A man šajās brīvdienās bija švaki. Piektdienas vakara brauciens izskatijās cerīgs. Bija copes, bija divreiz arī ko uzšaut bet neveiksmīgi. Vienam drusku par vēlu, otram kā šāvu, tā pavada pārtrūka. Iepirku jaunu pīto auklu tieši priekš pavadām bet vai nu mezgls bija uzmeties, vai tiešām tik švaka, apmēram pusē ņēma un pārtrūka. Ar to piektdiena beidzās. Krastā pārsēju visas pavadas par jaunu un biju gatavs sestdienai.
Sestdiena izskatijās atkal cerīgi. Vējš normas robežās, ūdens mierīgs bet zivis pa virsu nepļeckājās. Pats rīta brauciens jau sākumā dāsni iedalīja vairākas copes. Vienu mazo 2-2,5 kg izdevās piečakarēt. Kā jau klājas, to dāsni pār bortu, gan jau tūlīt būs vēl :) Bet nekā, ļoti ātri kautkā copes apklusa. Pārbraucām uz pretējo krastu, tad padarbojāmies pa vidu Daugavai bet varāk neko, kā pāris uznācienus arī nesagaidijām.Ar to beidzās sestdienas rīts.
Pa dienu atpūtos, sariktēju štrumus vakara braucienam un vakarā iebraucu atkal. Sāka celties vējš, nomainīja arī virzienu, izvēlējos padarboties pa pretējo krastu, aizvēja pusē. Nokuģoju diezgan krietnu gabalu, tā arī copi neredzēju. Bija pāris uznācieni bet paikai nepiedūrās.
Svētdienas rīts. Sākumā stiprs vējš bet ar tendenci nomierināties. Par cik vēja virziens iepriekšējais, atkal izvēlējos pretējo krastu, aizvēja pusi. Krietnu laiku padarbojos, tā arī nevienu copi nesagaidīju, pārbraucu nedaudz uz augšu, tur divi uznācieni bet bez piecopes. Vējš pieņēmās spēkā un ātri pūta uz Daugavas vidu. Neiespringstot, pamainīju dziļumus un laidos pa vējam pret straumi. Vairākas stundas nelietderīgi izmantota laika. Pēc tam pamēģināju velcēties, neviena piesitiena. Pārliku eholotu no strīpām uz zivs simboliem un apmēram 100 metrus nobraucot vispār kāda zivs iepeldēja starā. Perspektīvas kautko noķert bija švakas. Velcējos uz augšu un meklēju, kur tad visas būs paslēpušās. Krietni uz augšu pabraucot sāka parādīties zivis. Viens sēklis bija kā nosēts ar zivīm, visas uz grunts kā kartupeļi vagā un tuvāk krastam. Spriežot pēc simboliem kautkas maziņš, vai brekši, vai asari bet ne sami. Pabraucot vēl uz augšu, atkal tukšums. Aizbraucu jau krietni uz augšu uz ,,zināmām" vietām, tur tas pats. Bedres ir tukšas un arī tuvumā nekādas kustības. Arī copmaņi pa krastiem nesēdēja vairs. Parasti tur brīvu vietu nevarēja atrast, tagat neviena. Tad pacēlās vējš, pavilkās uz lietu, bija jau krietni pāri pusdienas laikam un griezu laivu riņķī un devos mājās.
Brīvdienu rezumē šāds : viens mazasis samiņš līdz laivai, pēc tam aiz borta, tad ar sečoku pie krasta noķerts apmēram 800 gramu pa virsu peldoš breksis, kurš ātri pārtapa trīs gabalos priekš samiem un kārtīgs, kārtīgs abloms :)
Bet nekas, dzīve turpinās un gan jau būs labāki laiki :)
17.augusts 2014, 22:16 |
links