Sulla kā vienmēr prot pielikt treknu punktu:) Tāds smuks aperkots apmātajiem:)
18.aprīlis 2018, 13:48 | links
Un jā - aktuālais jautājums "kas tad ir citi dievi?"
zaraza, 18.aprīlis 2018, 12:37
Un argumentēt ka zinātne nevar visu pagaidām izskaidrot nav gudri,pēc 1000 gadiem iespējams zinātne jau zinās visu vai gandrīz visu.
Mūs gaida daudz jauni atklājumi kvantu mehānikā,un tur var būt daudz atbildes par visuma rašanos
uldens2, 18.aprīlis 2018, 12:50
uldens2 [18.04.18]: Un argumentēt ka zinātne nevar visu pagaidām izskaidrot nav gudri,pēc 1000 gadiem iespējams zinātne jau zinās visu vai gandrīz visu.+++ un nevajadzēs vairs meklēt dievus nesaprotamu lietu, notikumu un parādību izskaidrošanai.
Mūs gaida daudz jauni atklājumi kvantu mehānikā,un tur var būt daudz atbildes par visuma rašanos
Riebjas pilnīgi lasīt, kā veči brieduma gados vāvuļo par kaut kādām dieva svētībām, atdzimšanām uc. herņu. Nomierinies, janci, nomirsi un šķebīgi smirdēsi 2m zem surface. Ne ta nu ko kādi atklāsmi piedzīvosi, ne ta nu paradīzes dārzos tusēsi. Viss- nomiri, game over. Visa šī pēcnāves laimes herņa vergu prātiem izdomāta mierinājumam. No aviokatastrofas izglābies? Veiksme, sakritība, intuīcija, nekas vairāk! Fak, biju labākās domās par tevi:) Es vispār esmu ļoti uzmanīgs ar ticīgajiem- kaut kas viņiem nav ar galvu labi. Nosliece uz reliģijām ar esot psihiska novirze. Piekrītu!
P.S. A par bračku tāpat viss skaidrs... Nebrīnītos, ja šis uz ļeģajeva lekcijām pa kluso piestaigātu:)
raihs, 17.aprīlis 2018, 21:13
Raih, kategoriska atsevišķu lietu noliegšana liecina par fobijām, kas arī ir psihiska novirze, tā ka welcome onboard :)
Bet ja nopietni, tad pamēģini atrast priekš sevis atbildi par visumu, tā rašanos, jēgu, virzību utt, varianti:
a) ideālisms, ka visumam ir radītājs, jēga, virzība
b) materiālisms, ka viss radies un notiek nejauši
c) pofigisms - man pofig...
ja c) tad tālāk runāt nav vērts :)
Par a) un b). Studējot filozofiju (t.sk. zinātnisko komunismu) un augstāko matemātiku (t.sk varbūtību teoriju), es sapratu, ka varbūtība, ka pasaule no nekā nejauši izveidosies tāda kā tā ir (lai arī pagājuši 4.5 mlrd gadu), ir niecīga, īpaši mani uzrunāja zinātnes atklājumi, ka mikropasaule būtībā ir līdzīga makropasaulei, tāda nejaušības varbūtība ir īpaši zema... rezultātā nonācu pie pārliecības, ka man ticamāks šķiet ideālistiskais pasaules uzskats un ka materiālisms - zinātniskais komunisms ir meli.
daddy_j, 18.aprīlis 2018, 09:20
Drusku (nu pavisam) pieskaroties kvantu fizikai un relativitātes teorijai, nonācu pie (iespējams pagaidu) secinājuma, ka Visuma un mūsu pašu esības izpratnei ir gan materiālā daba - mēs esam virtuāli veidoti, vismaz mūsu patreizējā līmeņa izpratnē, gan ideālistiskā - tādā vīzē, ka nav skaidrības, kas to visu kompī salika. Tas gan, pa lielam, smuki saskan ar baznīcas atziņām ... .
doks1959, 18.aprīlis 2018, 12:48
Riebjas pilnīgi lasīt, kā veči brieduma gados vāvuļo par kaut kādām dieva svētībām, atdzimšanām uc. herņu. Nomierinies, janci, nomirsi un šķebīgi smirdēsi 2m zem surface. Ne ta nu ko kādi atklāsmi piedzīvosi, ne ta nu paradīzes dārzos tusēsi. Viss- nomiri, game over. Visa šī pēcnāves laimes herņa vergu prātiem izdomāta mierinājumam. No aviokatastrofas izglābies? Veiksme, sakritība, intuīcija, nekas vairāk! Fak, biju labākās domās par tevi:) Es vispār esmu ļoti uzmanīgs ar ticīgajiem- kaut kas viņiem nav ar galvu labi. Nosliece uz reliģijām ar esot psihiska novirze. Piekrītu!
P.S. A par bračku tāpat viss skaidrs... Nebrīnītos, ja šis uz ļeģajeva lekcijām pa kluso piestaigātu:)
raihs, 17.aprīlis 2018, 21:13
Raih, kategoriska atsevišķu lietu noliegšana liecina par fobijām, kas arī ir psihiska novirze, tā ka welcome onboard :)
Bet ja nopietni, tad pamēģini atrast priekš sevis atbildi par visumu, tā rašanos, jēgu, virzību utt, varianti:
a) ideālisms, ka visumam ir radītājs, jēga, virzība
b) materiālisms, ka viss radies un notiek nejauši
c) pofigisms - man pofig...
ja c) tad tālāk runāt nav vērts :)
Par a) un b). Studējot filozofiju (t.sk. zinātnisko komunismu) un augstāko matemātiku (t.sk varbūtību teoriju), es sapratu, ka varbūtība, ka pasaule no nekā nejauši izveidosies tāda kā tā ir (lai arī pagājuši 4.5 mlrd gadu), ir niecīga, īpaši mani uzrunāja zinātnes atklājumi, ka mikropasaule būtībā ir līdzīga makropasaulei, tāda nejaušības varbūtība ir īpaši zema... rezultātā nonācu pie pārliecības, ka man ticamāks šķiet ideālistiskais pasaules uzskats un ka materiālisms - zinātniskais komunisms ir meli.
daddy_j, 18.aprīlis 2018, 09:20
Jau grieķu filozofi mācīja - ja nesaproti, tad labāk klusē, līdz saproti, bet atbildi vien tad, kad ko zini!
Lai kaut ko vispār varētu spriest par Dieva lietām, jāsāk ar Bībeles lasīšanu. Kas to nav darījis un arī sapratis to, ko ir izlasījis, ar to debatēt vispār nav jēgas.
krumujancis, 18.aprīlis 2018, 11:20
Nu vienmēr jau tā pat atduras pret riņķa paradoksiem, kurus izskaidrot nav iespējams... Nu primitīvākie piemēri no sērijas "Kas bija pirmais - vista vai ola?" "Kas radīja radītāju? " "Vai Dievs var radīt akmeni ko pats nevarēs pacelt?". Konkrēta Visuma , matērijas, laika un telpas radīšana teorētiski ir pat visai ticama. Cita lieta , ka neticu un , ka kāds to aktīvi mikrolīmenī kontrolē, ka tam sakars ar kādām jūtām un emocijām utt., pēc analoģijas tas ir kā programmatūras miljardu rindiņu kodā katru simbolu visu laiku pētīt, lai kādas būtu neierobežotas iespējas, bet nu tas liekas kaut kā sekli.
Bet tāpat eksistenciālo paradoksu jautājumi paliek neatabildēti ne reliģijā, ne zinātnē, ne filosofijā utt. atliek tikai aizsegties ar to ka "Dieva ceļi nav izdibināmi, vienkārši tici!" Man neder, koncepts ar bezgalīgu un visvarošu Alfu un Omegu vienkārši ir pret jebkuru loģiku, jebkam ir robežas un ietvari, sākums un beigas, mēs tos varam neredzēt un nesprast savā līmenī, bet noteikti IR.
zaraza, 18.aprīlis 2018, 10:10
Raih, kategoriska atsevišķu lietu noliegšana liecina par fobijām, kas arī ir psihiska novirze, tā ka welcome onboard :)
Bet ja nopietni, tad pamēģini atrast priekš sevis atbildi par visumu, tā rašanos, jēgu, virzību utt, varianti:
a) ideālisms, ka visumam ir radītājs, jēga, virzība
b) materiālisms, ka viss radies un notiek nejauši
c) pofigisms - man pofig...
ja c) tad tālāk runāt nav vērts :)
Par a) un b). Studējot filozofiju (t.sk. zinātnisko komunismu) un augstāko matemātiku (t.sk varbūtību teoriju), es sapratu, ka varbūtība, ka pasaule no nekā nejauši izveidosies tāda kā tā ir (lai arī pagājuši 4.5 mlrd gadu), ir niecīga, īpaši mani uzrunāja zinātnes atklājumi, ka mikropasaule būtībā ir līdzīga makropasaulei, tāda nejaušības varbūtība ir īpaši zema... rezultātā nonācu pie pārliecības, ka man ticamāks šķiet ideālistiskais pasaules uzskats un ka materiālisms - zinātniskais komunisms ir meli.
daddy_j, 18.aprīlis 2018, 09:20
Riebjas pilnīgi lasīt, kā veči brieduma gados vāvuļo par kaut kādām dieva svētībām, atdzimšanām uc. herņu. Nomierinies, janci, nomirsi un šķebīgi smirdēsi 2m zem surface. Ne ta nu ko kādi atklāsmi piedzīvosi, ne ta nu paradīzes dārzos tusēsi. Viss- nomiri, game over. Visa šī pēcnāves laimes herņa vergu prātiem izdomāta mierinājumam. No aviokatastrofas izglābies? Veiksme, sakritība, intuīcija, nekas vairāk! Fak, biju labākās domās par tevi:) Es vispār esmu ļoti uzmanīgs ar ticīgajiem- kaut kas viņiem nav ar galvu labi. Nosliece uz reliģijām ar esot psihiska novirze. Piekrītu!
P.S. A par bračku tāpat viss skaidrs... Nebrīnītos, ja šis uz ļeģajeva lekcijām pa kluso piestaigātu:)
raihs, 17.aprīlis 2018, 21:13