Arī 2008. gada Krievijas un Gruzijas karš nesākās viss tukšā vietā ar pēkšņu gruzīņu agresiju, tas jau sen bija Krievijas izplānots tāpat kā Krimas okupācija un agresija Donbasā. Viss tika gatavots pamazām, nokaitējot situāciju Dienvidosetijā, kuru kontrolēja krievu atbalstīties seperātisti (tāpat kā krievu atbalstītie bandīti kontrolē Donbasu).
Te Nila Jansona publikācija 23. septembrī, 2008:
„Gruzijai nebija citas izvēles”, man skaidro pazīstamais gruzīnu žurnālists Tengizs Gogotišvili, kurš pēc kara daudz diskutējis ar gruzīnu militāristiem, analizējot zaudētā kara gaitu. „Mēs varējām vai nu noskatīties, kā Krievija ieved Dienvidosetijā lielas armijas daļas un tādējādi riskēt uzsākt kaujas ar krieviem jau pie Gori, vai arī uzbrukt pirmie.”
Krievija bija gatava
Gruzīni uzsver, ka Krievija jau ilgstoši pirms karadarbības sākuma pārkāpusi savu miera uzturētāja mandātu, gan apgādājot ar ieročiem Dienvidosetijas separātistu bruņotos formējumus, gan pieverot acis uz osetīnu veiktajām regulārajām gruzīnu pierobežas ciemu apšaudēm, gan arī neilgi pirms paša kara Dienvidosetijā ievedot papildus bruņutehniku un karavīrus.
„Krievija bija izlēmusi augustā sākt karu, un tas bija nenovēršami, neatkarīgi no tā, ko darītu gruzīni”, The Jamestown Foundation interneta mājaslapā publicētajā rakstā norāda krievu drošības jautājumu analītiķis Pāvels Felgenhauers. Viņš uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi, kas liecina par Krievijas uzbrukuma rūpīgu plānošanu: ātrums, ar kādu Gruzijā iegāja liels krievu karaspēka kontingents, Melnās jūras kuģu kaujas grupas zibenīgā ierašanās, militāro dzelzceļnieku aktīvā rosīšanās jau vasaras sākumā, sagatavojot galvenos dzelzceļa mezglus. „Šis karš nebija improvizēta atbilde uz negaidītu Gruzijas militāro ofensīvu,” secina analītiķis.
"Krievijas puses viedoklis palicis nemainīgs – 8.augustā Gruzija bez jebkādiem brīdinājumiem sāka plašu militāro darbību. (..) Gruzija savukārt uzsver, ka uzbrukumu sākusi tikai tādēļ, ka ASV un pašu gruzīnu iegūtie izlūkošanas dati liecinājuši par 7.septembrī notikušu krievu bruņutehnikas pārvietošanos Kaukāza kalnu Roki tunelī."
Jau kopš augusta sākuma etniski sadalītās Dienvidosetijas gruzīnu ciemi tika pakļauti regulārai apšaudei. Gruzīni uzsver, ka uz šīm provokācijām nav atbildējuši, jo uz to sarunās ar prezidentu Mihailu Saakašvili uzstājīgi mudinājuši Vācijas, Francijas un ASV līderi. Osetīnu un krievu puse gan norāda, ka gruzīni vienmēr atbildējuši ar pretuguni.
Situācija pasliktinājusies 2.augustā, kad osetīnu separātisti pirmo reizi kopš pamiera noslēgšanas gruzīnu ciemus apšaudījuši ar artilēriju. 7.augusta vakarā šādas masveida artilērijas apšaudes laikā tika nogalināti divi gruzīnu karavīri.
Gruzijas reintegrācijas ministrs Temurs Jakobašvili devies uz Dienvidosetiju, lai panāktu uguns pārtraukšanu un jauna pamiera noslēgšanu, raksta britu The Independent. Tomēr ne krievu, ne osetīnu pārstāvji Chinvali gruzīnu ministru nav pieņēmuši. Krievu diplomāts Jurijs Popovs aizbildinājies, ka nevar ierasties uz sarunām, jo viņa automašīnai esot plīsusi riepa. „Vai jūs nevarat riepu nomainīt?” telefonsarunā vaicājis gruzīnu ministrs. „Nē, man nav rezerves riteņa,” atbildējis krievu diplomāts. Sarunas izgāzušās.
„Mums būs jāaizstāv mūsu ciemi”
Saskaņā ar 1992.gadā noslēgto pamieru Dienvidosetijā atradās krievu miera uzturētāju kontingents – viens kājnieku bataljons jeb 500 karavīri. Visu konfliktā iesaistīto pušu agrāk parakstītie dokumenti paredzēja, ka Krievija Dienvidosetijā nedrīkst turēt vairāk karavīru par šo vienu bataljonu un jebkāda militārā kontingenta sastāva nomaiņa atļauta tikai dienas laikā, par to iepriekš informējot gruzīnu pusi.
Krievija šo noslēgto vienošanos pārkāpa, uzsver Gruzijas amatpersonas. Jau 7.septembra naktī bez jebkādas saskaņošanas pa Roki tuneli Dienvidosetijā iebraukusi pirmā krievu bruņutehnikas kolonna.
Tā laika saspīlētajā atmosfērā gruzīni to uztvēra kā nepārprotamu krievu uzbrukuma sākumu, laikrakstam The New York Times norādījis kāds ASV Valsts departamenta augsta ranga diplomāts, kurš tajā naktī kontaktējies ar Gruzijas prezidentu un valdību. Gruzijas ārlietu ministre Eka Tkešelašvili diplomātam teikusi, ka izlūkošanas dati apliecina Krievijas karaspēka ieiešanu Dienvidosetijā. „Pie šādiem apstākļiem mums būs jāaizstāv mūsu ciemati,” atzinusi ārlietu ministre.
" „Šis karš nebija improvizēta atbilde uz negaidītu Gruzijas militāro ofensīvu,” secina krievu drošības jautājumu analītiķis Pāvels Felgenhauers."
Rietumvalstu izlūkdienesti neoficiāli esot apstiprinājuši, ka jau 7.septembrī Roki tuneli šķērsojuši vismaz divi bataljoni no 58.armijas 135.pulka.
Te Nila Jansona publikācija 23. septembrī, 2008:
„Gruzijai nebija citas izvēles”, man skaidro pazīstamais gruzīnu žurnālists Tengizs Gogotišvili, kurš pēc kara daudz diskutējis ar gruzīnu militāristiem, analizējot zaudētā kara gaitu. „Mēs varējām vai nu noskatīties, kā Krievija ieved Dienvidosetijā lielas armijas daļas un tādējādi riskēt uzsākt kaujas ar krieviem jau pie Gori, vai arī uzbrukt pirmie.”
Krievija bija gatava
Gruzīni uzsver, ka Krievija jau ilgstoši pirms karadarbības sākuma pārkāpusi savu miera uzturētāja mandātu, gan apgādājot ar ieročiem Dienvidosetijas separātistu bruņotos formējumus, gan pieverot acis uz osetīnu veiktajām regulārajām gruzīnu pierobežas ciemu apšaudēm, gan arī neilgi pirms paša kara Dienvidosetijā ievedot papildus bruņutehniku un karavīrus.
„Krievija bija izlēmusi augustā sākt karu, un tas bija nenovēršami, neatkarīgi no tā, ko darītu gruzīni”, The Jamestown Foundation interneta mājaslapā publicētajā rakstā norāda krievu drošības jautājumu analītiķis Pāvels Felgenhauers. Viņš uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi, kas liecina par Krievijas uzbrukuma rūpīgu plānošanu: ātrums, ar kādu Gruzijā iegāja liels krievu karaspēka kontingents, Melnās jūras kuģu kaujas grupas zibenīgā ierašanās, militāro dzelzceļnieku aktīvā rosīšanās jau vasaras sākumā, sagatavojot galvenos dzelzceļa mezglus. „Šis karš nebija improvizēta atbilde uz negaidītu Gruzijas militāro ofensīvu,” secina analītiķis.
"Krievijas puses viedoklis palicis nemainīgs – 8.augustā Gruzija bez jebkādiem brīdinājumiem sāka plašu militāro darbību. (..) Gruzija savukārt uzsver, ka uzbrukumu sākusi tikai tādēļ, ka ASV un pašu gruzīnu iegūtie izlūkošanas dati liecinājuši par 7.septembrī notikušu krievu bruņutehnikas pārvietošanos Kaukāza kalnu Roki tunelī."
Jau kopš augusta sākuma etniski sadalītās Dienvidosetijas gruzīnu ciemi tika pakļauti regulārai apšaudei. Gruzīni uzsver, ka uz šīm provokācijām nav atbildējuši, jo uz to sarunās ar prezidentu Mihailu Saakašvili uzstājīgi mudinājuši Vācijas, Francijas un ASV līderi. Osetīnu un krievu puse gan norāda, ka gruzīni vienmēr atbildējuši ar pretuguni.
Situācija pasliktinājusies 2.augustā, kad osetīnu separātisti pirmo reizi kopš pamiera noslēgšanas gruzīnu ciemus apšaudījuši ar artilēriju. 7.augusta vakarā šādas masveida artilērijas apšaudes laikā tika nogalināti divi gruzīnu karavīri.
Gruzijas reintegrācijas ministrs Temurs Jakobašvili devies uz Dienvidosetiju, lai panāktu uguns pārtraukšanu un jauna pamiera noslēgšanu, raksta britu The Independent. Tomēr ne krievu, ne osetīnu pārstāvji Chinvali gruzīnu ministru nav pieņēmuši. Krievu diplomāts Jurijs Popovs aizbildinājies, ka nevar ierasties uz sarunām, jo viņa automašīnai esot plīsusi riepa. „Vai jūs nevarat riepu nomainīt?” telefonsarunā vaicājis gruzīnu ministrs. „Nē, man nav rezerves riteņa,” atbildējis krievu diplomāts. Sarunas izgāzušās.
„Mums būs jāaizstāv mūsu ciemi”
Saskaņā ar 1992.gadā noslēgto pamieru Dienvidosetijā atradās krievu miera uzturētāju kontingents – viens kājnieku bataljons jeb 500 karavīri. Visu konfliktā iesaistīto pušu agrāk parakstītie dokumenti paredzēja, ka Krievija Dienvidosetijā nedrīkst turēt vairāk karavīru par šo vienu bataljonu un jebkāda militārā kontingenta sastāva nomaiņa atļauta tikai dienas laikā, par to iepriekš informējot gruzīnu pusi.
Krievija šo noslēgto vienošanos pārkāpa, uzsver Gruzijas amatpersonas. Jau 7.septembra naktī bez jebkādas saskaņošanas pa Roki tuneli Dienvidosetijā iebraukusi pirmā krievu bruņutehnikas kolonna.
Tā laika saspīlētajā atmosfērā gruzīni to uztvēra kā nepārprotamu krievu uzbrukuma sākumu, laikrakstam The New York Times norādījis kāds ASV Valsts departamenta augsta ranga diplomāts, kurš tajā naktī kontaktējies ar Gruzijas prezidentu un valdību. Gruzijas ārlietu ministre Eka Tkešelašvili diplomātam teikusi, ka izlūkošanas dati apliecina Krievijas karaspēka ieiešanu Dienvidosetijā. „Pie šādiem apstākļiem mums būs jāaizstāv mūsu ciemati,” atzinusi ārlietu ministre.
" „Šis karš nebija improvizēta atbilde uz negaidītu Gruzijas militāro ofensīvu,” secina krievu drošības jautājumu analītiķis Pāvels Felgenhauers."
Rietumvalstu izlūkdienesti neoficiāli esot apstiprinājuši, ka jau 7.septembrī Roki tuneli šķērsojuši vismaz divi bataljoni no 58.armijas 135.pulka.
5.novembris 2019, 13:55 | links
