Jā......nav mums vairāk tautsaimnieku, kāds bija Ādažu Kauls, Ķekavas Bluķis, Lāčplēša, Nākotnes un citu viņu priekšsēžu viltību tajos laikos. Atceraties kaut vai Kaulu, kurš kukurūzas audzēšanas psihozes laikmetā apkārt saviem laukiem pa perimetru priekš atskaites un pakazuhas Maskavai, audzēja kukurūzu, bet lauku iekšpusē audzēja graudaugus. Papildus tajā laikā nodarbojās ar kompjūteru "ražošanu" un tirzniecību.Trūkst Bluķa drosmes atvērt veselu konservu cehu, lai ražotu augļu vīnus, un sūtītu to uz Krievzemi. Gurķīšiem bija priekš aizsega atvēlēta viena līnija.Viņš protams nebija vienīgais. Ar to es gribu teikt, ka bija drosmīgi, uzņēmīgi cilvēki, kas riskēja savu kolhoznieku interēs ar savu labklājību un nepakļāvās Maskavas diktātam. Bet šodien......kurš ies pret Briseles komisāru diktātu. Kas mums liedz būt pašaizlidzīgākiem, atjautīgakiem, viltīgākiem. Izskatās, ka tā centralizācija ir daudz briesmīgaka nekā sociālismā. Par kvotu nepildīšanu, līdzekļu neapgūšanu un nepakļaušanos miljoniem lielas soda sankcijas un tt. Un uzraudzības iestādes policejiskajā valstī ir daudz drastiskākas nekā tas bija sociālismā. Pēc būtības tā pati reģionālā plānveida ekonomika ir palikusi....tikai citā ietērpā.
9.marts 2019, 22:44 | links