Laivas un to motori

Paldies par ieteikumiem.
Šobrīd no finansiālās puses izskatās (kaut gan vēl ne 100%), ka pirmo gadu būs jāpļurina ar kādu 2taktnieku budžetā līdz 1k eur.
Kam pievērst uzmanību, pārbaudot motoru pirms pirkšanas?
Un jā - kā ir ar vadību, ja ir rumpelis, var pārtaisīt uz trosēm, vai arī tas ir sarežģīti un nav vērts čikāties?

Par divtakteri nepiekritīšu. Lai ari apetīte ir lielāka, toties jauda attiecībā pret tādu pašu četrtakteri ir lielāka. PLUS ir tas, ka vienkāršāka ekspluatācija-īpaši nav kam nojukt. Protams klusāks un ekonomiskāks būs četrtakteris.

Budžetā līdz 2500 euro - var iepirkt abu jaunu (līdz 20HP) vai pajaunu (virs 20HP) no lielā piecinieka - Yamaha, Tohatsu, Mercury, Suzuki vai Honda (vēl var skatīt Evinrude, kurai vienīgai ir sertificēti 2taktnieki Eiropai, bet ir arī labi 4 taktu). Droši apejot China izstrādājumus.
Kurš no labajiem ir labāks par to jālemj katram pašam, jo te jau domas stipri dalās. Var lasīt netā atsauksmes un testu rezultātus, bet lēmums jau būsjāpiejem pašam.

Nu nevajag tev tos ķīniešu brīnumus.2takteri arī neiesaku.Rij daudz un dūmo nedaudz,bet trakākais,ka vēlāk no tā netiksi vaļā.

Sveiki, biedri!
Tā nu sanācis, ka beidzot saņēmos un realizēju savu ilgo gribuli par laivas iegādi - pasūtīju Astra 435.
Tagad lūkoju pēc motora. Pēc ražotāja datiem, der motors no 20 līdz 40 zirgiem.
Tad nu tagad ir dilemma:
1. Nopirkt kādu ~2000. gada 2taktnieku budžetā līdz 1000eur un pirmo sezonu nopļurināt ar to (var būt arī ilgāk, hvz)
2. Atsperties un nopirkt lietotu 4taktnieku - budžetā līdz etak 2200-2500eur
3. Atsperties un nopirkt jaunu 4taktnieku - budžetā arī līdz 2200-2500. Sanāk gan tikai Hidea vai Parsun.
Ir kādas atsauksmes par šiem brendiem?
Un tā kā esmu šajās lietās maz zinošs (tautā saukts - tējkanna), moš kāds zinošāks var sniegt kādu padomu kapeikmīlim - ja pērk lietotu 2taktnieku, kam pievērst pastiprinātu uzmanību?

Un vēl tāds čaiņika cienīgs jautājums - ja dzinējam oriģināli ir paredzēta rokas vadība, vai tam var pielikt vadību ar trosēm?

Ne par laivām un motoriem,bet par doršām un Norgi:doršas tur ir nemaņā un ķerās ari no krasta.Plus vel tas,ka jebkurā vietā vari tikt pie ūdens līnijas.Iekārtojies blakus zivju ceham un tik velc:).Privātīpašums tur savādāk ir iekārtots.

Attiecīgos laika apstākļos un gadalaikos dorša ir ķerama ari tuvāk krastam.

Kur problēma to apļecibu nokārtot?
Pie mums ir tik daudz "kreatīvu" cilvēku, ka vajadzētu vēl stingrāk eksāmenā ņemt opā.
Nav mums tās kultūras uz ūdeņiem, nav. Tā kā izpildās lielie kuteri ar beibēm uz klāja- tur visi būtu izrūnāmi ar neasām šķērēm.

Ar vienu norvēği pļāpāju par copi un laivām. Šis brīnījās par tiesību nepieciešamību LV. Viņiem vispār neko nevajagot.

Zinu, ka tuvākais, kur laiž liepājnieki mencās ir apmēram 14 kilometri no Liepājas ostas ZR virzienā. Taču ir brīži, kad tā zivs grozās arī pie krasta. Īpaši oktobrī.

tevocis, 3.februāris 2017, 21:45

Es turos atļautajā 3km distancē - copes biedri gan no Goldingenas, gan no Kolkas var apliecināt vienkārši nonstopa kļovu. Stāsts ir vienkāršs - vraks; eholotes rādījumi; piemērota džiga animācija. Tas V-pils rajonā Z vadlīnijas virzienā.

Skiperis
Pirms izejiet jūrā, pārbaudi vai nav kāda izsekošanas ierīce pie korpusa piekabināta. Ja to nedarīsi, tad nebrīnies, ka pēc laiciņa būšu klāt! :))

Zinu, ka tuvākais, kur laiž liepājnieki mencās ir apmēram 14 kilometri no Liepājas ostas ZR virzienā. Taču ir brīži, kad tā zivs grozās arī pie krasta. Īpaši oktobrī.

Nu, protams, ka par tiem stulbajiem 3km te neiet runa. Tur var iet kā patīk un kā pašam ērtāk. Akmensragā vējeņu laikā vīri pāris km airējās iekšā ar 2-metrīgām ''romantikām''. Es domāju, ja gribi atrast mencu, vajadzēs iet tālāk par tiem 3000 metriem. Varbūt Liepājā var mencu atrast arī tuvāk - pačukstēšu - ārējā reidā. Es gan tur esmu copējis tikai vienreiz, bet menca bija. Vairāk grozījos pa Pāvilostu, bet ir doma šogad pārcelties uz vēju pilsētu. Liepājnieki jau mencu atskaites neraksta, kaut arī visi vālē uz ''zābaku'' un velk labus lomus. Ja esi liepājnieks, Tev vajadzētu zināt.

Skiperi - pastāsti man kādēļ 3 km no krasta ir kaut kas jāzīmē. Visu var redzēt ar savām divām acīm. Ja iet tālāk jūrā - es piekrītu, ka tādā gadījumā var gadīties, ka jāvadās pēc kompasa un jānosaka kustības azimuts pēc tā, jo nav redzami krasta orientieri. Bet ja tu esi pie paša krasta, ko tur zīmēt un rēķināt, cik paralēles no ekvatora līdz krastam? Vai es varbūt kaut ko nesaprotu un pat gadījumā, ja tu redzi savu ostu ir kaut kas katram gadījumam uz laivas sāna jāuzzīmē?

tevocis. Ir gan jāzīmē un jārēķina kursi, gan jāņem pelengi uz bākām. Un tas viss jāprot atlikt uz jūras kartes un noteikt savu atrašanās vietu. Bez navigācijas uzdevumiem starptautiskās tiesības nedabūt. Tas ir tādēļ, ka pēc tam vairs nav jāliek nekādi eksāmeni lai iegūtu augstākas kategorijas tiesības. Vajag tikai krāt jūras jūdžu cenzus. Bet piekrītu, ka LV šie jautājumi ir galīgi nesakārtoti.

Tā trīs kilometru josla ir tas pats kas ja satiksmes notiekumos ierakstītu ka virzienā Rīga- Sigulda no 22. km līdz 24.km jābrauc ar 70km/h bet zīmes neliktu. Kā es varu zināt kur ir tie trīs kilometri?

Visvairāk man patīk CSDD fanātiskā pieeja teorijas eksāmenam, lai iegūtu atpūtas kuģa(laivas) vadītāja tiesības, kur ir jāpārzin dažādas globālas - tādas kā par garumiem un platumiem, cik tie var būt lieli skaitliski, kā nosaka garumu un platumu koordinātu sistēmā un no kura gala ir jāskaita. Kam tas ir vajadzīgs, ja no krasta var attālināties tikai rokas stiepiena attālumā un ja jebkuriem dienestiem nelaimes gadījumā var paziņot palaižot skaļāku purkšķi. Labi, ka nebija jāpārvalda un jāpierāda, ka prot nolasīt mērījumus ar sekstanta palīdzību, kā arī nav jāzīmē savu maršrutu uz kartes kā tas ir uz kuģa un nav jāved kuģa dežūru žurnāls.

Atpūtas kuģu vadītāja apliecības otrā pusē (reversā) latviešu un angļu valodā norādīts:
"Apliecība izdota saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Rezolūciju Nr.40", tātad rodas jautājums, vai Latvija ir ratificējusi un pievienojusies šai rezolūcijai, ja jā tad tam būtu jābūt norādītam un atrodamam interneta resursos (international certificate for operators of pleasure craft icc) , kā piemēram Lietuvai, kura ir ratificējusi un ICC tiesības var izsniegt Lietuvas jūras administrācija. Par Latviju neko atrast nevaru un par kaut kādiem tur zēģelētājiem arī nē. Latvijai nav tiesiskā regulējuma uz jūras ūdeņiem. Brauciet labāk uz Lietuvu, kārtot ICC tiesības, sanāk vismaz uz pusi lētāk nekā Latvijā ar apšubāmu starptautisko pielietojumu.

itālijā virs 40zs vajag tiesbas, tāpēc tieši 40zs motori tur vispopulārākie.

Jā, Somi sevi uzskata par ūdeņu tautu un tiešām nekādas tiesības nav vajadzīgas lidz 50hp.
Reiz vasarā ar prāmi nākot Helsinku ostā vēroju kā tāds prāvs bariņš(kādi 30,gb) ar dažāda izmēra pastalām čiloju uz kuģu ceļa. Tad prāmis sāka neganti taurēt un šie haotiski metās kur nu kurais. Smieklīgākais bija ka pāris mazas buru pastalas ķēra vēju un gandrīz nepaspēja pamukt malā.