Izglītots muļķis
Esmu saticis cilvēkus, kurus varētu dēvēt par izglītotiem muļķiem. Viņiem pat mēdz būt vairākas augstākās izglītības, viņi ir iegaumējuši daudz skaitļu, uzvārdu, ģeogrāfisko nosaukumu, bet tas viņiem nepalīdz saprast, vērtēt un izdarīt secinājumus, kā arī pieņemt saprātīgus lēmumus. Brīžiem liekas, ka gūtās zināšanas viņiem traucē saprast.
Ir dzirdēts un lasīts kā pie kāda vientuļnieka, kurš dzīvo dziļi mežā, tuksnesī vai alā pēc padoma nāk monarhi, karavadoņi un citas ietekmīgas tā laika personas.
Vai ir prātīgi lūgt padomu tam, kuram nav slavenas augstskolas diploma, tam kuram nav pieredzes valsts pārvaldē? Bet, ja valdnieks ir spiests pēc padoma vai skaidrojuma doties pie vientuļnieka (vēsture zina daudz gadījumu, kad šis vientuļnieks ir spējis atbildēt un izskaidrot to, ko nespēja augstskolu vadītāji, ko nespēja kara skolas beigušie), tad tomēr tam ir kāds pamatojums. Izrādās, ka skaitļu iegaumēšana, krustvārdu mīklu risināšana un citi atjautības uzdevumi no muļķības neglābj.
Piemēram, gandrīz visi cilvēki atšķir krāsas, bet veidot no krāsām kādu kopainu uz audekla spēj tikai retais. Un tikai retais spēj to arī izprast. Ir daudz tādu, kuri pat profesionāli nodarbojas ar glezniecības vai citas mākslas nozares kritiku, jo ir iemācījušies daudzus paņēmienus, kā rakstīt par to, ko nesaproti, arī žurnālisti, bet, tikko uzdod precizējošu jautājumu, tā redzi, ka «speciālists» apjūk.
Esmu saticis cilvēkus, kurus varētu dēvēt par izglītotiem muļķiem. Viņiem pat mēdz būt vairākas augstākās izglītības, viņi ir iegaumējuši daudz skaitļu, uzvārdu, ģeogrāfisko nosaukumu, bet tas viņiem nepalīdz saprast, vērtēt un izdarīt secinājumus, kā arī pieņemt saprātīgus lēmumus. Brīžiem liekas, ka gūtās zināšanas viņiem traucē saprast.
Ir dzirdēts un lasīts kā pie kāda vientuļnieka, kurš dzīvo dziļi mežā, tuksnesī vai alā pēc padoma nāk monarhi, karavadoņi un citas ietekmīgas tā laika personas.
Vai ir prātīgi lūgt padomu tam, kuram nav slavenas augstskolas diploma, tam kuram nav pieredzes valsts pārvaldē? Bet, ja valdnieks ir spiests pēc padoma vai skaidrojuma doties pie vientuļnieka (vēsture zina daudz gadījumu, kad šis vientuļnieks ir spējis atbildēt un izskaidrot to, ko nespēja augstskolu vadītāji, ko nespēja kara skolas beigušie), tad tomēr tam ir kāds pamatojums. Izrādās, ka skaitļu iegaumēšana, krustvārdu mīklu risināšana un citi atjautības uzdevumi no muļķības neglābj.
Piemēram, gandrīz visi cilvēki atšķir krāsas, bet veidot no krāsām kādu kopainu uz audekla spēj tikai retais. Un tikai retais spēj to arī izprast. Ir daudz tādu, kuri pat profesionāli nodarbojas ar glezniecības vai citas mākslas nozares kritiku, jo ir iemācījušies daudzus paņēmienus, kā rakstīt par to, ko nesaproti, arī žurnālisti, bet, tikko uzdod precizējošu jautājumu, tā redzi, ka «speciālists» apjūk.
15.jūnijs 2020, 23:34 | links