Vakar no trubas pienāca piedāvājums atklāt jauno sezonu likteņupē jo ledus izskatās tik drīzi neiepriecinās ar savu klātbūtni.Norunājām tikšanos Voleros kautkur rītausmā līdz ar gaismiņu.Rīts atausa ar smalku lietiņu un diezgan dzestru dienvidvēju,iekšējā bals pilnā spēkā sauca atpakaļ siltā gultā bet noruna paliek noruna un izņēmis vasaras pričindālus no ziemas guļas braucu uz tikšanās vietu.Kad ierados tikšanās vietā ,laiva jau bija nolaista pie ūdens.Apsveicām viens otru Jaunajā Zirga gadā un ar cerību pilnu skatu pārskrējām nu jau ļoti drūmai likteņupei ar pietiekoši nopietniem vilnīšiem baltās cepurītēs,bet mēs jau neesam vakarējie,ja nolemts tad jālaiž.Uzreiz bija skaidrs kašādā vējā un vilnī man ar MJ nav ko darīt ,arī mans kaujas biedrs teica ka viņa DS arī ne visai komfortābli jutīšoties tāpēc nolēmām meklēt kādu daudzmaz klusāku vietiņu lai nebūtu uzreiz jāatgriežas mājās.Iesākumā iegriezāmies Audupē ar cerību uz kādu strīpaino.Pie vecā motora bloka viena vientuļa laiva kurā vīrs ar ziemas copeni pa retam izmāna pa zirga zobam.Nostājam netālu un sākam ķemmēt bet vairāk kā gliemežvāku neko nenoķeram un arī lietiņš sāk lustīgāk rušināt.Kompanjons iesaka pārmesties uz ziemas ostu jo tur rudenī labi vilcis un arī ziemā tur vīri kacinot smukus kimlakus.Izbraucot likteņupē skats kļuvis vēl drūmāks kā iepriekš.Debess piķa melna lietus līst kā pa Jāņiem bet laiva lēkā pa viļņiem kā pirmo reizi ganīnās izlaists teļš.Ātri vien šķērsojām likteņupi un ieslīdējām ziemas ostā kur jūtams nosacīts aizvējš.Ar pirmo reizi noenkuroties neizdodas jo pa īsu izlaižam striķi un vējš noceļ mūsu kuģi no daudzsološās pumpas.Otrs piegājiens bija veikmīgāks bet ehalote atsakās uzrādīt kaut vai kādu dzīvu būtni zem borta.Neskatoties uz to tiek apstrādāts viss perimetrs ar visu arsinālu kas ir mūsu rīcībā bet rezultāts spītīgi nekust ne no vietas.Skaidrs ka jāmaina vieta bet uz kurieni ,arī lietus nepārstāj mūs mērcēt es jūtu ka viņš jau cenšās ielīst man apakšbiksēs tāpēc sākam skatīties uz mājas pusi.Atpakaļ ceļā nolēmjam pārbaudīt vēl trīs perspektīvas vietas.Nolidojot garām robiem spītējot pretvējam un lietum kurš savu mērķi jau sasniedzis,polderos redzam vēl vienu cīnītāju,kuru arī laiks vēl nav aizdzinis līdz mājas komfortam.Nostājam Buļļupes un Loču kanāla trīstūrī.Gar abiem krastiem copmaņu daudz bet izteikta aktivitāte nav manāma.Arī mums vairāk kā pāris zacepu nekā nav.Paceļam enkuru un pa Loci dodamies likteņupes virzienā.Ūdens atgādina kafiju ar pienu jo Loča galā sparīgi rosās divi zemes sūcēji.Izejot Daugavā lietus mazliet pierimst bet vējš netaisās atdot savas pozicijas un atceļā paliek pēdējā cerība Sarkandaugava.Iebraucot ieraugām jau vairākas laivas ar spiningotājiem,tālāk vēl kādas desmit,ūdens dzidrs un paspīd cerības stariņš.Ilgi nebija jāgaida rezultāts ,pirmais pieteicās kaulģīmis jauneklis ,drīz vien arī smuks strīpainis.Šā gada bilance tika atvērta ,žēl ka tikai diena tik ļoti īsa.Vakara krēsla skaidri norāda ka jādodas mājup,izmirkuši bet ne bez rezultāta devāmies pie saviem dzelzs kumeļiem kuri paklausīgi gaidija mūs krastā spītējot lietum un vējam.
4.janvāris 2014, 18:24 |
links 
