Par to Sīkragu vispār ārprāts. Tie divi mani pierunāja vest šos pie brāļa vienam no viņiem. Nekas nav pretīgāks par cepumus saēdušos lūgšanos. Sevišķi, ja ar vienu no viņiem esam čomi. Tātad - no Sīkraga uz Ventspili, Tad uz Liepājas pusi - uz Priekuli. Pa ceļam uz Skrundu apmaldījos, kūlos pa kaut kādu meža ceļu, izbraucu Saldū, tad uz mājām ... Lūk tādas atmiņas par Sīkragu :)
7.decembris 2015, 23:29 | links










