Rudā Kaķa Acs. (21.07.2012)
Beidzot pienācis tas, ilgi gaidītais mirklis, kad varēšu iemēģināt savu jauno fīderkātu. Centos to izdarīt agrāk, bet kautkādi neizskaidrojami apstākļi vienmēr nostājās ceļā.
Pirms tam vel izķemmēju Milo bodi, un tad var gulēt un vālēt pārbaudīt balto zivju noskaņojumu. copeslietās (punkts) lv ar' ļaudis sašūmējušies un šo to ir noķēruši un kūpinātavas piepildījuši, tāpē' ar ierosinātājs radījis darītāju šajā velājā nakts stundā, un esmu gatavs nedaudz padalīties ar saviem novērojumiem. Kas zin'? Varbūt kādam, topošajam aborigēnam, noder!!??
Vobšem, piecēlos dikti agri, un pie tam kā štiks, ātrā kafija un citas lietas, bet ārā tik silts. Savi 15-16 grādi un pa ceļam auto stiklu kāds uzstājīgi sāk apmazgāt. Tuvojoties Kalnciemam, tas darbojās arvien uzstājīgāk un ustājīgāk!! Bet takš nesolīja! Sliktākajā gadījumā tik ap pusdienām kaut kad!!
Izkrāmējos, kaimiņu mājas suns ar tāds neatminīgs un kārtīgi mani aprej, mantas kaut kā salec man kāpšļos, un pēc īsa nū-nū, aizrikšoju par salijušo palienu uz laktiņas pusi.
Šeit neesmu bijis jau 2us mēnešus stabili. Viss tā saaudzis, tik upe vietā. Pamanos sajaukt barību, kas šajā reizē ir gana laba, nu tāda- no augstākajiem plauktiņiem un balansē uz VSOP un VS sliekšņa. Bet nu, ja baigi gribējās, tad jau vajadzēja ar'. Līdzi ir ~ 4kg barības.
Tad uzmočī tāds normāls liellāšu lietus. Stāvu kombinezonā skatos uz naksnīgo upi, metu tajā zariņus, benčikus, maisiņus un citas pet-pudeles un mēģinu noteikt straumes virzienu. A vai tā ir straume vai ir kas, nesapratu līdz pašai prombraukšanai, it kā uz leju, bet iespējams tas bija tikai vējels. Nu nezinu, laikam jau nekas tur nekustējās īsti.
Žēl, pasts šodien nestrādā!
Pa lietu kaut kā aiztenterēju līdz savai laktiņai, sanesu visas parpalas, pa ceļam samitrinādams stakli un sasmīdinādams odu koloniju. Par šo gājienu, viņi mani lika mierā visu copes laiku, lieliski.
Mitriniet stakles mīļie!
Patiesībā iekšā viss gavilē un miera ostas vietā upe mani sagaida ar drudžainu krāmēšanos, mantu bīdīšanu un citām neadekvātām darbībām. Tas labi, cops būs.
Kad esmu daudz maz iekārtojies žvidzinu fīderkātsistēmu upes tālēs un sāku grunts apsekošanu. Nu apmēram zinu kas un kā, bet tagadītēs ar 3,60nieku varbūt tālākās mieles būs saniedzamas. Neko tālājā distancē tādu ievērības cienīgu nesastopu (a apmeklēju es lēnu slidinot svariņu pa grunti), līdz tas jau kaut kur tuvāk sāk štopēties. Izskaitu 36 spoles apgriezienus. Patālu, bet kaut kas varētu būt, ne? Metu atkal, un nehuja nav. Tad metu vel un jau pēc kāda laika sprīža sajūtu regulāru pretestību. Ietinu un tikai kādi 13 apgriezieni, bet tas jau tepat pie kājām. Kaut kā galīgi neērti ar 3,60 apmakšķerēt pazoli. Turpinu apsekot rajonu pa augšu un pa leju, līdz ~ kakla rajonā, ~ 30m attālumā, svariņš sāk lasīt grunti ar afrikāņu džamba ritmu. Žvidzinu vel tajā virzienā un atkal pēc izskaitītajiem spoles apgriezieniem nonāku šī lauka radiusā. Paprovēju nedaudz pa labi (tuvāk pie krūtīm), tad pa kreisi (pie pieres), bet nekā tāda nav. Hmm, laikam kāds krāvums vai kas tur ir!?
Ieklipsēju auklu, un salidinu kādas 6-8 barotavas, bez pinkiem. Piesienu pavadiņu, savu pēdējo owner 10nm āķīti, pārīti balto ( A, ko es izdarīju ar baltajiem? Iepriekšējā vakarā samočīju visu porciju piparkūku panējumā (saucās Milo Bremes Secret). A, šie līdz rītam izdzīvoja un smaržoja ar kā vajag) tārpeļu un sūtu laimes meklējumoes, mistiskajā pumpā ~ 2x2m diametrā un ~ 25m no krasta līnijas.
Nekas nenotiek, ir vel normāla krēsla, pa kuru pamanos savaņģot baltos mailīšverģeļus un turpinu barot spotu. Izbeidzās ar lēnām vajadzība pēc lākturgaismas un pirmā cope un pirmais plicēns kuļ lielās upes spoguli.
Nu, Malcis takš!
Paralēli cenšos bagarēt piekrastes kantes rajonu ar mailīšverģeļiem un, skat', pluds sāk dancot. Tad pauze, tad atkal danco, bet sacēlies, tas nenoveda visu līdz galam, vells! Verģels saskrāpēts. Jā! Lieku svaigo un turpinu izmeklēšanu un barošanu, jeb kāzu mielasta bagātināšanas procedūru. Copes ļoti dzīvelīgas, tik šlepējas plinderi, plaukstas lielumā un pie tam viss notiek rīta agrumā, kad putni vel nevītero un gailis ar', visu pasākumu, jau sen ir nogulējis.
Maldos domās , mijkrēšļos un citos krūmājos, līdz mani uzmodina, z-pluda stojaks ar konkrētu skrējienu dzīļu virzienā. Hops, piecērtu un ļoti raiti piešlepēju nedaudzvirsmērnieku pie laktiņas. Jamī. (turpmāk pilnīga ignorance, dročī kā gribi, bet nenogāja šai copenei ne pa kam!!)
Vālēju ar fīderīti diezgan tekoši. Tukšās copes nomaina pilnās lozes, bet tās pilnās tik tādu plinderu izskatā. Baroju (kā par brīnumu ļoti precīzi, laikam tāpēc ka D-nieks tieši mešanas virzienā) konkrēti, ik pēc 1-2 min. tāpēc barība plok un māc nelielas bažas vai pietiks līdz plānotajiem ~ 12:00.
Tā paiet ~ 2h, kad esmu izvilcis un sabučojis veselu plinderu divīziju: puņķi šķīst, acis miglijas, un Zīriņi saiet konkrētā šreijā.
Paliek nedaudz garlaicīgi, jo nekas nemainās, ne bonusu, ne cīniņa, ne kāda cita pielipusi parpala šo rutīnu netirdī. Baudi vien, TU, garlaicīgais pilsētniek'.
Tam visam pasākumam, par apliecinājumu aizdomām, pamanos izvilkt dūres lieluma dolomīta gabalu, kas aplipis ar gliemjiem. Mja, Interesanti!! Un vālēju plinderus: lielākus un mazākus un slīgstu arvien lielākā "silta gulta" pārdomās, līdz ~ īsi pirms 10tiem copes izbeidzās.
Uzēdu, uzpīpēju un padaru tik man noderīgas lietas līdz Gargamīts sabučoja Žardēlu un spices stiepieni jau sāka atgādināt aizmiguša suņa smaidu.
A tie bija tik īsi, toties skaisti, ka nevarēju īsti saprast, vai baksta par barības spaini, vai tārpeļus cenšas sastumt gāzes kamerā. Piecirst neizdodas.
Te es atcerējos par guarmāniem, kas atnāk tā ap 11:00 un copmanim drilllē smadzeņu podā caurumus, a man tikai baltie ar piparkūkām. Ko, nu lai dara, ja negrib?
Cope, piecirtiens un uhh ku smagi nāk, pa labi, tad pa kreisi un starp benčikiem parādās brekša izmocītā fizionomija, jo āķis šamam ieķēries pie acs, pašā vaigā. Ak, tu sasodītais Lūriķi!! Tas tak tevi nogalinās, ne? Tad pāris tukšās copes (mans mīļākais āķa uzstādījums: Viens baltais gareniski uz kātiņa un kādi 5 blatnie aiz dupšiem), laikam nestrādā!? Mainu skaitu, piešpricēju pinkus, spļaudos un nekas nemainās.
Kā pēdējo, paprovēju 10nm āķi pieštellēt ar max. mušeniekiem. Kādi 15-20 sanāca un izrakstu pavadzīmi veikt pēdējo izmeklēšanu.
Vainagi, vainagi vanagojas ar tūlītēju copi un viens lielinieks, paskatījies uz mani, kaut ko nesakarīgu nomurmulējis, noziepē asti. Bļāvu, lūdzos un kritu ceļos, bet nelīdzēja, un turpināju pārbaudīt šo algoritmu ar balto koloniju. Un zin', nostrādāja! Pēc pāris apmēramkilogramniekiem, izstīvēju pusotrinieku un pāris zemkilavniekus, tad atkal kādas tukšās copes un atkal tieku pie iespējas sabužoties ar pārīti makaniem, vel dažiem pazaveros miglainajās acīs, un tad, kad viņi sapratuši par šeit "dzīto" farsu, notinās tālēs un atstāja mani ar nodurtu galvu pie ceriņu krūma, rušinot saknītes.
Es jau ar' neesmu tik ļoti stulbs, jo kamēr šie tinās prom es ar aizlavījos (pusrāpus) uz auto pusi. Sasviedu pekeles, stūrēju caur pērkoņTukumu Kuldīgas virzienā, kur netālu no Ēdoles uzdūros pasaulsslavenajiem ķiršu dārzam, saviem bērniem un citiem ērmiem.
Lai Jums ar' veicas pareizās formulas meklējot,
otinjsh!
PS Zivis pie Kalnciema IR! Vajag tikai RAKT!!
23.jūlijs 2012, 01:28 |
links 
