Snipien, padstraivatsa nav nepieciešamības, bet ja reiz gribas ko mainīt, tad ir jāpaskatās spogulī, bez dusmām, bez naida, jo tiklīdz tās laižam vaļā, tās ēd mūs kopā, teiksi, ka nē, es teikšu jā.
Jebkurš no mums prot pa ''matuški'', bet vienmēr jau to nevajag.
Vai tad nav feini pabūt tai pat Zviedrijā, nepaspēj būt uz gājēju pārejas, mašīnas jau stājas, patīkami , pie mums teju katru dienu tādā pat situācijā kāds tiek notriekts, kāpēc, par to ja aizdomājas.
Te lielākā daļa ir normāli cilvēki, es teiktu visi, tik tas monitors provocē, jo izzūd baiļu sajūta, pietāte, cieņa, utt.
Viens flangs pierimst, otrs sāk, tad sākas modes kliedzieni C&R, cik kurš zivis atlaidis, vai paturējis, tad uzrodas veselas brigādes uz pāraudzināšanu, rezultātā virtuāli kautiņi, kur visām pusēm garīgais uz nulles, nav ne pārsistu degunu, izsistu zobu, bet sajūtas tak paliek, nejau kulaks, bet gan vārds ir tas, kas tās rētas taisa.
Pasaki rīt kādai sievietei komplimentu, atver durvis, izdari ko foršu, vai labāk ienāc šeit un kādu mēģini audzināt, kurā versijā būs labas emocijas abiem ????
Mēs tak paši radam to negāciju mākoni. Daudzi neko nezin, bet maļ, dzied pakaļ, priekš kam ???
Varbūt šad tad der pārliecināties pašiem, ne ausīties???
Esmu par loģiku, kompromisu, diskusiju, bez personālijām, apvainojumiem, sīkiem indes pilieniem, tad ir patīkami.
Šobrīd visiem ir vienalga , cīnies, necīnies, mēģini, sanāk, nesanāk, dodiet tik asinis.
Nekļūdās, kas neko nedara.
Kā tas Leopolds teica :) ''Davaite žitj družna''
22.aprīlis 2013, 22:50 |
links 
