žopā...
Noskatījos video par to, kā Ventā tika noķerti maliķi, gāju uz vietējo, nelielu ezeriņu (2,5ha) un tieši nodomāju - Jā, pērn zivis bija ļoti maz, bet šogad man ir atvērušās gan līdakas, gan asari.. Pieeju pie ezera, skatos - pie zālēm laiva, laivā vecis un kaut ko čakarējas. Eju klāt, prasu kā ķeras, šis rāda Līni uz kādu kilogramu, līdaku divnieci un 2 karūsas uz kilogramu. Un Lepns lielās, ka ar tīklu, bet redz, šūdīgi ka šogad mazi līņi nākot ārā. Es jau muti aiz zobiem neturu un saku - tad jau pēn būsi visus lielos izkāsis. Uz šo frāzi uzreiz prettrieciens - nesprēgā, puikiņ. Tad īsti nesapratu ko darīt. Čalis ielicis ezerā 50 metru tīklu, katru dienu nes kādas +/- 6 zivis mājās, neskatoties uz to ka tā ezerā jau čābīgi ar žuvēm, un liek man vēl aizvērties. Nu okej, saviem 15 gadiem esmu padevies, 186 garums un 80 svars, onka galvas tiesu mazāks, bet man tiešām ir jāiet un javillojas ar veciem vīriem? Zvanu ezera īpašniekam, šis saka, ka neesot Latvijā, nevarot palīdzēt, bet ka ļāvis ar tīkliem braukt iekšā nevienam nēesot. Sajutos bezspēcīgs. Izkāsīs pēdējo, johaidi. Ko es viens puika varu izdarīt 3 cilvēku brakanjeru grupiņai? Žēl pazaudēt tādu ūdeni būtu, jo te zivis tiešām varēja noķert tikai ar meistarību. Daudz ķerāji apakšā, ir sēkļi, ir bedres, ir forša kūdra uz grunts. Saprotu, varētu tīklus pa kluso izvilkt un sadedzināt, bet tā kā neviens cits copēt tur neiet, tad jau visi tā pat saprastu, ka tas biju es. Diezgan nožēlojami.
24.maijs 2012, 20:32 |
links