Peipusa ezers

Brālīt, te visi čikst kad pa dārgu, sniedz tīrīšanas pakalpojumus!:D piebrauc peipusa autobuss.. tu ņem un viesiem pa 30 min nomizo tās zivteles un 30ls iekasē :D

Kas meklē, tas atrod, arī tagad lielus asarus. Protams tas nav vienas dienas darbs.

Aivi tas jau te tika apspriests.

Skaista filmiņa....

Jocīgi-ar traļiem izvilka asarus, un raudas tas neskāra??!mistika:)

nu nez...es asariishus, arii mazos, ar baudu apeedu, bet taas raudas - vee. Voblas neesmu meegjinaajis, bet es alu ar tik daudz nedzeru...

Ne jau tas, ka izlepuši, vienkārši ir cilvēki, kam patīk monotoni vilkt vienādas raudas vairāk kā citiem. Un par gastronomiskajām izvirtībām te vispār neiet runa. Es šeit centos pateikt, ka dažāda kalibra asarus ir interesantāk ķert par vienādām raudām. Par to, ka tās vītinātas labi der pie alus vispār neviens nestrīdās.

Kas vainas raudai,vaitad sūdīga vobla pie alus sanāk.
Laikam jau tikai vajag zandartus,asarus,lašus,utt.
Ir gan izlepuši jau.....

Jā, skaidrs, ka Peipusa asaru kārotājam tas ezers ir uz kādiem 3 gadiem miris. Ja gribas pievilkt maisu ar raudām tad protams feini. Mani pirms diviem gadiem tas ezers paņēma tieši ar to fīlingu, ka nezini vai būs 150 ašuks, vai 400, bija visādi. Piekrītu galvenais ir atpūta un svaigs gaiss un tas baltais plašums, laba kompānija un tas fīlings uzejot uz tā ezera. Gribas jau, bet diemžēl tā apziņa grauj, ka dabūsi vien maisu ar raudām, kuras kā ar lineālu nomērītas, un vienu 200 gr. asari, kurš aiz akmens paslēpies bij, kad tralis gājis pāri. ;D Varbūt tai Kuršu jomā kas noķerams....

Aber lāčuk :))) Sāpīgi lasīt ka tauta mocas ar tīrīšanu :))

sava produkcija jau kka jaizplata :D

Kviesi nopērc elektrisko zvīņu tīrītāju.Piemērs - mans vakardienas loms asaru: 3 kg - apm 10 minūtes . Ja būtu raudas tad apm 5 min.

bļin... vēl joprojām tīru tos asarīšus...

snitraM, es autobusā tev aiz muguras sēdēju.

snitraM,tevi vakar satiku pie zivju irgotājiem,ja aceries,tu runājipar nakts mājām....Laba cena bij zivtiņai....

Man arī vakar 29.12 beidzot izdevās izrauties no darbiem un atklāt sezonu, piebiedrojos autobusa braucienam un cik sapratu no ceļazīmēm bijām Nina. Piebraucām vēl pa tums - pamodos un sāku riktēties, pirmie compaņi jau aizsoļoja tumsā skatoties, es vēl nogaidīju nedaudz un arī devos asari lūkoties. Rīta cēliens bija padrūms, sākumā liku uz bļitkām - dziļums 5-6m, urbu - meigināju - gāju - urbu - gāju - un tā stundas divas novazājos - bļitku ignorē pilnībā, izmeigināju visu savu līdzi paņemto arsenālu i nikā. Tad pārgāju uz murmuli - un jau pirmajā meiginājumā cope un pirmais 50g stīpainais rokās, smalkais asaris var teikt ka bija visos caurumos bet rupjāka neviena paša, tikai dienas beigās dabūju vienu tādu 150gramus smagu slaidu asari. Jau dienas otrajā pusē atgriezos pie āliņga kur biju dabūjis divas raudas un sāku barot - gatavais maisījums + motilis un pēc minūtēm 10 rauda - tāda 150-200 grami jau ņēma katrā laidienā. Tā diezgan ātri pieskaldīju pilnu "Rimi" maisu - sanāca laikam ap 8-9kg, starp raudām mazais asaris sēdās virsū patstāvīgi bet nu to visu metu atpakaļ blakus āliņgī - visiem viens zimērs. Raudai patika ka to baroja, tiklīdz kā sekunde bez copes, nolaidu lejā vienu barotavu un rauda atkal klāt - šodien būs kotletes un cepts smalkasaris. Cope forša - visu tikai nedaudz maitāja iepriekšējā vakarā ar kāju netīšām saspārdītais bērna galdiņš, laikam būšu pirkstu salauzis, tas tagat tāds zilimelns, sieva tagat dzen ka jābrauc rengens taisīt, man gan negribās gan sadzīs pats.

Peipusniek, Tev respect!
Pēc Tavas atskaites mana dzīve palika biškiņ vieglāka, izlasīju un it kā pats pabiju uz ezera.
Lai daudziem foruma lietotājiem Tava atskaite ir par piemēru! Veiksmi Tev lielajos ledus plašumos!
Visiem ne asakas Jaunajā gadā!!!

Kviesis,tev laikam jau besis ir no zivs vilkšanas:))

Neliels ieskats 29. decembra pasākumā.
Negulēta nakts.
Iepriekšējā dienā kaimiņš sāka šaubīties par braukšanu - būšot traks "pūtiens". Es viņu pārliecināju par pretējo, bet ar norunu, ja laiks būs draņķīgs tad ar mani „ir cauri”. Tad nu visu nakti līdz modinātāja zvanam būros, meditēju, nervozēju, hipnotizēju un visādi citādi telepātiski ietekmēju laika apstākļus, kā rezultātā aizmigt nevarēju. Laikam jau pilnmēness vainīgs, bet rezultātā laika apstākļi uz ezera bija tuvu ideālam – bez nokrišņiem, temperatūra drusku zem nulles, dažbrīd pat saule uzspīdēja, vējš pavisam nekāds.
Turpceļš.
Starts plkst. 4.00. Brauciens pa mājām, savācot komandu, pa ceļam piestāšana aptiekā „tankštelle” – dažam bija vajadzīgas zāles pret aukstumu... Smiltenes Virši-A, degviela, tradicionālā rīta kafija, pīpēšana pie gāzes uzpildes iekārtas. Pīp- un čur- pauze aiz Valgas pie kapsētas. Sveces deg – tātad būs laba cope. Pēdējā augstākminētā veida pietura jau aiz Aovere DUS un tad jau pagrieziens no Alatskivi uz Nina. Iebraucot stāvlaukumā pie bākas pārsteigums – izrotāta eglīte stāvlaukuma malā.
Cope.
Runājot par sevi - līdz pus diviem klejojumi līdz pat nezinu kuram kilometram, urbšana mēģināšana, tirināšana, kratīšana, šūpošana u.tml. Rezultātā kādi 15 sprīdenieki asarēni, 6 raudas, viens asaris ap 400 gr, garastāvoklis tuvu nullei – vai tad tiešām atkal otro reizi pēc kārtas neveiksies. Ap pus diviem zvanu kolēģim, kas palika krasta tuvumā. Ko dari? Atbilde – velku raudas. Slāju uz krasta pusi, kā tad, ielīdis teltī, lai neviens neredz un tiešām velk raudas, vienu pēc otras. Lielas raudas. Urbju pāris metrus no telts, uz āķa baltais un pāris motiļi, laižu lejā un jau pirmajā laidienā „klikt” – ir. Jauns motilijs, ielaidiens, „klikt”, motilis, ielaidiens, „klikt”, un tā līdz krēslai. Rezultātā – 9 kg divu stundu laikā. Kolēģim virs 15 kg.
Mājupceļš.
Maz ko rakstīt. Aptieka „Alatskivi veikals”, Tartu Maxima – kāds saldumiņš bērniem, aptieka Valkā „Top”, un esam mājās... kaļam plānus par nākamo braucienu.

Brālīt atver acis,zivtiņa noķerta ar Pērnavas asaru ķeramo kombainu,un gan jau tas arī nav Peipus bet Pērnavas līcis.