Oktobra pēdīgajā dienā secinot,ka vakars brīvs un aiz loga pēc forumā izlasītā ir riktīgs vēdzeļu laiks.Nolēmu ir jāiet vēdzelēs,(kaut biju uzprasījies Brālītim pēc ievadlekcijas vēdzeļošanā),(bet tādi nu mēs mazie meža dīvainīši esam.)Tad nu bi laiks gādāt ēsmu. Aizgājs uz diviem Valmiers makšķerniekveikaliem vienā mani sieviešdzimum pārstāve pasūtīj 20min pastaigāties,jo pusdienpauze.Otrā pa 3eirām iegādājos naktstārpus.Tā kā nesapratu kur lai ņemu asari,raudu vai ķīsi,atrad saldētavā pavisam nelaimīgu mežvimbas gabalu,to sagriezu gabalos un viss bi gatavs copei.Pie gaujs bi ap 18.00,tā kā īstas saprašanas kur tieši to ļurbu meklēt nav,pasēdēju vienā bedrē,gribēju jau iet uz citu,bet tad Gaujas vientulību atbrauca baudīt divi mīlnieki,nu kamēr šie tur pa mašīnu elsoja,es ar savu spīdošo makšeri, šiem pēc iespējas mazāk traucējot palīdu garām. Izbrāķējis nākošās divas bedres,trešā likās rihtīgi cerīga.Divas stundas klusums,tad kad jau biju gatavs iet mājās,skatos,ka kāts tā savādi raustās! Vot,nesapratu,atkal zāles?Nu būs nebūs vilkšu ārā,un ko tu domā ir!!Akurāt 30cm un nevis uz dārgajiem tārpiem,bet uz meža vimbu,tad nu nekāda mājās iešana nesanāca,nosēdēju līdz pusnaktij,viens tur apakšā tārpus grauza,bet āķi mutē atteicās ņemt.lūk tā,es pats zin,ka dikti gari,a ko tu padarīsi.Pirmā vēdzele dzīvē,uz dullo un tas,manuprāt,pietiekoš iemesls,lai kādam uz nerva sakāptu!
4.novembris 2016, 00:03 | links