Makšķerēšanas noteikumi

Makšķerēšanas noteikumi
Labs jautājums, bet bišku pāragrs. Tūlīt gan iesniegšana beigsies, un arī līdz kopainai nonāks.
15.janvāris 2015, 10:53 | links
 
Man izskatās, ka jūs mēģinat uzrakstīt sacensību nolikumu nevis makšķerēšanas noteikumus. Vai pat drīzāk kaut kādu tenderi valsts iepirkumam, kur visus parametrus piedzenat savām interesēm... Jūs esat runājuši ar makšķerniekiem, kas nav sportisti un/vai čatisti? Jums tiešām ir pārliecība, ka šie noteikumi ir kompromiss starp sabiedrības interesēm un dabas resursu ilgtspējību nevis tikai mazas citādi domājošas grupas lobijs unēģinājums savārstīt 3 teikumus izmantojot juridisku terminologiju?
15.janvāris 2015, 09:51 | links
 
Vienkars, tādi ieteikumi ir iekšā.
Arī LT un EE vēdzelei ir 40.
15.janvāris 2015, 08:57 | links
 
Es domāju ka vajadzētu aizliegt velcēt no lavas ar motoru,ar ariem lūdzu.Jo man liekas ka labi izsit tās zivis vienkārši velcējot ar motoru.Nu nav man pieņemams tāds makšķerēšanas veids.

Vēl varētu vēdzelei pacelt izmēru uz 40cm,grūti iedomāties ko var darīt ar 30=40cm kurkuli.
15.janvāris 2015, 07:06 | links
 
Ministru kabineta noteikumos vajadzētu iekļaut liegumu par pārvietošanos iekšējos ūdeņos ar iekšdedzes dzinēju kurš ir ņiprāks par 50zs. Varētu būt ari izņēmumi - vietas kur ir atzīmēti kuģojamie ceļi. Piem Daugava līdz "zelta tiltam", jo tāpat tur kuģīši staigā.
15.janvāris 2015, 00:52 | links
 
Tik jautājums.Kā attīstās ikri saldūdenī,kurš bagātināts ar NaCl? Vai vispār izdzīvo?
15.janvāris 2015, 00:46 | links
 
Pareizi roc, tur ir arī jautājums, vai visi šie fairy un ariēli pie mums ir tikpat kvalitatīvi un dabai droši kā vācijā.

bet sakopsim tiešām MN pa priekšu.

Akmens_Viesis, 14.janvāris 2015, 20:09


Kopsim, aizliegt ķīmijas būs grūtāk.
14.janvāris 2015, 20:15 | links
 
Pareizi roc, tur ir arī jautājums, vai visi šie fairy un ariēli pie mums ir tikpat kvalitatīvi un dabai droši kā vācijā.

bet sakopsim tiešām MN pa priekšu.
14.janvāris 2015, 20:09 | links
 
Ja vēl par lauksaimniecības ķīmijām. Sen jau par to runā, bet neviens nav skaļi pateicis kas un kā, bet LV šito mantu lej visi uz laukiem, pat bioloģiskie pamanās to izdarīt.
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/543422-niderlande_aizliegusi_supertoksisku_pesticidu_vai_latvija_sekos_piemeram?utm_source=apollo.lv&utm_medium=advert_1/inc-47&utm_campaign=Links-from-our-channels
14.janvāris 2015, 20:02 | links
 
Nātrija hlorīds ir tā pati pārtikas sāls. Uz ceļiem gan pārtikas variantu nelieto. Nekad neesmu piegājis būvmateriālu veikalos un palasījis kas ir iekšā tai sālij, ko paredzēts uz ietvēm kaisīt, bet pieņemu, ka tas pats vien tur būtu. Kas attiecas uz koncentrāciju - pārlasiet iepriekš no MOSPa linku par līdakām, konkrēti par sastopamību jūrā. Tas sāls reāli nevar kaitēt. PSRS laikos reizēm bēra kālija hlorīdu - mineralmēslus. bet cik tad toreiz kaisīja. Lauksaimniecības ķīmijas ( dažām ir aizliegums lietot ūdeņu tiešā tuvumā) un nitrāti, kas veicina aizaugšanu. Jā - varētu būt viens no iemesliem. Saka, ka signālvēži daudz ikrus apēdot. Iespējams, ka dabīgajā vidē ikru dzīvotspēja ir samazinājusies. 90 -tajos , kad juku laiki bija, maija mēnesī pa mazo upi 3-4 brigādes ar bridenēm dienā. pēdējo kiļku izlasīja. pēc tam vēl pāris bridenes atradu zālē ieaugušas. Reiz ari zivis atradām no mopēda nokritušas (pavisam svaigas). Viens pavasarī uz nārstu 60 gab zobainās uz dakšas uzspraudis, lielākā turpat 12 kg (mazā upē) vēl kolhozu u.c elektriķi neguļ.
Nu tagad jau vairs nav manīti vairākus gadus.
Vasarā mazā upe aizaug ar dūņām un turas līdz rudenim. Kaut kādas sīkaļas peld. Un ja lietus nav, karsts laiks, tām pašām spuras gaisā. Zivju gārnis aŗī kaut ko patērē. Tas viss ir komplekss pasākums. No katra pa bišķim vainas un rezultāts ir tāds kāds ir. Skaidrs ir viens, ja tai zivij nav kur normāli dzīvot un visi tikai ķer ko var saķert, turklāt vēl labāko vaislas materiālu, tad diez vai tik ļoti vairosies.
14.janvāris 2015, 17:39 | links
 
Hotentot.
Viss ar ko apstrādā brauktuvi,nonāk ūdeņos. Grāvī,upēs un ezeros .Domā,pazūd bez pēdām? Vardes minēju kā uzskatāmu piemēru.Agrāk,nārsta laikā,ar līdakām bija pilni novadgrāvji.Stārķi. Nekļūsim smieklīgi. Tūkstošiem gadu sadzīvoja,te pēkšņi izrija?

BrunoL, 13.janvāris 2015, 16:38

tiesi ta.Cesis atremonteja Gaujas kalna celju,salika jaunas gulijas,tagad viss kas ir uz celja un spej tecet,ietek pa tieso Gauja.bail iedomaties ja tur uz saniem noliktu benzavozu.
13.janvāris 2015, 19:11 | links
 
Mans viedoklis nevajag ļaut ķert līdakas maijā,jo pēc nārsta ir ļoti rijīgas,lai atpūšas un kārtīgi paēd raudiņas,plicīšus,vīķes,asarīšus.Un ar pirmo jūniju sākam.
13.janvāris 2015, 18:17 | links
 
Par max garuma ierobežošanu ir runāts un , iespējams, ka atsevišķās vietās tas varētu tikt noteikts. Tur zinātniekiem teikšana, jo mūs jau rezultāts interesē :) Mums nevajag piemirst, ka līdakas dzīvo tur, kur jūtas labi, lielās un mazās bieži ir kopā. Un lielā ir gana slinka, lai vispirms aprītu mazo līdaku kamēr to blakus ir gana. Palasi te:
http://www.mosp.lv/blog/uncategorized/zivju-ielaisana-latvijas-udenos-lidaka/

Tur ir apskatītas kopsakarības.
V.S.O.P., 13.janvāris 2015, 14:54

Diezgan laba lasāmviela. Cipari apstiprina manis teikto :) Citāts: Skaitļu rindās nav konstatētas statistiski būtiskas sakarības starp līdaku lomiem un ielaisto līdakas kāpuru un mazuļu skaitu vai ezeru un ūdenskrātuvju platību, kur veikta līdakas ielaišana.Tajā pat laikā upēs, kur līdakas laistas maz un praktiski arī netiek zvejotas, novērojams straujš jauno līdaku daudzuma pieaugums Netraucēts dabisks nārsts ir daudz efektīvāks par jebkādu ielaišanu. Tāpat rakstā minēts, ka līdakas auglība un ikru daudzums ir tieši saistīts ar tās garumu. Pie tam, no auglības viedokļa nav īsti starpības vai apēd 30 cm līdaku vai 50 cm, jo maza iespējamība, ka kāda no tām būs nārstojusi un atstājusi pēcnācējus.
Interesantākais, ka no raksta var saprast, ka īsti nekas nav jāmaina, jo viss ir ok, vaislinieku pietiek, līdaku ir daudz un to skaits pieaug un tās arvien biežāk konstatējamas tām netipiskās vietās. Tam var ticēt?

Moriartijs, 13.janvāris 2015, 17:23


Var padomāt arī tā, ka lielo līdaku trūkums dod iespēju mazajām savairoties pastiprināti. Ir taču variants, vai ne? Trofeju izmēra trūkums populārās ūdenstilpēs ir novērots? Ja paskatamies makšķerešanas sportu, tad šķiet, ka ir. Bet tas ir subjektīvi.
13.janvāris 2015, 17:52 | links
 
tad sanāķ, ka plēsēju maz, ja sīkie daudz. Konkrētajā vietā.

Domaataajs, 13.janvāris 2015, 12:46

Tu domā, ka plēsēju deficīts nav novērojams arī citur?
Šajā gadījumā Maliķis, manuprāt, konstatēja faktu, ka arvien vairāk savairojas sugas, kas nav raksturīgas minētajiem (dzidrajiem) ūdeņiem.

Hotentots, 13.janvāris 2015, 13:39


grūti spriest, reiz man zināmi bezdarbnieki, precīzāk Apinīša cienītāji, lielījās, ka vienā bedrē mazā upē vasarā 28 līdakas dabūjuši. Sugas manā izpratnē savairojas tur, kur netiek regulētas. Tas pats rotans, piemēram. Cik man gadījies dzirdēt, kur ir līdakas, tur rotans nav kuplā skaitā. Ja kādam ir citi novērojumi, klāj vaļā!
13.janvāris 2015, 17:39 | links
 
Par max garuma ierobežošanu ir runāts un , iespējams, ka atsevišķās vietās tas varētu tikt noteikts. Tur zinātniekiem teikšana, jo mūs jau rezultāts interesē :) Mums nevajag piemirst, ka līdakas dzīvo tur, kur jūtas labi, lielās un mazās bieži ir kopā. Un lielā ir gana slinka, lai vispirms aprītu mazo līdaku kamēr to blakus ir gana. Palasi te:
http://www.mosp.lv/blog/uncategorized/zivju-ielaisana-latvijas-udenos-lidaka/

Tur ir apskatītas kopsakarības.
V.S.O.P., 13.janvāris 2015, 14:54


Diezgan laba lasāmviela. Cipari apstiprina manis teikto :) Citāts: Skaitļu rindās nav konstatētas statistiski būtiskas sakarības starp līdaku lomiem un ielaisto līdakas kāpuru un mazuļu skaitu vai ezeru un ūdenskrātuvju platību, kur veikta līdakas ielaišana.Tajā pat laikā upēs, kur līdakas laistas maz un praktiski arī netiek zvejotas, novērojams straujš jauno līdaku daudzuma pieaugums Netraucēts dabisks nārsts ir daudz efektīvāks par jebkādu ielaišanu. Tāpat rakstā minēts, ka līdakas auglība un ikru daudzums ir tieši saistīts ar tās garumu. Pie tam, no auglības viedokļa nav īsti starpības vai apēd 30 cm līdaku vai 50 cm, jo maza iespējamība, ka kāda no tām būs nārstojusi un atstājusi pēcnācējus.
Interesantākais, ka no raksta var saprast, ka īsti nekas nav jāmaina, jo viss ir ok, vaislinieku pietiek, līdaku ir daudz un to skaits pieaug un tās arvien biežāk konstatējamas tām netipiskās vietās. Tam var ticēt?
13.janvāris 2015, 17:23 | links
 
Nu es no 91.gada strādāju uz lauka un sākumā ja pakaļ staigāja 3-5 bija daudz, tagad 20 normāls rādītājs.
13.janvāris 2015, 17:21 | links
 
Stārķi,kā bijuši tā ir. Pie mājas viena ligzda,gadus 60.Droši vien daudz senāka.Mīlīšu muižas(Pie Burtnieka)kolonija,arī lielāka nav kļuvusi.Pat mazāk perēkļu. Arī agrāk, banda, vazājas lauksaimniecības tehnikai nopakaļ.
13.janvāris 2015, 17:00 | links
 
Kauc kur ir LV slavena web kamera mella starkja ligzda, var paluret ka vinji tur cubinas pie mums ciemojoties, daudz ir tai stellei sekotaju.
A strakji pamata aped vierejie badmiras Afrika, kur tas dodas siltas zemes meklet.
Judu zeme Izraela ir kauc kadas vietas kurc tiesi iet pāri putnu celju, ta vinji tur parlido laikam miljoniem. Ista putnu verotaju paradize.
Kur nezinu, meklejiet neta, bet.......... Talavas mezos to starkju ( balto) ir loti loti daudz, pat no celja to redz.
13.janvāris 2015, 16:52 | links
 
Pārsvarā to pašu nātrija hlorīdu kā vislētāko materiālu lieto (retāk bija [ja nekļūdos] kalcija hlorīds, bet tas ir dārgs). Sāls koncentrācija uz to ūdens apjomu, manuprāt, nav liela. Pie tam tas viss lielāku ceļu tuvumā. Mazākos lauku ceļus tik ļoti nekaisa, ja vispār kaisa.
Un par novadgrāvjiem un līdakām - neticēsi, bet tādas lietas arī mūsdienās notiek un, starp citu, arī palielu ceļu tuvumā, kur sāli lieto relatīvi lielā apjomā. Ja līdakas kaut kur pa grāvjiem neiet kā agrāk, es drīzāk ieteiktu domāt par bebru dambjiem, pilnām caurtekām u.tml. elementiem. Līdaka nav lasis, tā bebrinieku forsēt nevar.

Par tiem stārķiem nesmej - pēdējos gados to skaits ir smagi palielinājies. Pilni stabi ligzdu, dabisko ienaidnieku nav. Tie paši citi manis minētie plēsēji arī pievairojušies, bet barības bāze agrākā - dabiskais līdzsvars ir pajucis.
13.janvāris 2015, 16:47 | links
 
Nu stārķi savairojušies nejēgā, redzās kā zaķēnus apslaktē un puiši medībās redzēja, ka mazo stirnēnu nosit. Kad pļauju sienu, līdz 30 gabali pēc traktora staigā un visu kas kustās slaktē nost.
13.janvāris 2015, 16:43 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager