Makšķerēšana jūrā

Šīs tik ar maziem āķiem! Bet ari nav problēma pus garnele un aiziet

Abavnieks [01.09.19]: keners [54m]: Vienu bildi ar atradu ar sīgu no KolkasVairāk izskatās pēc vimbas. Tauku spuru ar neredz.

Ea visu mūžu dzivoju pie jūras, tēvs zveijnieks no bērnības gaju lidzi jūrā, zivis kuras dzivo jūrā es protu atšķirt! Piekritu, ka bildē isti nevar pateikt, bet 100% garantēju, ka tā ir Sīga

keners [01.09.19]: Vienu bildi ar atradu ar sīgu no Kolkas

Vairāk izskatās pēc vimbas. Tauku spuru ar neredz.

Vienu bildi ar atradu ar sīgu no Kolkas

Uz tām mormiškam esmu Kolkā noķeris vairākas varaviksnenes un spožos ari, ka arī 2 sīgas un par vimbam nerunāšu

Kadu laiku atpakaļ, stāstīju, ka pats taisu mormiškas priekš butēm un mana uztverē strādā labak oar jrbkuram bumbiņām un krelitem, visi tie "puļķiši" ir UV, lai izgatavotu vienu mormišku, laiks aiziet aptuveni 2 minutes, nolauz mazu gabaliņu, nedaudz uzsildi un pielipini pie āķi un tad uz gazplits grozi to āķi, kamer izveidojas lasīte un viss gatavs! Strada perfekti!

juliuss [01.09.19]: Plānprātība ir vairāk vai mazāk nopietni domāšanas traucējumi, kas radušies primāri, nevis kā citu psihiatrisku simptomu (piemēram, murgu) rezultāts.[1] Plānprātība var būt iedzimta, to sauc par oligofrēniju (pēc smaguma iedala idiotijā, imbecilitātē un debilitātē). Dzīves laikā radušos plānprātību sauc par demenci[2], tā ir progresīva domāšanas spēju un izzinošās funkcijas krišanās. To izraisa smadzeņu bojājums vai slimība (piemēram, kretīnisms ir joda trūkuma vai vairogdziedzera darbības traucējumu rezultāts). Demence parasti skar vecākā gadagājuma cilvēkus (vecuma jeb senilā demence) un tā visbiežāk izpaužas kā nespēja atcerēties pat pašas vienkāršākās lietas. Viena no slavenākajām personām, kas cieta no demences, bija bijušais Čīles līderis Augusto Pinočets.

Zinātnieki ir atklājuši, ka spārdīšanās un lamāšanās miega laikā ir zīme, kas norāda uz to, ka cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar plānprātību.[3]

++++ :)

Pravietis [01.09.19]: viksviks. Es makšķerēju pie nogremdēta kuģa vraka ap 8 km no Pāvilostas. Starp citu, esmu dzimis un dzīvoju Zemgalē. Nestrīdēšos, bet man šķiet, ka gan doršai, gan stintei ir vācu izcelsme. Ne asakas!

skiperis, 1.septembris 2019, 06:33
Var Tev piekrist, tādēļ, ka 16.,17.gadsimtos Suitu etniskajās apmetnēs pirmie ienāca vācieši, vēlāk poļi. Tā kā būs vien kārtējo aizguvumu Suiti ieguvuši droši no Vācieša. Vācu valodā rakstās "der Dorsch". Eiropiešu ieceļotaji (iekarotāji) tā izglītojuši latviešu apmetnes senatnē, ka nevar saprast, kurš vispār ir latviešu vārds. Interesanti cik % vārdu ir aizguvumi un atvasinājumi no svešām valodām, tādu vārdu ir bez sava skaita. Palasot materiālus noskaidroju, ka tieši Suitu etniskie latvieši aizgūto vārdu - "dorša" sāka izmantot pirmie, un tikai vēlāk tas ieguva izplatību aiz Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastu robežām, skatoties pēc šīs dienas teritoriālā iedalījuma. Tu jau esi lielākais CL "doršinieks", tādēļ vaina par šī vārda izplatību laikam jāuzņemas Tev. :),:). Lai veicās un nākošgad nebūtu jāpārkvalificējas.

Ja tu zinātu, kā tu te lielākajai daļai jau esi piegriezies, maigi sakot, ar savu tupo demagoģiju! Uztaisi tak beidzot savu sadaļu un sipies uz turieni! Varēsi tur rakstīt savus spriedelējumus un dzīves atziņas! Nu cik var dirst, bllllll....! :))))

Jancux un vēl,kam interesē ,,Mazirbes bute,,,padodiet ziņu,rīt paskaidrošu.

Plānprātība ir vairāk vai mazāk nopietni domāšanas traucējumi, kas radušies primāri, nevis kā citu psihiatrisku simptomu (piemēram, murgu) rezultāts.[1] Plānprātība var būt iedzimta, to sauc par oligofrēniju (pēc smaguma iedala idiotijā, imbecilitātē un debilitātē). Dzīves laikā radušos plānprātību sauc par demenci[2], tā ir progresīva domāšanas spēju un izzinošās funkcijas krišanās. To izraisa smadzeņu bojājums vai slimība (piemēram, kretīnisms ir joda trūkuma vai vairogdziedzera darbības traucējumu rezultāts). Demence parasti skar vecākā gadagājuma cilvēkus (vecuma jeb senilā demence) un tā visbiežāk izpaužas kā nespēja atcerēties pat pašas vienkāršākās lietas. Viena no slavenākajām personām, kas cieta no demences, bija bijušais Čīles līderis Augusto Pinočets.

Zinātnieki ir atklājuši, ka spārdīšanās un lamāšanās miega laikā ir zīme, kas norāda uz to, ka cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar plānprātību.[3]

juliuss, 1.septembris 2019, 15:16

mosties-šeit ir makšķenieku forums nevis psihiatrijas kurs studentiem

Plānprātība ir vairāk vai mazāk nopietni domāšanas traucējumi, kas radušies primāri, nevis kā citu psihiatrisku simptomu (piemēram, murgu) rezultāts.[1] Plānprātība var būt iedzimta, to sauc par oligofrēniju (pēc smaguma iedala idiotijā, imbecilitātē un debilitātē). Dzīves laikā radušos plānprātību sauc par demenci[2], tā ir progresīva domāšanas spēju un izzinošās funkcijas krišanās. To izraisa smadzeņu bojājums vai slimība (piemēram, kretīnisms ir joda trūkuma vai vairogdziedzera darbības traucējumu rezultāts). Demence parasti skar vecākā gadagājuma cilvēkus (vecuma jeb senilā demence) un tā visbiežāk izpaužas kā nespēja atcerēties pat pašas vienkāršākās lietas. Viena no slavenākajām personām, kas cieta no demences, bija bijušais Čīles līderis Augusto Pinočets.

Zinātnieki ir atklājuši, ka spārdīšanās un lamāšanās miega laikā ir zīme, kas norāda uz to, ka cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar plānprātību.[3]

Domaataajs [01.09.19]: Šodiwn Ovišos jau labak neka citas reizes. Padsmit gabalas bija.

Oskarsakva, 1.septembris 2019, 02:52

A kur bij', pie bākas, vai aiz raga, vai citur?

Vidus daļā starpā

viksviks. Es makšķerēju pie nogremdēta kuģa vraka ap 8 km no Pāvilostas. Starp citu, esmu dzimis un dzīvoju Zemgalē. Nestrīdēšos, bet man šķiet, ka gan doršai, gan stintei ir vācu izcelsme. Ne asakas!

skiperis, 1.septembris 2019, 06:33

Var Tev piekrist, tādēļ, ka 16.,17.gadsimtos Suitu etniskajās apmetnēs pirmie ienāca vācieši, vēlāk poļi. Tā kā būs vien kārtējo aizguvumu Suiti ieguvuši droši no Vācieša. Vācu valodā rakstās "der Dorsch". Eiropiešu ieceļotaji (iekarotāji) tā izglītojuši latviešu apmetnes senatnē, ka nevar saprast, kurš vispār ir latviešu vārds. Interesanti cik % vārdu ir aizguvumi un atvasinājumi no svešām valodām, tādu vārdu ir bez sava skaita. Palasot materiālus noskaidroju, ka tieši Suitu etniskie latvieši aizgūto vārdu - "dorša" sāka izmantot pirmie, un tikai vēlāk tas ieguva izplatību aiz Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastu robežām, skatoties pēc šīs dienas teritoriālā iedalījuma. Tu jau esi lielākais CL "doršinieks", tādēļ vaina par šī vārda izplatību laikam jāuzņemas Tev. :),:). Lai veicās un nākošgad nebūtu jāpārkvalificējas.

Tā arī ir, Dorsch un Stint ir attiecīgi mencas un salakas nosaukumi vācu valodā. Un ar suitiem te nav nekāda sakara.

Labi pietiek filozofēt, jābrauc ķert hehtus un baršus :)

daddy_j, 1.septembris 2019, 07:42

Nu gan satrakojies!
Pasēdi labāk mājā pie krāsainā televizora un paskaties Bingo!

Šodiwn Ovišos jau labak neka citas reizes. Padsmit gabalas bija.

Oskarsakva, 1.septembris 2019, 02:52

A kur bij', pie bākas, vai aiz raga, vai citur?

Tieši tā.

skiperis [01.09.19]: viksviks. Es makšķerēju pie nogremdēta kuģa vraka ap 8 km no Pāvilostas. Starp citu, esmu dzimis un dzīvoju Zemgalē. Nestrīdēšos, bet man šķiet, ka gan doršai, gan stintei ir vācu izcelsme. Ne asakas!

Tas ir 8 km iekšā jūrā? Vai kā?

Tā arī ir, Dorsch un Stint ir attiecīgi mencas un salakas nosaukumi vācu valodā. Un ar suitiem te nav nekāda sakara.

Labi pietiek filozofēt, jābrauc ķert hehtus un baršus :)

viksviks. Es makšķerēju pie nogremdēta kuģa vraka ap 8 km no Pāvilostas. Starp citu, esmu dzimis un dzīvoju Zemgalē. Nestrīdēšos, bet man šķiet, ka gan doršai, gan stintei ir vācu izcelsme. Ne asakas!

Šodiwn Ovišos jau labak neka citas reizes. Padsmit gabalas bija.