Vakar posmā Pāvilosta -Akmensrags ciemojās Oblomovičs ar ģimeni un visiem radiem!
Tātad, pēc ilgāka laika, izpētot visus iespējamos portālus (kuriem par melošanu naudu maksā), salīdzinot viņu sniegto informāciju par vēja ātrumu un viļņu augstumu, nolēmām ar copes kolēģi doties doršu medībās. 250 km garajā ceļā atcerējāmies reizes kad Jūras māte bijusi dāsna, reizes kad ne tik dāsna, mēģinājām atrast kopsakarības utt. Kolēģis atcerējās, ka pagājušajā gadā, ap šo pašu laiku, trāpījis "razdačā", kad bez maz vai uz katra pilkera nolaidienu, lielāks vai mazāks mencišs bijis galā.
Vakar..., tika izmēģinātas visas mums zināmās menčuku mānīšanas metodes. Tika pārbaudītas eholotā atzīmētā vietas un meklētas citas perspektīvās dziļumā no 8-25m..., absolūts klusums. Kaut viens kurkulītis būtu pieteicies. Arī mūsdienu tehnoloģijas vien pāris vietās pie grunts iezīmēja patīkamos puslokus. Vidējos un augšējos slāņos gan uzrādīja dažus, iespējams renģu barus, bet visā visumā, jūriņa vismaz šajā posmā vakar piedāvāja atpūtu no copes
Var jau būt, ka vienkārši nespējām atrast vietas kur viņai labpatika uzturēties, varbūt vainīgas "divas saules" kas pašlaik redzamas pie debesīm, varbūt nepatika ūdens t 18,6 C un viņa dziļāk selgā meklē vēsākas vietas kur veldzēties(kaut pagājušo gadu, tieši pie šādas ūdens t un gaisa t ap 25 šī kodās kā negudra), varbūt vainīgs nepastāvīgais atmosfēras spiediens, bet varbūt palikām tukšā tādēļ, ka miglas dēļ, pa ceļam uz jūru, neredzējām nevienu savvaļas dzīvnieku(mums ir tāds ticējums, jo vairāk dzīvniekus pa ceļam ieraugi, jo labāka būs cope) :D Varbūt, varbūt, varbūt..., tik daudz ir šie varbūt, bet tādēļ jau cope ir tik forša.
Āķus siekstā!
Tātad, pēc ilgāka laika, izpētot visus iespējamos portālus (kuriem par melošanu naudu maksā), salīdzinot viņu sniegto informāciju par vēja ātrumu un viļņu augstumu, nolēmām ar copes kolēģi doties doršu medībās. 250 km garajā ceļā atcerējāmies reizes kad Jūras māte bijusi dāsna, reizes kad ne tik dāsna, mēģinājām atrast kopsakarības utt. Kolēģis atcerējās, ka pagājušajā gadā, ap šo pašu laiku, trāpījis "razdačā", kad bez maz vai uz katra pilkera nolaidienu, lielāks vai mazāks mencišs bijis galā.
Vakar..., tika izmēģinātas visas mums zināmās menčuku mānīšanas metodes. Tika pārbaudītas eholotā atzīmētā vietas un meklētas citas perspektīvās dziļumā no 8-25m..., absolūts klusums. Kaut viens kurkulītis būtu pieteicies. Arī mūsdienu tehnoloģijas vien pāris vietās pie grunts iezīmēja patīkamos puslokus. Vidējos un augšējos slāņos gan uzrādīja dažus, iespējams renģu barus, bet visā visumā, jūriņa vismaz šajā posmā vakar piedāvāja atpūtu no copes
Var jau būt, ka vienkārši nespējām atrast vietas kur viņai labpatika uzturēties, varbūt vainīgas "divas saules" kas pašlaik redzamas pie debesīm, varbūt nepatika ūdens t 18,6 C un viņa dziļāk selgā meklē vēsākas vietas kur veldzēties(kaut pagājušo gadu, tieši pie šādas ūdens t un gaisa t ap 25 šī kodās kā negudra), varbūt vainīgs nepastāvīgais atmosfēras spiediens, bet varbūt palikām tukšā tādēļ, ka miglas dēļ, pa ceļam uz jūru, neredzējām nevienu savvaļas dzīvnieku(mums ir tāds ticējums, jo vairāk dzīvniekus pa ceļam ieraugi, jo labāka būs cope) :D Varbūt, varbūt, varbūt..., tik daudz ir šie varbūt, bet tādēļ jau cope ir tik forša.
Āķus siekstā!
12.septembris 2016, 10:18 | links
