Politika, iekšējā un ārējā

Ar tām zvejas licencēm Buļļupē, kā anekdotē:
Vecais ebrejs pēc nāves pārmet dievam: ”Kādēļ Tu ne reizi manā mūžā nedevi iespēju vinnēt loterijā?”
Dievs atbild: ”Lai varētu vinnētu loterijā vismaz vienu reizi mūžā būtu nopircis loterijas biļeti”.

Nav ko izplatīt dezinformāciju par Buļļupes zvejas tiesībām, tās nepagarina, bet iznomā un uz konkrētu laiku. Ja ir vairāki pretendenti, tad ir izsole. Vajag tur piedalīties un pēc tam vaidēt, ka visi ir korumpanti un valsts izzadzēji.

Varētu pavaicāt, kāpēc tik maz to, kas iesaistās šajā tik ienesīgajā biznesā, kurā, investējot dažus simtus latus, var iegūt tūkstošiem latu.
Atbilde būtu vienkārša - tāpēc, ka visa šī rindkopa ir vieni emocionāli meli.
++++++++++++++++++++++++=
Lūk tā ir tā frāze, kurai var pilnībā piekrist. Un piekrist tāpēc, ka ne es, ne kāds cits manā statusā esošs nevar licenci zvejai Buļļupē pat sapņos dabūt. Tātad, ja kāds to var atjaunot regulāri, jautājums: kāpēc un par ko šī pretīmnākšana? Lūk atbildes uz šādu jautājuma nostādni vēl līdz šim nekur neesmu redzējis.

imations
Varbūt uzreiz atdodam varu tautai, kā Padomju laikos, jo tajos laikos bija kārtība visi soļoja ierindā, bet varbūt vēl labāk bija Staļina laikos ?

Nu vecīt...Tu esi pašnāvnieks...Tev ko žiķ nadojela!?:)
Tūlīt Tevi bez sāls noēdīs, ,,izčekos" un tad tik turies...!!!:)))

Varbūt uzreiz atdodam varu tautai, kā Padomju laikos, jo tajos laikos bija kārtība visi soļoja ierindā, bet varbūt vēl labāk bija Staļina laikos ?
Ideja par nozvejas apjomu uz ha arī ir murgaina, jeb „biznesa plāns zvejniekiem”, jo ir runa par karpveidīgiem. Ja kādam ir kaut vai vispārināts priekšstats par zivju migrāciju starp upēm un līci, tad Lielupe, Buļļupe un Daugava ir viena sistēma un es pat teiktu, ka Buļļupe ir otra Lielupes izteka. Tas ir cilvēku galvās, ka Buļļupe ir atsevišķa ūdenstece, patiesībā tā ir Lielupe un arī ūdens tek no Lielupes uz Daugavu. Faktiski zveja notiek daļā no Lielupes atzara un nozvejas apjomu uz ha būtu jārēķina minimums no Lielupes.
Vispār zivju migrācija ir mistiska lieta, ko cilvēki saprot tikai vispārināti, piemēram, naktī no sestdienas uz svētdienu līcī Tūjas pusē 300m attālumā no krasta nogāja tikai plauži visi uz 2-3 kg, bet 1.7 km attālumā tikai vimbas, tas ka karpveidīgie iet gar krastu to zina visi, bet kādēļ tāda migrācija konkrētos attālumos to nezina neviens.

Manas piezīmes
Komentāri

faq
karte
organizācijas
vietas
noteikumi
teorija
albumi
arhīvs

« Aprīļa sīkumi | Home | Beidzot skaidrība »
Realitāte un mīts par vimbām
Runa ir par vimbām Lielupē un mītu par Buļļupes iespaidu.
Rīgas Domes deputāts Ēriks Škapars pirms neilga laika atsūtīja "pētījumu", kurš it kā apliecināja makšķernieku vairuma viedokli,- rūpnieciskā zveja Buļļupē būtu jāpārtrauc. Tā kā pats biju piedalījies šajā "pētījumā", atbildēju, īsi sakot, ka tāda amatieriski veikta aptauja nevar būt par pamatu, lai pieņemtu nopietnu lēmumu. Jo aptaujas lozungs bija nopietns, bet aptaujas līmenis diletantisks.

"Skaistu" rindkopu līdzīgā garā ieraudzīju viena Bauskas vietējā avīzē 12.04.2013. publicēta raksta atreferējumā. Autors Uldis Varnevičs tajā raksta "Zvejnieku grupa Buļļupē, ieguldot dažus simtus latu, var nozvejot zivis tūkstošiem latu vērtībā, tā izbojājot makšķerēšanas prieku tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri speciāli pērk licences vimbu ķeršanai. Tāda situācija izveidojusies ar Rīgas pašvaldības gādību... "
Varētu pavaicāt, kāpēc tik maz to, kas iesaistās šajā tik ienesīgajā biznesā, kurā, investējot dažus simtus latus, var iegūt tūkstošiem latu.
Atbilde būtu vienkārša - tāpēc, ka visa šī rindkopa ir vieni emocionāli meli.

Interesanti, ar ko tiek argumentēta atļautā vimbu lomu palielināšana licencētās makšķerēšanas vietās Bauskā - ja nemaldos, šogad atļauts ķert vairāk, proti, 8 vimbas, bet licenču cena augusi no 3 latiem uz 4 latiem. Vai tiešām Bauskas MMB rosina ļaut vairāk ķert, jo zivju nav, bet cenu palielina, jo makšķerniekiem nav intereses...?? Jocīgi, ka tajā pašā laikā šī biedrība aktīvi aģitē pret zvejniekiem Buļļupē?! Manuprāt, arguments tādām izmaiņām LM noteikumos var būt tikai viens - vimbu populācija Lielupē ir labākā stāvoklī kā agrāk.

Visa sakarā vairāk gribas ticēt tipiskam ierakstam copeslietas.lv vimbu forumā - autors ar niku "eridians" 19.aprīlī raksta, cik sapratu, par saviem par vimbu lomiem Bauskā - "Licencētā posmā 1 reizē astoņas, citur piecas. Kas to vispār kontrolē, mans radinieks dzīvo Bauskā un brīnās, kā var 5-6 reizes skriet uz mašīnas bagāžnieku ar Rimi maisiem. Ir kontrole vai nav galu galā."

Ja diskutējam par Buļļupes nozīmi vimbu kustībā, būtu jāņem vērā, ka vimba kā caurceļotāja zivs līdzīgi lašiem orientējas, vienkārši sakot, pēc mājas upes ūdens garšas. Lielupes vimbas, lai gan ir neliela Lielupes ūdens sajaukšanās caur Buļļupi ar Daugavu, iet, var teikt, tikai Lielupē.
Kādreiz, kad Lielupē vēl bija jūtams Jelgavas cukurfabrikas negatīvais iespaids, bija cita situācija. Bauskā vimbas vienmēr ir ķērušās pietiekoši labi, tomēr nekad nav trūcis makšķernieku, kuri savos vājajos lomos vainoja cukurfabriku. Viens no iemesliem bija tas, ka palielinoties cukurfabrikas notekūdeņu noplūdei nārsta periodā, vimbas un arī citas zivis tīra ūdens meklējumos bieži tika burtiski iespiestas visās Lielupes pietekās, tai skaitā arī Buļļupē un Buļļupes bedrēs notika neredzēti slaktiņi. Tagad viss it kā ir normalizējies, ja neskaita smilšu sanesumus Lielupes grīvā, un vimbas brīvi iet Lielupē, bet Buļļupē to daudzums ir nenozīmīgs. Taču joprojām netrūkst makšķernieku, kuri savās neveiksmēs vaino visu ko citu, tikai ne sevi. Tagad tiek vainoti legālie zvejnieki Buļļupē.
Bet vai tā pati Lielupe ir tīra no nelegālajiem tīkliem? Par ko liecina tikai viens gadījums ar maliķi, kuru necik sen ar lielu troksni izdevās aizturēt Lielupes lejtecē? Ja kaut kas varēja nopietnāk iespaidot vimbu situāciju Lielupē, varbūt tas bija 2008.gada pavasarī vimbu nārsta laikā Ceraukstes pagastā noplūdušās dīzeļdegvielas radītais piesārņojums?

Taču pirmās šī pavasara ziņas no Lielupes liecina, ka zinātāju lomos vimbu šogad nav mazāk kā agrāk, tikai joprojām atrodas gudrinieki, kuriem patīk jaukt gaisu ar pašizgudrotiem mītiem, lai kaut kādā veidā pamatotu savas savdabīgās aktivitātes.


Pirmdiena 22 Aprīlis 2013 21:16

Vēl vajadzētu pieminēt Buļļupes padziļināšanu padomju gados un arī aizliegumus, kādi pēc tam sekojuši, tad,varbūt, saprašana atgriestos. bet kur nu?

Dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāns :: 1. Apraksts

Daugavgrīvas sala jeb Buļļu sala ir izveidojusies, mainoties Lielupes un Daugavas tecējumam. Buļļupe līdz 18. gadsimta sākumam bija Lielupes lejtece. Lielupe savukārt ietecēja Daugavā, kas ieplūda jūrā pa tagadējo Vecdaugavu. 1755.–57. gadā Daugava un Lielupe pavasara palos pārrāva šauro smilšu joslu tagadējās ietekas rajonā un izveidojās līdz 13 km gara šaura sala.

Tas no...tūlīt ielikšu.

Kungs! Jālasa Buļļupes vēsture, tad arī uzzināsi ko vairāk. Un kāda te politika, tā ir vienkārši cūcība, kas palaikam notiek Buļļupē, un tam nu attaisnojuma nav nekāda. Lai precizētu - man nav nekādas personīgās ieinteresētības šajā jautājumā, arī pie Buļļupes esmu nedaudzas reizes gadā, tāpēc noskatīties, kas tur notiek, ir vairāk nekā smagi. Bet ir taču tādi, kam vienmēr ir par maz, lai cik arī būtu, un tādi, kuriem pietiek tik, cik ir. Un kāds kurš ir pietiekami labi redzams no komentu tekstiem.

Imation, pats ar neapsaukājies lieki.

Un nebūs gluži tiesa - bija pa to burzmu arī sakarīgi argumenti - piemēram, par nozvejas apjomu uz hektāru, kas B-upē pašlaik ir lielāks.

Buļļupes tēma tas ir mazais Latvijas politiskais spogulis, kad viens kumēdiņu režisētājs grib savu personisko iegribu dēļ celt savu un sava kantora PR ar populistiskām idejām. Protams bez iemesla nekas nenotiek, jo Buļļupe ir tepat pie Rīgas kantoru logiem, kas dod naudu vides aizsardzība, bet, lai dabūtu naudu ir, jārada ilūzija par aktīvu darbību.
Tādēļ jau mums te Latvijā vis ir drusku opā, jo ja var teikt:” Tas, ka Buļļupe nav kanālu sarakstā, un kas par to? Var ierakstīt - ja grib, jo savā būtībā kanāls vien ir.”, tad nākamais solis ir ierakstīt likumā normu par gravitācijas atcelšanu - būs vieglāk mājas būvēt.
Kaut kā šķiet pazīstama tēma – rakstīt likumus, pēc personu iegribām, nevis pēc faktiskā stāvokļa dabā.

Un tā arī ir. Pakustini tikai Buļļupes tēmu - tā muldologiem spuras gaisā. Tas, ka Buļļupe nav kanālu sarakstā, un kas par to? Var ierakstīt - ja grib, jo savā būtībā kanāls vien ir. Likumus taču raksta cilvēki, bet ir, visticamāk, taču šķietami iemesli kāpēc negrib darīt acīmredzamas lietas.
Un kamēr tas tā būs, jebkurai diskusijai nav jēgas.

Daudz mums te viss kas sačakarēts, bet ir viena lieta,kur tiešām mēs vēl varētu paspēt kaut ko izdarītNEGRIBU DVIEĻAGALVAS ŠEIT!!!

raihs, 16.jūnijs 2013, 17:56

LVē nav tik attīstīta Valsts, lai dvieļgavas uz šejieni nestos dzīvot.

urmaas, 17.jūnijs 2013, 07:52

Tāpēc jau es saku,ka vismaz šajā ziņā mēs varam daudz darīt,lai tā arī paliktu:))

Daudz mums te viss kas sačakarēts, bet ir viena lieta,kur tiešām mēs vēl varētu paspēt kaut ko izdarītNEGRIBU DVIEĻAGALVAS ŠEIT!!!

raihs, 16.jūnijs 2013, 17:56

LVē nav tik attīstīta Valsts, lai dvieļgavas uz šejieni nestos dzīvot.

Kas tad ir tie mūsu „domājošie” cilvēki, tie kas izzīduši no pirksta, ka Buļļupe ir kanāls, pat makšķerēšanas noteikumos ir rakstīts „25.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji” un noteikti tur nav atrunāts, ka kanāls vai caurtece, kas savieno divas upes ..... un vispār kanāls ir mākslīgs veidojums.
Interesanti, ka „domājošie” cilvēki no sākuma apgalvoja, ka Buļļupē nozvejo gandrīz visas Bauskas vimbas, bet izrādījās, ka Bauskā LM laikā nomakšķerē daudzas, jo daudzas reizes vairāk. Tālāk „domātāji” izdomāja, ka padumju laikos, Buļļupi uzskatīja par kanālu, kur migrē zivis, tādēļ bija aizliegta zveja un makšķerēšana, protams neviens tā īsti nezina par šo aizliegumu, bet vai šis aizliegums bija saistīts ar zivīm nevis ar zemūdeņu bāzi Buļļupē to arī neviens nezina, bet tas ir cits stāsts. Turpinot analizēt situāciju „domājošie” ķērās pie sociālās taisnības izlīdzināšanas apgalvojot, ka būtu godīgi pret tiem zvejniekiem, kas zvejo Daugavā aizliegt Buļļupes kanālā zveju, jo Buļļupē tie „sliktie” zvejnieki nozvejo vairāk zivju. Beidzot „domājošie” izdomāja uztaisīt aptauju, kurā piedalījās makšķernieki ar „valstisku izpratni”, ka Buļļupē ne tikai vajag aizliegt zveju, bet arī attiecīgā (MN 25) laika posmā makšķerēšanu un bija labi informēti par padumju laiku „makšķerēšanas noteikumiem”, bet Škaparītim aptauja nepalīdzēja - palika aiz borts, bet pirmais.

Visi brīnišķīgi saprot, ka kādam nu ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti gribās, lai Buļļupē nezvejotu, šajā gadījumā tos visus „domājošos” var nosaukt tikai par klauniem, kas ākstās saimnieka uzdevumā visu Buļļupes balagāna laiku.

Zvejas kontroles nodrošināšana varētu salikt kaut ko pa plauktiņiem. Ja būs jāmaksā visi paredzētie nodokļi, liela daļā šo iekšējo ūdeņu zvejnieku izmirs paši, paŗējiem būs vajadzīgs neliels grūdiens, kā tas ir noticis attīstītās EU valstīs.
Kas šo kontroli nodrošinās ? Tie paši, kas līdz šim kontrolē? Ar to pasu finansējumu dabūsim labāku kontroli ? Vairāk sabiedriski inspektori ?
Vai Akmens grib teikt, ka visi pārkāpumi ir vienādi ? Varbūt arī slepkavas vajadzētu sodīt kā huļigānus...

Daudz mums te viss kas sačakarēts, bet ir viena lieta,kur tiešām mēs vēl varētu paspēt kaut ko izdarīt
NEGRIBU DVIEĻAGALVAS ŠEIT!!!

Alcān, mans viedoklis ir tāds, ka zvejnieki vienkārši ir vairāk/labāk jākontrolē.

Citādi drusku traģikomiski sanāk - pāris dienas izgaudušies par to, ka "Latvijā nekā nav", vīri sāk spriest, kā nozāģēt zvejniekus.

Un tad tu raksti, ka uz zvejnieku fona... Eu, pag - ja 100 000 makšķernieku katrs paņems pa zemmēram un nenopirks makšķerēšana karti, Tavuprāt, kas tas būs?

Es labāk ievēroju likumus, kreiso tīklu izņemu un joprojām varu no zvejnieka uzzināt, kad butes pie krasta.

Krūmujanci ko nozīmē
"var padalīties ar lēmējiem" - tātad, Tu apgalvo, ka zvejnieki dod kukuļus kam? saeimas deputātiem? Zemkopības ministrijas ierēdņiem?

"Citu kūtrums un neizdarība" - pag, Tu to pārmet makšķerniekiem tagad?
Gadu cepties valdībā bija spēks, gadu tērzēt CL bija spēks. Atvilkties uz Buļļupes ekspluatācijas noteikumu izstrādi, kur nu tak beidzot varēja praktiski pastrādāt - opā, neviena cīnītāja vairs.

Kurš tad pašlaik nozākā "atsevišķos domājošos cilvēkus", man ir jautājums.

Un es zinu dažus, kas gadījumā, ja dzīve būtu atkarīga no akmeņu mešanas, darītu to tizli un infantīli.

Tur jau tā sāls, ka tīkli nepatīk, tas ir, tos neieredz, 90% makšķernieku, bet viss rezultāts ir kāda smaga nopūta forumā.
Tas ir 10000 x lielāks ļaunums zivju kvantitātei un kvalitātei kā kāda zemmēra līdaciņa paņemta, vai gada sākumā nenopirkta makšķerēšanas karte.