Jeeskam...
Vai tas,ka no rītiem mostoties un mums sāp, tā,ka asaras līst-vai tas nozīmē,ka maksājam par savām pagātnes kļūdām...Vai tas,ka karstā,saulainā dienā mums salst-nozīmē,ka pēc kkā ilgojamies...Un bailes pāri visam,kad kādu dienu tev nāksies pamosties vienam un nedzirdēt vārdus:labrīt manu saulīt!Un kad paliekam vieni,mēs neaizejam, bet tik un tā ceļamies,ejam un visu to smagumu nesam sev līdz,lai cik sāp,sāpēs,lai cik tas būtu smagi,bet tad tikai vairs smaids nav tāds kā agrāk-mēs nesmaidam un raudam tikai iekšēji,lai citi neredz, jo tas uz citiem neattiecās....Kas mūs neiznīcina,tas dara mūs stiprākus,gudrākus,ejot tālāk nākotnē,līdz atkal pasmaidam,lai kādu dienu atkal sāpēs raudātu-Tā ir tā mūsu dzīve,kas jāizdzīvo-ne priekš sevis,bet mūsu bērnu dēļ,mums jādzīvo un jāsmaida!Neskumstiet,bet pasmaidiet vismaz maziņiem,tiem kuriem nav tēva,kuri nezin,kas ir tēva mīlestība!Saudzējiet mazos,jo kādu dienu varbūt viņi pateiks to,ko visu mūžu nedzirdējām-MĪLU TEVI,MAMMĪT,TĒTI....
23.aprīlis 2017, 15:02 |
links