Pārmērīju, burtiski liegums ir tikai aiz tā slīpā melnalkšņa labajā krastā, kas bildē redzams. Kreisajā krastā gan pagrūti, nav orientieru, vienas smiltis.
23.maijs 2019, 16:41 | links
26.1.2. 200 metru posmā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā;
durvis, 23.maijs 2019, 16:20
urmaas [23.05.19]: 26.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas (izņemot makšķerēšanu no jūras krasta tālākManuprāt, 26.1.1 uz jūru attiecas, uz upi attiecas šis:
Labajā krastā ir gāzbetona "šķūnītis"! Turpat krastā ir veca norūsējusi plāksnīte. Saturu šajā gadsimtā, pat gribot, nevar salasīt!
urmaas, 23.maijs 2019, 13:53
bio-r [23.05.19]: Kādam varbūt bijusi saskarsme ar Gaujas ieteku jūrā? Veči vienmēr laivās sēž, ignorējot tos 1000 m aptuveni pie saliņām upes vidū. Gribētos zināt vai ir kāds atskaites punkts pēc kā vadīties tur no krasta..Labajā krastā ir gāzbetona "šķūnītis"! Turpat krastā ir veca norūsējusi plāksnīte. Saturu šajā gadsimtā, pat gribot, nevar salasīt!
Nez kā Daugavas grīvā tiek rēķināti tie 1000m lieguma ap ieteku? Novelkot radiusus no katra mola sākuma? 1km sanāk līdz mola galiem, tad it kā no laivas drīkstētu copēt tikai dziļāk jūrā, bet ne netālu no moliem jūras pusē? Nez kāda ir prakse, kuros gadījumos inspektori aizrāda?
cibins, 23.maijs 2019, 08:59