Peipusa ezers

Liekā sāls izies kad mērcēsi jn skalosi:)tāpēc tiešām uztraukties nav par ko.ūdens paņems lieko sāli...

Paldies otinjsh'am par kārtējo superlasāmo atskaiti! :)

gundar - pārforsēt tur nav iespējams. materiāls nav dārgs, ber pēc izjūtas, lai smuki noklājās. lieko noskalosi.

bums

Tu raksti 1kg sāls un 2karotes cukuru!bet uz kādu zivju daudzums(kg) tas paredzēts!!???

25.03. bijam kompānija Ņinā, laiks vienkārš super, nedaudz vējš, bet visa diena bez telts. Lomi labi, pārsvarā rauda, pa kādam plaudēnam, un daži asari. Protams bez keišiem arī neiztika. Vienam koļegam bonuss, vakarpusē breksis, kuru jau var nosaukt par breksi. Rauda pagaidām vēl nav aktīva, bet nu zivju peitika visiem.

Sveiciens visiem tārpu un metālu dancinātājiem!

Šeit centos nedaudz apstāstīt kas un kā, lai gan iznāca nedaudz caur mežrozīšu krūmiem pabrist, bet kaut kā un kaut kas sanāca, beigās.

Patīkamu klausīšanos:

Nakts mellumā, kādā griezīgā balsī kāds nepieklājīgi ķērc: "mē, mē, mē mē.... ." Atrodu kaut kādu pogu, un, ja ne priekšā stāvošā cope, tad būtu gulējis tālāk.
Izmetoet loku caur borderštāti ,izrādās pārējie valcēnieši nečuč. Divus no šiem, kuri acīm tīkamāki, savācu un dodamies Z/A virzienā.
Laukā tipiski laika apstākļi šādam gadalaikam. Tas ir puse- -22 pēc celsiuma. Kož cauri kaulam, bet pie ezereļa jau krietni siltāks: -16, bet pasaule pārvilkusies ar mākoņu segu un moš nekāds baigais pavasars nesanāks uz tās ledus, ko, a?
Patiesībā šie datumi kalendārā jau aizsisti bija pasen, ķipa sauļošanās pasākums pie Krievijas robežas, bet jo tuvāk nāca, jo skaidrāks paliku (a), ka nekāds pavasars nebūs. Martā kniebj stiprāk kā janvārī un februārī kopā ņemot, zivs it kā nekustoties un stāvot tajās pašās točkās kur pirms mēneša un diviem.
Pie Polarisa kā tirgus placī, tik neviens kā neko netirgo, bet krāmējās, ļurina un tēlo skudras bišu stropā. Skats diezgan amizants un taj' pat reizē neierasts. Bet ja jau cilvāks ir pielāgoties spējīgs, tad lecam laukā un lokāmies ziemas drānās, un ļurinam, un krāmējamies kā vien spējam.
Braukšana ļoti viegla, jeb dibinam patīkama, visi nelīdzenumi kur sakusuši, sniedziņs sasnidzis un tad, kad saule caur mākoņiem lauzās cauri, tad sirds bija gatava pa muti izlēkt cauri.
Beidzot, beidzot esmu pamodies un ar šo arī viss varētu beigties, bet ak jā, vel takš "pavasarīgā" cope. Nu ja tā tad var arī ko paniekoties.
Sākām ar cokumu borēšanu. A to, lai izmočītu ir jāpavada vismaz pusstunda ar divām pīpauzēm un galvas grozīšanu ap kakla asi.
Pirmā tirka vainagojas ar puņķaino uzbrukumu. Urbinos tālāk, tur vispār klusums. Tad eju vel, tur ar' klusums, bet lēnām cokums paveras. Asariņi sāk sprukt laukā diezgan raiti, nu tik raiti, ka nepaspēju ar katru nemaz aprunāties. Tā ka laukā ir kārtīgs kniebiens ar nelielu sniega un vēja piedevu, tad lepni uzsleju savu pili un cope pārtrūkst. Patirinu šādi un tad atkan savādāki, piebaroju ar tārpiem, tad riskēju ar bārībābu, bet nekas nemainās, kā tikai nokumārījos zaļgandzeltens.
Ehh, raušos laukā, slāju pie Jožika uzzināt karstākās baumas. Šamam nav ko baigi pastāstīst, tik vien kā notiek cīniņš ar puņķainajiem par varu šajos krajos. Jožiks savus gūstekņus klāj vēdekļveidā, jeb piesaka šiem nāves spriedumu ar nelielu māksliniecisku piesitienu. Klusēju. Tad kautrīgi minu, ka ir divi varianti: vai durt dziļāk, vai arī uz krasta pusi. Šis kautrīgi aicina mani uz grēkošanu: jadodas sameklēt puzotra mēneša veco točku, kas viedtālrunī atlikta pēc iepriekšējā zivtiņu slaktiņa.
Jā, grēcīgas domas ir tās saldākās, vismaz šobrīd, tāpēc pēc nelielas apspriedes dodamies nelielā pārgajienā. Sākumā pāris 100 metri, beigās pārgājiens izvērtās gana jautrs & virs kīlometra. Vārdabrāls piesolīja Jožikam urbjamo iztaisnot, ja pastaiga paistagas pēc.
Tjipa atnācām, Jožiks vel izsaka domu, ka šis izcilnis, tas pats, kas pirms tam tur esot bijis, bet diez vai. Urbjamies tik.
VB izurbjas visātrāk, es otrais, bet Jožikam tiek bronzas medālis.
Ja runājam pa zivīm, tad man tiek zelts, jo tirka paveras uzreiz un asariņi kā arī raudas kā cimdi sprāgst laukā varen raiti. Šamie tik galvas groza un komentē. Manējais pēc neilga laika aizverās, Jožikam atverās ne pa jokam, bet VB ta ir ta nau, vai-vaiu-vau. Nu kaut kā tā.
Ielaižu caurumā līdz nāvei nospārdītu puņķaino un dodos Z virzienā kādus 70m, un urbjos, krītu ceļos, skaitu psalmus līdz šis ir gatavs. Tur ielaižos un pēc neilga laiciņa viss atjaunojas ar jaunu sparu. Raudišu vairāk kā svītraino un process gana patīkams.
Vējels galīgi nostājies, tik maina savu virzienu, es skraidu ar visām parpalām apkārt lunkai un kaifoju.
Pēc brīža netālu iecaurumojās adatainais un tur arī paliek visu atlikušo laiku, šim no sākuma tikai asariņi, bet tad uznāca kaut kāds raudu badakāšu bars. Man cope izbeidzās.
Saņēmos un ~ 50m tālāk izurbināju velvienu cokumu. Tur panesās svītraino uzbrukums. izturēju! Klusums. Skatos, ka mākoņi drīz izklīdīs un kliedzu Jožikam, ka tūlīt iestāsies faktiskais pavasars. Tā arī notiek, saule izlien un tā iespiež, ka maz neliekas. Saņemu uzslavas no šamā. Tā arī savā apmierinātībā gudzinu pie sava pieklusušā cauruma.
Ehh, paķeru pikšķeri, čerpaku un slāju pie iepriekšējās tirkas, mērcu iekšā un cope panesās kā pie melnajiem akmeņiem, nu tādi tīri smuki strīpainie uz gramiem 200-400, un tad lieliskās raudu mammas, kas no Rubensa gleznām izkāpušas.
Uz ceļiem paliek varen grūši, tāpēc copeni iestādu sniegā kādus 3m no lunkas un riksītī pēc parpalām. Pasitu azotē kasti, kas manāmi pieņēmusies svarā un apkaros ar citām parpalām un slāju atpakaļ, un te redzu, ka mana copene ar īsiem sprinta skrējieniem dodas lunkas virzienā. Pielieku soli arī es (no malas droši vien izskatos pēc neveikli izpušķotas ziemasvētku eglītes, kas laižas no saviem jaunajiem saimniekiem atpakaļ uz mežu) un pie katra sprintiņa, mans solis ar paātrinās.
Līdz ar mēli pār pleciem, slaikā lēcienā satveru daiktu un velku atspēries, velku kārtīgu 400nieku asari. Samainu ķikurus, un laižu lejā, bet lejā tikām klusums. Blje, spļaudos, kumārīju un lādēdamies grozu ķobi pa perimetru.
Tad, tikām kamēr uzņemu kofeīna devu, sardziņš sāk dejot, es cērtu un ir galā mazais zvīņainais monstriņš. Tad vel un vel un tā kādās 15 min. apetīte šamām izbeidzās.
Zvana Polaris - Kur esat? - saku, ka apmēram tur un tur. Šis tik: "Čto, na prošliji mesta pošļi?" Atceras gan, aborigēns tāds.
Buranējot krastā, tomēr iezogas doma par pavasari, par šo un vel par to. Divreiz gandrīz izveļos no kulbas. Vienreiz VB noķēra, noķēra tāpēc, ka esmu šoferis. Ja nebūtu, droši vien mute, biskes un zābaki būtu pilni ar Igauņu sniegu.
Uz vakaru jau sērsna bruka cauri. Tie kuri iekšā kā kungi brauca ar PKW, kā dzimtcilvēki devās mājupceļā, tā ka, ja braucat pēc piedzīvojumiem, ne tikai zivīm, tad droši ar autiņu, visi ceļu vaļā un ved veljoprojām uz Romu.

Jums foršākas coes vēlot,
otinjsh

PS Ja par pliku statistiku, tad man ar Jožiku ~ 20 kg, VB ap 7, šim bronza.
PSS Ja vel turpiņāt par to pašu, tad citiem kulēs bija stipri, stipri mazāk.
PSSS lai arī bez dižiem pārsteigumiem copēt ir baigi forši, ārī tad, ja zivis ķerās!
PSSSS Gandrīz aizmirsu piebilst, ka augstāk minētie skaitļi jāreizinā ar 2, lai būtu tuvāk patiesībai.
PSSSS Ui, jau pāri 11iem. Arlabunakti.

23.marts, Peipuss pie Laaksaare, pāris km no krasta. Dienas pirmā pusē saule, bezjvējš, pēcpusdienā laiks mainījās.
Vārnu priekam - vairāki desmiti Pleskavas zandartu. Tā vien šķita, ka būšu ezeru no tiem iztīrījusi :)
Un šoreiz var teikt bonusam - ap 5 kg plaukstas lieluma raudas un ašuku.
Cope vairāk līdz plkst.11 un pēcpusidenā.
Parādās arvien vairāk plaisu.
Kopumā - diena un atpūta uz ezara ļoti laba!

No rīta ostas tantuks nobrīdināja - sevodnjaa proverjatjj buudett... Tā arī bija - nēsājās šurpu turpu pa ezeru un pa kādam arī nosūtija malā (ja ne tālāk).

Tā kā kādu mēnesi nebij būts peipusā,tad pieslēdzos sestdienas braucienam-laiciņu solīja labu,arī upenīte vēl bij saglabājusies:)
No rīta Varnja,zvans robiņiem un aidā pa dzīvības ceļu baltajā tālē,konsīlijs nolēma braukt uz iepriekšējajos gados strādājošu raudu punktu 6km no krasta.
Sākums jau diez ko cerīgs neizskatās pa kādai raudai un asarītim,kā arī ezera saimniekam, ledus biezums arī neiepriecinošs ,nekas tiek iebaroti daži āliņģi un ieprovēta upenīte,cope ar lēnu garu paveras,laiciņš vienkārši super uz dienas vidu bez maz kāds apģērba gabals jāmet nost.
Cope ar tādiem uzplūdiem vai nu mazi raudu bariņi skraida:)pārīti izvelc klusums,pamatā strādāja tik pie pašas grunts,bonusi man nebija,kolēģis trīs breksēnus izmānīja ,daži 200-300g ašuki trāpījās un pa desmit kg raudu,

sestdien bijam Kallaste nokeram gandriz katram pa 5 kg. iesakat kur keras zivis?

Sveiki-ir vel brīvas vietas pēdējos datumos...6-7.aprīlis braucienam uz Peipusu.Vēlams labāk grupu 7.cilvēki.(informēt savlaicīgi).Zigis:Tel.+371 29255085.Jelgava.

Laiks sāks uzlaboties un cope ar pie reizes!

Vakar viens čoms zvanīja, pa divām dienām 60kg raudas, 15kg nelielas un 45kg smukas.

Latvijas mezu stādu maisi ir baigi labie. Balti,atstaro sauli,ir vēdināšanas caurumi. Tajos pat stādi nepūst,mētājoties mēnešiem gar krūmu malām

Daļu loma saliku marinādē un pēc dažām dienām jau varēšu baudīt.

Divās dienās Varņas galā saķēru 35 kg raudas. Izmērs varēja būt labāks. Ikri tika ļoti maz, jo nospiedošā vairākumā bija raudu puikas. Izmantošu Buma recepti voblu vītināšanai.

Katrs voblu gatavo kā grib.
Kā jau minēju pēc šīs receptes gatavoto voblu atzinu par ļoti gardu .
Un tas arī būtu pupu mizas... :) !
Bet lielākie eksperti ir cienātie radi un paziņas.
Vienīgie jautājumi bija , kur ņēmi tik garšīgu voblu?
Un vai ir vēl ?
p.s šī recepte aizceļoja uz Krieviju.
ceru , ka nepārkāpu Buma autortiesības , bet cilvēks tā lūdzās , Ну даи пожалуиста етот pецепт... :).

Bums-ir pareizs puika!Recepte labā!Es jau arī nezcikpadsmit gadus maucu caur acīm un viss OK!Bet par cukuru-tas ir jāpamēgina.A glabāt var trīslitrenēs,piešaujot 100gr brandavīna un burku ciet!!!

Karini kaut vai aiz vidējās spuras Es jau 30 gadus gatavoju šādi Nav tur nekādas ne žults ne citas herņas Vienkārši ieliku savu rezepti Karini kā gribās .Bet iesaku daļu uzkarināt pēc manas rezeptes :DD Tad arī varēsi salīdzināt :DDD

astēm jābūt uz leju un zivis savstarpēji nedrīkst saskārties!!!!, Atvainojos,bet es nepiekrītu par astēm(kur tad palie žults,tā iztek pa visu ķermeni un zivs paliek rūkta,bet ja ar astēm uz augšu tad tā iztek caur galvu āra vaitur paliek uz zivs ir tīra),bet viss pārejais ir OK.Bet tas ir mans viedoklis.Visu labu Peipī.

Vītinātas zivis
Vispirms gribu teikt, ka raudas priekš vasaras ķeru un gatavoju ziemā ,kad tās nebarojas ar veģitāro maltīti ,bet lieto pārtikā visādus moluskus un vēžveidīgos un vēl ir pilnas ar ikriem
Vēl kas lai pagatavotu garšīgu un mazsālītu voblu ir pats laiks ,jo mušas un citi insekti iztrūkst tāpēc var izmantot mazāku sāls daudzumu.
Vienīgais trūkums ir apstāklī ka zivs pēc copes ir jāatlaidina no Peipi savādāk arī nevar atvest Tāpēc pēc Peipja raudas braucu kad ir atkušņi tuvāk pavasarim ,jo nesasaldēta rauda gastranomiskā ziņā ir labāka Atbraucot mājās noķert
ās raudas nemazgāju ,jo cenšos to nesasmērēt -lietoju cukura maisus ar plēvi iekšpusē Zivs sālīšanai izmantoju lielu trauku /25 litru plastmasas toveri/. Ziemas sālijumam izmantoju sāls un cukura maisījumu /uz 1kg saļs 2 ēdamkarotes cukura /tas dod patīkamu smeķi . Zivi lidz 1 kg nedrīkst ne ķidāt ne arī kā citādi apstrādāt tapēc ka tiek zaudēta zivju eļļa kura arī sastāda 90% no zivs garšas Trauka dibenu noklājam ar sagatavoto maisījumu/sāls +cukurs/ Liekam kārtu ar zivīm /kā siļķes mucā /Nokaisam ar sāli un liekam virsū nākamo kārtu līdz toveris ir pilns .Jācenšās zivis sašķirot tā lai rupjākās būtu apakšā bet smalkās augšpusē.Kad toveris ir piepildīts noberam augšējo kārtu pilnībā ar sāls cukura maisījumu.Toveri liekam vēsā -ne aukstā vietā .Vēl kas zivis toverī ir jānoslogo ar dēlīti un akmens slogu /vai arī kādu citu smagumu/ Zivs sālīšanai nav garšas veidošāna ,bet zivs atbrīvošana no mitruma. Pēc vairākām stundām izveidojas tuzluks tā ir pirmā pazīme laika skaitīšanai /no tā parādīšanās zivis jātur 3-4 dienas Ziemas zivis es turu 3 dienas Zivs gatavību nosaku pēc mugurām tām jābūt iekritušām un cietām.Kad esam konstatējuši zivs gatavību sākam nākamo procesa daļu.-mērcēšanu . Praktiski tas ir viens no svarīgākajiem ,ja maksimāli no zivs jādabū ārā sāls . Ir vairāki varianti kā to darīt
1.izmantot tekošu ūden/es tā daru/ar rēķinu cik dienas zivis bija sālījumā tik stundas tās jātur tekošā ūdenī to daru laukos jo tur ūdens daudzums ir neierobežots un bez skaitītāja ;DD
2.Turēt zivis svaigā ūdenī periodiski to nomainot , ūdeni šajā gadījumā ir jāmaina 5-6 reizes un zivis jānotur 12 stundas
3. ja zivis uzpeld virspusē tas norāda par zivs gatavību un mērcēšanu var beigt.
Gatavās žāvēšanai zivis veram uz auklas vai stieples un izkaram vēsā vietā -saules stari tās skārt nedrīkst .Kā karināt tā ir katra iedoma un funktieris tikai jāatceras vienu visām astēm jābūt uz leju un zivis savstarpēji nedrīkst saskārties!!!!, Tālākais jau ir laika un temperatūras varā parasti viss notiek no nedēļas līdz 3 nedēļām Personīgi es zivi ņemu nost kad tā vēl ir mīksta/nedaudz/
Vēl ļoti svarīgi - gatavās zivs uzglabāšana. To var glabāt tikai papīra maisos -nekādā gadījumā plēves maisiņos ,ja nav papīra kulītes tad to ir jāietin papīrā kaut vai avīzē .Vēl par vietu kur žāvēt Vienalga kur-uz bēniņiem pažobelē šķūnī pirtsaugšā -ka tik peles un žorķi nesaskādē.
Šādi gatavota vobla man vasaras mēnešos noēdās visa /atspaids ģimenes budžetā/Parasti jau jūnijā viss ir beidzies -kaut tonna būtu viss tiek apēsts