Tākā asarus vēl neesmu sācis dzenāt tad ar kompāniju aizlaidu vimbās.Nezinu kapēc bet norunāts bija izbraukt trijos naktī.Protams ka īsti ne gulējis ne negulējis biju ļoti īgns kas čomiem bija neparasti.Esot jāaizsit vieta kamēr vēl citi nav paspējuši.Pēc stundas brauciena bijām jau pie Mēmeles maķenīt virs Skaistkalnes.Ārā migla un zemes virskārta sasalusi un tumš kā peklē .Noejot par stāvo nogāzi līdz upei konstatējām ka esam krietni nokavējuši cerot uz vakanto vietu jo tie druzja kas copi sāk ar dropi jau sen ir priekšā.
Tā nobāzējušies blakus labākam robam sākām gatavot štrumus .Čomi tendēti uz fīderi drīzvien jau noplunkšķināja kautkur miglā bet man lai redzētu pludu bija vēl pāris stundu jāpagaida.Kad atausa gaisma arī migla sāka lēnām atkāpties.Parādījās arī konkurenti braļukasi pretējā krastā ar gruntenēm un fīderiem kas vēl vairāk ierobežoja pludināšanas iespējas.Braļukas sāka vilkt diezgan raiti jo dziļā mala viņu krastā un zivju ceļš arī ,vajadzēja kautkā to zivtiņu dabūt tuvāk uz mūsu pusi.Drīz vien mūsu fīderētāji tomēr uzklāja pa galdam un sāka arī ķert .Man izveidot stabīlu iebarotu celiņu diezgan ilgi neizdevās jo grūti bija noteikt pamatstraumes malu gan dēļ miglas gan putām uz ūdens.
Neteikšu ka ķērās ļoti labi bet pietiekoši lai liktu meklēt un mēģināt.Pēcpusdienā kad spainis barības jau bija upē zivs bija pienākusi un izmērs sāka palikt patīkamāks nekā rīta cēlienā kad trāpijās tikai tumšās ar samērā necilu izmēru.
Tagad varēju tīkliņa piecnieku samainīt jau uz pienācīga izmēra vimbām.Dienas gaitā trāpijās arī raudas asas kā smilšpapīrs bet tās neesot zivis -tā čomi teica.:)
Tad blakus nobāzējās jauniešu kompānija uz pikniku ar copi un sākās tāda jautrība ka vienu brīdi abi krasti plīsa no smiekliem.
Sākās viss ar to ka divreiz jaunie censoņi pārmeta pāri braļukasu gruntenēm kas beidzās ar vārdu apmaiņu bet bez naida un pēc kāda brīža viens jauneklis uz savas gruntenes izvilka sistēmu kura beidzās ar kātu .Tākā saimnieks bija aizgājis tanī brīdī vainu uz mašīnu vai sevis pēc tad neviens no pretējā krasta braļukusiem neatzina kāta pazušanu un viss itkā pieklusa līdz brīdim kad atgriezās copenes īpašnieks un uzbrauca blakus stāvošie par nosperto kātu ,tad smieklu šalts atskanēja abos krastos.
Protams ka šajā krastā esošo kātu atpakaļ aizmest nevar un braļukasi nolēma izpalīdzēt nelaimē nokļuvušam tautietim,pēc vairākirm mēģinājumiem beidzot izdevās pārmest gruntenes svinu šajā krastā pie kura arī piesēja nocopēto copeni.Bet aiz satraukuma jaunieši nepadomāja ka zemāk pa straumi iemesti trīs viņu kāti un nu copene kura sāka ceļu uz dzimto krastu paķēra līdzi visas trīs auklas un tagad jaunekļiem bija jāglāj savi kāti kas ar sausām kājām neidevās un atkal abi krasti smēja vēderus turēdami.
Viena lustīga padarīšana ir tā cope,viss rīta īgnums bija kā ar roku noņemts.
17.aprīlis 2016, 18:23 |
links