to duraku valsti un ražojumus var apd..st līdz bezgalībai, mans pirmais , bet spilgtākais autopiedzīvojums- krievu armija , mūs no autodaļas, kautkāda bartera detaļu dēļ veda uz Zilu remontrūpnīcu Toljatti, izmētāja čaļus pa cehiem, parasti tiku noliktavā, jo pratu rakstīt un rēķināt:)
bet bija dienas , kad
īstie veči bija šmigā , droši vien pēc algas un ielika pie dzinēju kapitālremontiem, kādus tur vārstus sl'pēt un citādi ar motora dzelžiem izdarīties, liekas pat kādus pāris desmit motorus kopā saskrūvējām, neticu ka kādu no tiem varēja braukt, jo poņas nebija pat kur eļļu liet,un diezgan daudz detaļu pāri palika, bet plāns ziniet svarīgāks:)
un protams iznākot no rūpnīcas līdz stiepām visādas daļas cik varēja panest, tā kautkā tur bija iekārtota sistēma.
bet bija dienas , kad
īstie veči bija šmigā , droši vien pēc algas un ielika pie dzinēju kapitālremontiem, kādus tur vārstus sl'pēt un citādi ar motora dzelžiem izdarīties, liekas pat kādus pāris desmit motorus kopā saskrūvējām, neticu ka kādu no tiem varēja braukt, jo poņas nebija pat kur eļļu liet,un diezgan daudz detaļu pāri palika, bet plāns ziniet svarīgāks:)
un protams iznākot no rūpnīcas līdz stiepām visādas daļas cik varēja panest, tā kautkā tur bija iekārtota sistēma.
5.decembris 2014, 22:31 | links