Nezinu, ko un kā jūs, tik es arī nebiju nekāds pelēkais miljonārs. Alga neliela. Bet uz “sieviešdienu” biju Pīterī ar tulpēm. Tad dažus gadus ar agrajiem kartupļiem. Uz 1. septembri ar dāliju kravu.
Tā kā varēju atļauties gan Levi’s dungriņus, gan kārtīgu Seiko, gan Jūmalas un Rīgas restorāni nebija sveši. Arī Tallinā kā savējais. Armijas drauga sievasbrālis kūrēja varjatē hotel Viru.
Tik šad tad no Rīgas sanāc ar taxi uz Valmieru gāzt, lai nākošajā diena paspētu uz darbu.
Darbavietas lielajās sanākšanās, kurās parasti kāds
čekas pārstāvis centās masas vest pareizajā virzienā, tiku minēts kā pinnis komunizma cēlāju veselīgajā sejā.
BrunoL, 30.jūnijs 2020, 19:39
Redz Bruno, pats arī atbildēji....
Tagad strādājot šajā darba vietā, nebūtu ne uz Pīteru jābrauc, ne kartupeļi "jādzen", ne dālijas (Jo tās arī skaitās darbs un ne tas vieglākais).
Tagad vnk varētu i uz restorānu, i ja ļoti vajadzētu, ar taxi uz mājām...
30.jūnijs 2020, 19:50 | links