Burtnieks

Valdi, kādreiz Indrāns bija reklāmas seja, bet autors vai izpildītājs, to nevaru pateikt.

Biju klāt šorīt, kad murdu caurskatīja. Iekšā bija kāds pusducis līdaku, pilnas ar ikriem, lielākā ap 3,5 kg, vairāki zandarti, lielākais ap 2 kg, un tad apmēram trešdaļa melnās celtnieku kastes ar baltajām zivīm: pliči, raudas, karūsas, laikam arī kāds līnis... Plēsoņas uz vietas atlaida ezerā, baltās zivtiņas izveda krastā un zinātniski izķidāja, samērīja utt. Murds paika iekšā, gan jau būs vēl kāds "lasījums". Nu, kaut kā tā. Manuprāt, bļaut pagaidām nav nekāda iemesla.

Lai makā kaut kas krātos,visupirms tas jāsalāpa.

Var jau atstāt ka bija,tad vismaz nekas nemainītos,nu uz labo pusi.Latvieša domāšana.

Nu ta beidzot pieliks tādu treknu punktu ezeram ...somus jau pieauicināja lai būtu pēc tam uz ko visu novelt kad SIRMAIS būs sadirsts līdz galam...man tikai interesē viens kurš ir autors visai šai huiņai un kam no ta visa labums...zvejnieki pēc divi gadi var iet pensijā jo nebūs ko ķert var jau laicīgi meklēt jaunu nodarbi...

valdiszarins, 22.aprīlis 2017, 20:54

Ja no maka izņem sīknaudu makā nauda vairāk nepaliek.

Ja no ezera izķer plēsoņas vairojas citas zivis kas ir to barība, ja izķer plēsoņu barību tad arī plēsoņas paliek mazāk.
Vienīgā iespēja bija laist iekšā zandartus, līdakas un samus lai kompensētu zvejnieku un makšķernieku nozveju!

Noliekot pie malas emocijas , kas ir par vainu ezeram un kādi ir varianti ?

Nu ta beidzot pieliks tādu treknu punktu ezeram ...somus jau pieauicināja lai būtu pēc tam uz ko visu novelt kad SIRMAIS būs sadirsts līdz galam...man tikai interesē viens kurš ir autors visai šai huiņai un kam no ta visa labums...zvejnieki pēc divi gadi var iet pensijā jo nebūs ko ķert var jau laicīgi meklēt jaunu nodarbi...

valdiszarins, 22.aprīlis 2017, 20:54
tadi ka TU visu laiku dirsa un dirsa,tagad somi sadirsis lidz galam?gan jau ka somi zin ko dara,pieljauju domu ka vinji ir gudraki neka tie dirseji kas sezj te.un kapec tad jamet nodarbe pie malas??nevaig spriest pec sevis,te ir cilveki kas mak ari citos udenjos nokert zivis.

gahans, 22.aprīlis 2017, 21:27

visur kur cilveki meģina regulet dabu,ir tikai sliktāk un sliktāk

Nu ta beidzot pieliks tādu treknu punktu ezeram ...somus jau pieauicināja lai būtu pēc tam uz ko visu novelt kad SIRMAIS būs sadirsts līdz galam...man tikai interesē viens kurš ir autors visai šai huiņai un kam no ta visa labums...zvejnieki pēc divi gadi var iet pensijā jo nebūs ko ķert var jau laicīgi meklēt jaunu nodarbi...

valdiszarins, 22.aprīlis 2017, 20:54

tadi ka TU visu laiku dirsa un dirsa,tagad somi sadirsis lidz galam?gan jau ka somi zin ko dara,pieljauju domu ka vinji ir gudraki neka tie dirseji kas sezj te.un kapec tad jamet nodarbe pie malas??nevaig spriest pec sevis,te ir cilveki kas mak ari citos udenjos nokert zivis.

Valdiszarins, visu cieņu, bet laikam palaidi garām vienu svarīgu lietu. Pārlieku lielu presingu rada makšķernieki un zvejnieki, bet kā mēs zinām, tad šai valstī, tikai vienus ierobežo. Tā ka droši vien uzliks liegumu makšķerniekiem, un zvejnieki varēs turpināt darboties nenoguruši.

Nu ta beidzot pieliks tādu treknu punktu ezeram ...somus jau pieauicināja lai būtu pēc tam uz ko visu novelt kad SIRMAIS būs sadirsts līdz galam...man tikai interesē viens kurš ir autors visai šai huiņai un kam no ta visa labums...zvejnieki pēc divi gadi var iet pensijā jo nebūs ko ķert var jau laicīgi meklēt jaunu nodarbi...

valdiszarins, 22.aprīlis 2017, 20:54

Pēc tam teiks somiem nebij pieredzes ar tik sekliem ezeriem.

Nu ta beidzot pieliks tādu treknu punktu ezeram ...somus jau pieauicināja lai būtu pēc tam uz ko visu novelt kad SIRMAIS būs sadirsts līdz galam...man tikai interesē viens kurš ir autors visai šai huiņai un kam no ta visa labums...zvejnieki pēc divi gadi var iet pensijā jo nebūs ko ķert var jau laicīgi meklēt jaunu nodarbi...

Jāaizliedz cilvēkiem ezeram tuvoties gadu 20. Problēma atrisināta.

gribētu redzēt kurā skolā ceps tos pličus

Ir tak vel legalie elektriki kas parbauda zivju populaciju..ar vinjiem tak ar var mazas zivis izslaukt...ir tak pa visu Lv vairaki strumi tadi..

Kamēr nenojauks Silzemnieku dambi,nekas nemainīsies.
Cilvēku nepārdomātas darbības rezultātā ezers zaudējis pašattīrīšanās spēju un izcilas nārsta vietas.

Sasaukt masveida makskerniekus ar laivam un sacokiem..sabert vieglo kombikormu ar borskabi..visas zivis uz kadu laiku uzpeldes augsha un tikai baltas nejau pleseji un a sacokiem tik laiva ieksha menesa laika butu pus problema atrisinata un tad varet sak tirit sukt gulni

Mazas jau trauce tapec uz to breksi jau negrib sedet..bet nakti ir tapat dabuts un smuki..butu domajusi ka iztirit izsuknet nosedumus izvakt mazas raudas nevis likvidet

Nu man jau izskatas fufels vien sanaks to raudu lerumu ara dabut ar murdu..un pricom lielos breksus jaizlasa .doma tik pa plesej zivim taka nemaz neviens a pludinju breksus negribetu kjert

margers, 22.aprīlis 2017, 12:34

sūd jau tie kad Burtnieks nav no tiem populāriem brekšu mednieku ezeriem , kaut eksemplāri iekšā ir diezgan pieklājīgi 3-3,5 kg nav vairs retums.Sēdēt uz breksi ezerā ar tā īsti nesanāk jo tas lielais tomēr ir diezgan uzmanīgs un laivu skraidīšana šurpu turpu diezko viņam nepatīk , 20-30 gados burtnieka breksis tika vest uz francijas lepniem galdiem

Nu man jau izskatas fufels vien sanaks to raudu lerumu ara dabut ar murdu..un pricom lielos breksus jaizlasa .doma tik pa plesej zivim taka nemaz neviens a pludinju breksus negribetu kjert

Valmiera, 20.apr., LETA. No 21.līdz 23.aprīlim Burtnieka ezerā zinātnieku un zvejnieku grupa no Latvijas un Somijas uzsāks balto zivju nozvejas jeb melioratīvās zvejas programmu, lai gūtu pieredzi no Somijas kolēģiem un sāktu Burtnieku ezera ekosistēmas atveseļošanas plāna īstenošanu, aģentūru LETA informēja Burtnieku novada pašvaldības pārstāve Arita Rudzīte.

Ezerā tiks ievietots viens liela izmēra murds, kurš turpmākā gada laikā tiks regulāri pārbaudīts. Visas plēsīgās zivis zvejas ietvaros tiks atlaistas ūdenī. Izmēģinājuma laikā nozvejotās lielākās baltās zivis iespēju robežās tiks nodotas Burtnieku novada izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, lai dotu iespēju bagātināt bērnu ikdienas ēdienkarti ar zivju produktiem.

Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektore Kristīne Auziņa aģentūrai LETA pavēstīja, ka šobrīd pats ezera attīrīšanas projekts vēl ir izstrādes procesā. Savukārt nedēļas nogalē notiekošā balto zivju nozveja ir turpinājums jau iepriekš notikušiem brīvprātīgiem pētnieku apmaiņas braucieniem starp Latviju un Somiju.

Kopš 2013.gada ezerā un tā sateces baseinā norisinājušies vairāki zinātniskie pētījumi, pētot gan ūdens kvalitāti, gan zivis un citu ūdens iemītniekus, augus, kā arī citus ezeru ekosistēmu ietekmējošos faktorus. To autori – latviešu, kā arī somu un čehu zinātnieki, kas pārstāv vienu no pasaules vadošajām lielo ezeru pētījumu laboratorijām un ir ar lielu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā visā pasaulē. Šāda mēroga ezera ekosistēmas atjaunošanas projekts Latvijā tiek īstenots pirmo reizi.

Zinātniskajos pētījumos secināts, ka, saskaņā ar Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktajām prasībām, ezera ūdens kvalitāte vērtējama kā slikta. Par to liecina gan intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā (zaļš ūdens), gan zivju populācijas sastāvs ezerā, kur nomācoši dominē baltās zivis. Savukārt plēsīgo zivju (zandarts, līdaka, asaris) populācijas īpatsvars ezerā (aptuveni 15%) un salīdzinoši mazo eksemplāru dominance liecina par nepieciešamību mainīt ezera resursu izmantošanas paradumus.

Kā būtiskākie ezera ekosistēmas kvalitātes krituma iemesli pētījumu rezultātos minēti vairāki: barības vielu nokļūšana ezerā no sateces baseina, barības vielu pievade no ezera nogulumiem, samazinātais izēšanas spiediens no zooplanktona (pateicoties augstam zooplanktonu patērējošo zivju blīvumam), kā arī pārāk liels makšķernieku un zvejnieku spiediens uz ekonomiski vērtīgākajām plēsīgajām zivīm un citi.