Un tagad īstajā sadaļā. :D
Cenšos lasīt, kas te notiek, bet tā līdz galam detaļās nesaprotu.
Es varu teikt no sava skatpunkta, ka noteikumi un kontrole nebūt nav tas svarīgākais, kas veicina resursu saglabāšanu un godprātīgu rīcību. Tas drīzāk ir savstarpējā sapratnē, ilgtermiņa domāšanā un apziņā, ka te kādreiz makšķerēs kāds cits, te kāds gūs patīkamas emocijas, atslēgsies no stresa, izbaudīs dabu un to, ko tā sniedz.
Katra rīcībai ir atskaņas apkārtējos. Redzu, ka daudzi manas paaudzes (pa vidu uz 30) cilvēki tomēr cenšas attiekties pret apkārtējo vidi ar cieņu. Protams, es nevaru to teikt par visiem, bet es redzu izaugsmi.
Es varu sevi nosaukt kā piemēru, es esmu metis zemē izsmēķus, papīrus, esmu grēkojis ar makšķerēšanas noteikumiem, bet tas ir bijis tāpēc, ka nav bijusi izpratne, kādas ir manas rīcības sekas. Tagad es mierīgu sirdi, ejot pastaigā ar suņiem, savācu mežā pudeles, plastmasas iepakojumus un aiznesu uz šķirošanas konteineru. To pašu daru pie ūdeņiem - sakopju copes vietu, jo man pašam nav patīkami tur atrasties, ja ir piedrazots. Arī pret zivju resursiem cenšos attiekties ar cieņu un ilgtermiņa domāšanu - es vēlos, lai Latvijā būtu zivju, vēlos, lai būtu tīrs un sakopts.
Un es zinu, ka mana rīcība ir pamudinājusi rīkoties līdzīgi vai vismaz likusi aizdomāties manus vienaudžus un ne tikai, tāpēc labākais, ko varam darīt, ir būt godīgiem pret sevi, atvērtiem pret citādi domājošiem un lūkoties uz visu plašākā mērogā.
Cenšos lasīt, kas te notiek, bet tā līdz galam detaļās nesaprotu.
Es varu teikt no sava skatpunkta, ka noteikumi un kontrole nebūt nav tas svarīgākais, kas veicina resursu saglabāšanu un godprātīgu rīcību. Tas drīzāk ir savstarpējā sapratnē, ilgtermiņa domāšanā un apziņā, ka te kādreiz makšķerēs kāds cits, te kāds gūs patīkamas emocijas, atslēgsies no stresa, izbaudīs dabu un to, ko tā sniedz.
Katra rīcībai ir atskaņas apkārtējos. Redzu, ka daudzi manas paaudzes (pa vidu uz 30) cilvēki tomēr cenšas attiekties pret apkārtējo vidi ar cieņu. Protams, es nevaru to teikt par visiem, bet es redzu izaugsmi.
Es varu sevi nosaukt kā piemēru, es esmu metis zemē izsmēķus, papīrus, esmu grēkojis ar makšķerēšanas noteikumiem, bet tas ir bijis tāpēc, ka nav bijusi izpratne, kādas ir manas rīcības sekas. Tagad es mierīgu sirdi, ejot pastaigā ar suņiem, savācu mežā pudeles, plastmasas iepakojumus un aiznesu uz šķirošanas konteineru. To pašu daru pie ūdeņiem - sakopju copes vietu, jo man pašam nav patīkami tur atrasties, ja ir piedrazots. Arī pret zivju resursiem cenšos attiekties ar cieņu un ilgtermiņa domāšanu - es vēlos, lai Latvijā būtu zivju, vēlos, lai būtu tīrs un sakopts.
Un es zinu, ka mana rīcība ir pamudinājusi rīkoties līdzīgi vai vismaz likusi aizdomāties manus vienaudžus un ne tikai, tāpēc labākais, ko varam darīt, ir būt godīgiem pret sevi, atvērtiem pret citādi domājošiem un lūkoties uz visu plašākā mērogā.
2.aprīlis 2015, 01:53 | links
