Ekonomika un politika

Ja kāds zin kur atrodas slavenās Vanagu mājas un līdzenums uz Liepaja -Rīga šosejas, tad var labi bildi salikt kopā. Krievu masai tur nekadas ceribas nebija. Paris ložmeteju ligzdas noplucinaja veselas krievu divizijas. Musejos vienīgi ar katjušam vareja paplucinăt un no gaisa ar IL2 lidmašīnām. To labi var redzet staigajot ar metaldetektoru. Musu frontes daļā ļoti daudz il2 izšauto čauliņu un katjušu šķembas un tas iet kopa 100% ar kauju aprakstiem.
Tanki tur pat netalu Pienavas purva. Joprojam viens vel tur ir un vairaki saspridzinati. To vienu ko izvilka var youtube atrast.

Ja tad nav feiks, izklausās jaudīgi!
https://m.facebook.com/photo.php?fbid=853306078190184&id=100005323982952&set=a.259168800937251.1073741830.100005323982952&source=48

Šmeiseri ir mp40, kas ir lēna mašinpistole un domata tuvciņām.

Jurcik, 16.marts 2018, 14:54

Jā paradoks ka MP40 mašīnpistoles vēl arvien dēvē par šmeiseriem, lai gan to radītājs nav viss H.Šmeisers bet H. Folmers. Par šmeiseriem būtu jāsauc kara beigās Šmeisera radīto jauna tipa ieroci MP43 jebšu Sturmgewehr 44 . Tobiš moderno automātisko triecienšauteņu ciltsmāte, no kuras tad arī krieviņi ar paša Šmeisera palīdzību (bij gūstā) uzcepa kopiju - kalašu.

Ps. Tos krievus pļāva ar MG34 un MG42 ložmetējiem, kam bija maināmie stobri, saucamie kaulu zāģi. Brigade 3 cilveki, ja visi dzīvi. Viens dod lentu, viens šauj, viens maina stobrus. Parsvara 2 palika vai viens.
Šmeiseri ir mp40, kas ir lēna mašinpistole un domata tuvciņām.

Jurcik, 16.marts 2018, 14:54

Nevaru komentēt, nezinu tās atšķirības un tālaika frontes taktiku. Zinu, ka līdzenumu kaujās bija ugunspunkti reti, bet ļoti efektīvi. Un līdz ar to, masveida dzīvā spēka uzbrukumi, vismaz šajā frontes sektorā bija nesekmīgi.
Arī noslīkušos tankus vēl pavisam nesen vilka ārā no Latvijas purviem.

Ps. Tos krievus pļāva ar MG34 un MG42 ložmetējiem, kam bija maināmie stobri, saucamie kaulu zāģi. Brigade 3 cilveki, ja visi dzīvi. Viens dod lentu, viens šauj, viens maina stobrus. Parsvara 2 palika vai viens.
Šmeiseri ir mp40, kas ir lēna mašinpistole un domata tuvciņām.

Latvieši pret latviešiem cīnijas Blīdenes Remtes rajonos. Esmu tur izstaigajis tos mežus.. cik nu var izstaigāt, bet sajūtas tur interesantas. Tapat ari Pampāļu katlu neiztīrija, kur paris dienas, ja nemaldos 7000 krievu likvideja. Tur vietējie līdz 90.tajiem mežos vispār nelīda. Kā uzsper pa pampaku tā galvaskauss.

Vienkārši tas ļoti labi parada attieksmi pret saviem karavīriem. Latvieši par katru cenu centās savejos izvest un apbedīt.

Jurcik, 16.marts 2018, 14:42

Tā nu viņš bija, kaujas bija nežēlīgas. Man nācās strādāt kopā ar vienu džeku, kurš bija Blīdenē krievu armijā, un viņam, teiksim, rīt būtu bijis jāiet kaujā. Esot dzēruši vakarā izsniegto šņabi, uz blindažas durvīm bijusi uzzīmēta desa, kuras gabaliņu pēc katras čarkas nodzēsuši nost. Tāds tas uzkožamais.
Taču rīt jau pasludināta kapitulācija, un viņš slavējis Dievu, ka tā sanācis.
Kas zin kā būtu tad, ja būtu citādi.

Latvieši pret latviešiem cīnijas Blīdenes Remtes rajonos. Esmu tur izstaigajis tos mežus.. cik nu var izstaigāt, bet sajūtas tur interesantas. Tapat ari Pampāļu katlu neiztīrija, kur paris dienas, ja nemaldos 7000 krievu likvideja. Tur vietējie līdz 90.tajiem mežos vispār nelīda. Kā uzsper pa pampaku tā galvaskauss.

Vienkārši tas ļoti labi parada attieksmi pret saviem karavīriem. Latvieši par katru cenu centās savejos izvest un apbedīt.

Krumjanci, kauliņi tepat Latvijā Zvārdē balēja, kur pec kara krievi uzreiz uztaisija slēgto poligonu. 90.gadu sākumā pirmie racēji, kas tika Zvārde bija šokā. Krievu zaldatu kauli bumbedrēs, grāvjos un ierakumos. Neviens viņus nesavāca. Paši krievi tur trenejas visu psrs laiku, bet cieņa pret brāļiem nav. Visa ta slavinašana viņiem ir tirākā propaganda un tadu 9.maiju neviens karotajs negrib redzēt.

Jurcik, 16.marts 2018, 14:18

Diemžēl, tur ir arī daudzu krievu pusē karojošo latviešu kauliņi.
Uz Kurzemes katla kaujām tika sūtītas tās krievu karaspēka daļas, kurās bija visvairāk latviešu. Un tā - latvieši karoja pret latviešiem.
Kā man ir stāstījis tēvs, priekšējās līnijās, katram katla aizstāvim bija priekšā 2 vai trīs šmeiseri, kad krievs nāca uzbrukumā, un nāca ar masu, tad šāva, kamēr vien to stobru karstuma dēļ varēja noturēt rokās, tad to nosvieda, un ņēma nākošo.
Pāri nošauto līķu kalniem rāpās jauni un jauni uzbrucēji, līdz lielākā daļa tika apšauti, un uzbrukums apsīka.
Tad, kad krievs bija zaudējis pietiekoši dzīvā spēka, tas katlam vairs neuzbruka līdz Vācijas kapitulācijai. Tā arī Kurzemes kalts palika neuzvarēts.

Jā, Daddy, Satversmi zinu pietiekami labi, lai to nešķirstītu. Tomēr prezidenti pie mums savas likumā paredzētās iespējas gandrīz nemaz neizmanto. Piemēram, nosauc man likumprojektu (kaut vienu), kas būtu ticis sagatavots preža kancelejā un iesniegts Saeimā izskatīšanai! Bet opcija ta ir...
Arī sasaukt ārkārtas MK sēdes var, bet, manuprāt, tādas sasauktas pēc preža ierosmes tikai divreiz.

Krumujanci,šodien plusiņš no manis,ar tevi būtu gatavs sēdēt ierakumos

Krumujanci,šodien plusiņš no manis,ar tevi būtu gatavs sēdēt ierakumos

Daddy, svinamdienas kalendārā neliek Gunča Rumpītis vai Vai Vai Fui madāma, par svināmdienām balso Saeima.

andreiko, 16.marts 2018, 14:09

Balsot jau balso, bet prezidentam ir gan sava galva, gan zināma atbildība. Ieskaties Satversmē, sevišķi papēti 70., 71. un 72. pantus :) Nemaz jau tik nevarīgi mūsu prezidenti nav domāti...

Krumjanci, kauliņi tepat Latvijā Zvārdē balēja, kur pec kara krievi uzreiz uztaisija slēgto poligonu. 90.gadu sākumā pirmie racēji, kas tika Zvārde bija šokā. Krievu zaldatu kauli bumbedrēs, grāvjos un ierakumos. Neviens viņus nesavāca. Paši krievi tur trenejas visu psrs laiku, bet cieņa pret brāļiem nav. Visa ta slavinašana viņiem ir tirākā propaganda un tadu 9.maiju neviens karotajs negrib redzēt.

Daddy, svinamdienas kalendārā neliek Gunča Rumpītis vai Vai Vai Fui madāma, par svināmdienām balso Saeima.

Katram savas dzimtas vēsturi pienāktos zināt. Diemžēl ir tā kā nu ir, maz ir tādu kuri vismaz kaut ko zin par savu tēvu dzīvi, nerunājot par vectēviem un vecvectēviem.
Esmu savu laiku ziedojis, lai, vismaz, kaut ko no tā uzzinātu.
Cepuri nost to latviešu zēnu priekšā, kuri karoja Volhovas purvos, kur viņu priekšā izšķīda vairākas krievu armijas.
Vēl 1950-tajos gados tur esot balojuši sarkano kauliņi, lai viņiem vieglas smiltis, jo tiem analogov ņetu, nebija laika izrādīt saviem kritušajiem karavīriem cienu tos apglabājot.
Un kaujās iegūtais laiks atļāva iziet no aplenkuma lieliem vācu spēkiem, no kuriem daļa vēlāk piedalījās arī Kurzemes katla aizstāvēšanā. Tas, savukārt, deva iespēju evakuēties tiem, kuri paliekot krievu Latvijā, visticamāk, aizietu bojā.

Mans tēvs ar māti karu beidza Kurzemes katlā un visu tur notikušo ir man pārstāstījis.
Tas, ko iekopēju, ir sakarīgi apstrādāts, šeit saīsināts, vairāku vēsturnieku teksts, kuru esmu saglabājis un saglabāšu arī turpmāk dažādu jaunu AUNU vajadzībām. Kā izrādās noder.
Paldies par plusiņiem.

Bija, bija oficiāla svinamdiena, atceros, Ingrīda Ūdre kā Saeimas spīkere nolika ziedus pie pieminekļa. Un nekādas histērijas no Krievijas puses nebija, viss notika klusi, rāmi un svinīgi. Tā, kā tam jābūt. Toties pēdējos gadus notiek tieši tas, ko tādēļ saucu par balagānu. Žogu barikādes, mentu terminatoru (ar vairogiem, kaskām un vālēm) pūļi, visādi urlēnu grupējumi svītrainos versačes kostīmiņos, bļaustīšanās, siekalošanās un savstarpēji apvainojumi. Kāda tur vairs piemiņa, teijāteris...
Un, galvenais, praktiski nav vairs leģionāru, arī viņu ģimeņu tiešo locekļu (sievas, dēli, meitas) ir ļoti maz. Nav vairs tieši to cilvēku, kuru likteņi tiešā veidā ir saistīti ar leģionu. Toties papilnam ir dažādu politisko iznireļu un jauniešu, kas vispār nav ostījuši pulveri. Un kas nav dienējuši armijā, tāpēc nav spējīgi aptvert, ka kars ir vienas vienīgas bēdas un nelaime, kas posta visu tautu. Teorētiski saprotu, ka katrai tautai nepieciešami savi varoņstāsti un teikas nacionālā gara stiprināšanai. Tikai šis piemērs nav tas labākais, jo pārvērties par farsu.

mans vecfaters bij leģionā,viņš vel ir dzīvs,95 gadi.Ļoti nerāvās uz leģionu,bet kad paaicināja,abi ar brāli aizgaja,jo krievi saka atkal atspiest pzoīcijas.Motivācija tur tiešam bij dažādas,un ne vienmēr brivprātigas.
Lai vai kā ,šai ir jābūt piemiņas dienai un neko vairāk ari nevajag

Officiāli bija piemiņas diena dažus gadus!

Jurcik, 16.marts 2018, 13:39

Ieinteresēja šis jautājums, tāpēc papētīju likumu Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām un tā grozījumus https://likumi.lv/doc.php?id=72608

Un tiešām - 1998. gadā Ulmanis "16.martu - Latviešu karavīru atceres dienu" ielika šo dienu pie atceres un atzīmējamām dienām, bet 2000. gadā Freiberga izņēma.

Savukārt "9. maijs — Eiropas diena" sarakstā ir joprojām...

Balagāns ir 9.maijā, poļitruku un viņu pabērnu dzerstiņš. Tur laikam vēl neviens Krievijas pusē karojošs krievs un latvietis vēl nav aizgājis nolikt ziedus.

Atgādini lūdzu, kad tas notika "saeimā mīkstie izņēma no kalendāra 16.martu", jeb ko Tu ar to biji domājis. IR mums kalendārā 16. marts, bet svinamdiena tā nekad nav bijusi...

daddy_j, 16.marts 2018, 13:32

Officiāli bija piemiņas diena dažus gadus!