Kā gāja copē (atskaites)?

Rīta cope Kurzemes katlā!:)))

Ashulis [12.07.21]: Sveiki, pēc nedēļas ir doma aizbraukt uz Zviedrijas ziemeļiem copes meklējumos, bet tā kā tur nekad nav būts tādos nolūkos, tad varbūt ir kāds kas kaut ko var ieteikt?
Pamatā cope būs ar spini vai fīderi/grunteni.

Kādas specifiskas nianses jāņem vērā, kur labāk mēģināt zivi pierunāt (Ezeros vai upēs)?
Citas svarīgas lietas?

uzraksti PM, ko zināšu, pastaastiišu

Sveiki, pēc nedēļas ir doma aizbraukt uz Zviedrijas ziemeļiem copes meklējumos, bet tā kā tur nekad nav būts tādos nolūkos, tad varbūt ir kāds kas kaut ko var ieteikt?
Pamatā cope būs ar spini vai fīderi/grunteni.

Kādas specifiskas nianses jāņem vērā, kur labāk mēģināt zivi pierunāt (Ezeros vai upēs)?
Citas svarīgas lietas?

Pravietis [06.07.21]: vēži, kas nāk uz dārzu baroties pat ar zaļbarību

Pravietis, 6.jūlijs 2021, 18:59

par šito gan pastāsti sīkāk, kaut ko tādu pirmo reizi dzirdu. Tik nestāsti par zemesvēžiem, kas makšķerniekus, vēžotājus neinteresē, jo ir pavisam cits radījums :)

Bebrs, 6.jūlijs 2021, 19:44

Radinieks laukos kādreiz jaunībā stāstīja, ka viņam no dīķa ciemos sētā nāca vēži mieloties, acīmredzot tāpēc, ka skops bija un nepiebaroja. Bērns biju tādēļ noticēju, tagad diezzin vai. Līdz mājām bija 20 - 25 metri. Dīķis mākslīgi veidots, dažādas sīkzivis arī bija, toreiz vēl ar bambuka kātu sēdēju. Laimīgā kārtā speciāli priekš Tevis atradu https://www.santa.lv/raksts/majaundarzs/10-jautajumi-par-vezu-audzesanu-diki-28167/
"Vēži ir visēdāji – pārtiek no augu barības un labprāt ēd arī dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, proteīniem bagātu barību. Vislabāk piebarot ar baltajām zivīm – mazām raudiņām. Var barot arī ar putnu gaļas subproduktiem, izmantot lopbarības sastāvdaļas, dārzeņus. Piebarošanai dīķī var izvietot aptuveni kvadrātmetru lielu plakni, uz kuras regulāri izlikt barību. Plakni ievieto 30–50 cm dziļumā, vislabāk, lai tā ir viegli izceļama un saimnieks var apskatīt, vai ēdiens apēsts. Parasti vēži barību pārvieto un tikai tad apēd. Ja tās vairs nav, krājumus var atjaunot. Vēži barojas arī ārpus dīķa un labprāt dodas mieloties uz dārzu. Tiem ļoti garšo zirņi – noēd ar visām lapām! Vēžu ēdienkartei var speciāli audzēt lupīnas un kukurūzu. Tiem garšo arī melnalkšņa, ozola lapas, diedzēti kviešu graudi. Mazo vēzīšu barība ir aļģes, zooplanktons, kukaiņi, sīkbūtnes". Tā kā tie nav zemesvēži, kas saknītes ēd.......:).

Pravieti,
Pievienojos tev par 34%. Bet, atbildot uz tavu jautājumu:
"Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona. Kā jau zinātniskais grieķu vārds zoon (ζῴον) norāda, tas apzīmē to planktona daļu, kas pieder dzīvnieku valstij (Animalia). Tie ir nelieli, brīvi peldoši dzīvnieki, kas pasīvi pakļaujas ūdens viļņojumam. Lai arī mēdz teikt, ka tie ir brīvi peldoši, tomēr lielākā daļa organismu spēj brīvi negrimt. Tie grimst vai ceļas kopā ar ūdens masu, temperatūras un blīvuma izmaiņas ietekmē.[1] Tomēr daļai zooplanktona, lai arī horizontālo kustību nodrošina straume, piemīt spēja neatkarīgai vertikālai kustībai, ko sauc par vertikālo migrāciju. Lielākā daļa ir mikroskopiski sīki organismi, bet daži samērā lieli, piemēram, medūzas."

Laistot siltumnīcā tomātus, kaut kā izlīda čupiņa ar kailgliemeziem pelēkiem izmērā no 1-2cm. Tieši braucām uz copi Ventā, ielasīju trauciņā. Ventas pliči bija par tiem sajūsmā, raudām gan labāk garsoja kukurūza.
Un jūrā bullīšus ķeram uz maijvaboļu kapuriem, kas pamērcēti atkausēto garneļu sulā, lai retāk jāmaina ēsma, turpat arī tiek mērcētas mazās gumijas, ko liekam uz džiggalvas.
Ventā mērķa zivs bija rauda marinēšanai, kas ķērās labi. Vimbām vēderā pele aiz bada varētu pakārties, vēl nav sākušas baroties pēc nārsta.

Šitādus kādreiz sauca par prātvēderiem. Tad, kad nebija mammas gūgles, kam visu pajautāt. Futbols bija labs.

Jampamps bij pārliecināts, ka gliemene ir kas netradicionāls. Izlikās par viedo. Tad sāka tizli atšaudīties...

Ja jā vēži kompānijā ar zušiem lien baroties zirņu laukā :) kāds te vēl uztver nopietni šī jampampiņa basņas?

Tai rakstā var teikt nekā nav, sekla informācija

Pravietis [06.07.21]: vēži, kas nāk uz dārzu baroties pat ar zaļbarību

Pravietis, 6.jūlijs 2021, 18:59

par šito gan pastāsti sīkāk, kaut ko tādu pirmo reizi dzirdu. Tik nestāsti par zemesvēžiem, kas makšķerniekus, vēžotājus neinteresē, jo ir pavisam cits radījums :)

Bebrs, 6.jūlijs 2021, 19:44

Radinieks laukos kādreiz jaunībā stāstīja, ka viņam no dīķa ciemos sētā nāca vēži mieloties, acīmredzot tāpēc, ka skops bija un nepiebaroja. Bērns biju tādēļ noticēju, tagad diezzin vai. Līdz mājām bija 20 - 25 metri. Dīķis mākslīgi veidots, dažādas sīkzivis arī bija, toreiz vēl ar bambuka kātu sēdēju. Laimīgā kārtā speciāli priekš Tevis atradu https://www.santa.lv/raksts/majaundarzs/10-jautajumi-par-vezu-audzesanu-diki-28167/
"Vēži ir visēdāji – pārtiek no augu barības un labprāt ēd arī dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, proteīniem bagātu barību. Vislabāk piebarot ar baltajām zivīm – mazām raudiņām. Var barot arī ar putnu gaļas subproduktiem, izmantot lopbarības sastāvdaļas, dārzeņus. Piebarošanai dīķī var izvietot aptuveni kvadrātmetru lielu plakni, uz kuras regulāri izlikt barību. Plakni ievieto 30–50 cm dziļumā, vislabāk, lai tā ir viegli izceļama un saimnieks var apskatīt, vai ēdiens apēsts. Parasti vēži barību pārvieto un tikai tad apēd. Ja tās vairs nav, krājumus var atjaunot. Vēži barojas arī ārpus dīķa un labprāt dodas mieloties uz dārzu. Tiem ļoti garšo zirņi – noēd ar visām lapām! Vēžu ēdienkartei var speciāli audzēt lupīnas un kukurūzu. Tiem garšo arī melnalkšņa, ozola lapas, diedzēti kviešu graudi. Mazo vēzīšu barība ir aļģes, zooplanktons, kukaiņi, sīkbūtnes". Tā kā tie nav zemesvēži, kas saknītes ēd.......:).

Tu rakstīji pa vēžiem, kas iet uz dārzu mieloties, biju cerējis ieraudzīt video, kā vēži rāpo atpakaļ uz dīķi ar dillēm un lociņiem spīlēs

vēži, kas nāk uz dārzu baroties pat ar zaļbarību

Pravietis, 6.jūlijs 2021, 18:59

par šito gan pastāsti sīkāk, kaut ko tādu pirmo reizi dzirdu. Tik nestāsti par zemesvēžiem, kas makšķerniekus, vēžotājus neinteresē, jo ir pavisam cits radījums :)

Bebrs, 6.jūlijs 2021, 19:44

Radinieks laukos kādreiz jaunībā stāstīja, ka viņam no dīķa ciemos sētā nāca vēži mieloties, acīmredzot tāpēc, ka skops bija un nepiebaroja. Bērns biju tādēļ noticēju, tagad diezzin vai. Līdz mājām bija 20 - 25 metri. Dīķis mākslīgi veidots, dažādas sīkzivis arī bija, toreiz vēl ar bambuka kātu sēdēju. Laimīgā kārtā speciāli priekš Tevis atradu https://www.santa.lv/raksts/majaundarzs/10-jautajumi-par-vezu-audzesanu-diki-28167/
"Vēži ir visēdāji – pārtiek no augu barības un labprāt ēd arī dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, proteīniem bagātu barību. Vislabāk piebarot ar baltajām zivīm – mazām raudiņām. Var barot arī ar putnu gaļas subproduktiem, izmantot lopbarības sastāvdaļas, dārzeņus. Piebarošanai dīķī var izvietot aptuveni kvadrātmetru lielu plakni, uz kuras regulāri izlikt barību. Plakni ievieto 30–50 cm dziļumā, vislabāk, lai tā ir viegli izceļama un saimnieks var apskatīt, vai ēdiens apēsts. Parasti vēži barību pārvieto un tikai tad apēd. Ja tās vairs nav, krājumus var atjaunot. Vēži barojas arī ārpus dīķa un labprāt dodas mieloties uz dārzu. Tiem ļoti garšo zirņi – noēd ar visām lapām! Vēžu ēdienkartei var speciāli audzēt lupīnas un kukurūzu. Tiem garšo arī melnalkšņa, ozola lapas, diedzēti kviešu graudi. Mazo vēzīšu barība ir aļģes, zooplanktons, kukaiņi, sīkbūtnes". Tā kā tie nav zemesvēži, kas saknītes ēd.......:).

Davis-Di [06.07.21]: >man čaļi uz grauzdētiem zemesvēžiem samos iet.saka ka smeķē labi šie ūsainajam

svens76, 6.jūlijs 2021, 19:59

Samiem jau vispār daudz ko lieto, es vēl tagad atceros astoņdesmitajos rakstu avīze par Pļaviņu samu matadoru kurš bija pie divdesmit vietējiem kaķiem nomušījis, jo lika uz samiem.

:)))

>man čaļi uz grauzdētiem zemesvēžiem samos iet.saka ka smeķē labi šie ūsainajam

svens76, 6.jūlijs 2021, 19:59

Samiem jau vispār daudz ko lieto, es vēl tagad atceros astoņdesmitajos rakstu avīze par Pļaviņu samu matadoru kurš bija pie divdesmit vietējiem kaķiem nomušījis, jo lika uz samiem.

Bebrs [06.07.21]: vēži, kas nāk uz dārzu baroties pat ar zaļbarību

Pravietis, 6.jūlijs 2021, 18:59

par šito gan pastāsti sīkāk, kaut ko tādu pirmo reizi dzirdu. Tik nestāsti par zemesvēžiem, kas makšķerniekus, vēžotājus neinteresē, jo ir pavisam cits radījums :)

man čaļi uz grauzdētiem zemesvēžiem samos iet.saka ka smeķē labi šie ūsainajam

vēži, kas nāk uz dārzu baroties pat ar zaļbarību

Pravietis, 6.jūlijs 2021, 18:59

par šito gan pastāsti sīkāk, kaut ko tādu pirmo reizi dzirdu. Tik nestāsti par zemesvēžiem, kas makšķerniekus, vēžotājus neinteresē, jo ir pavisam cits radījums :)

Klau vispār par gliemežiem un sapaliem, es daudz sapalos, virs Aiviekstes Hesa , kuņģos ir daudz drumstalu no gliemežu čaulām, un visi trāpās zem kokiem, tā ir barība viennozīmīgi!pats gan neesmu mēģinājis!

Nēģis ienākot upēs nebarojas vispār, jo viņam atrofējas barības sistēma un pēc nārsta, kā teica dižgare Kogeļova, tāpat nomirs. Vai jūrā kādu nēģi vispār var noķert, arī ar ēsmu, es ļoti šaubos.

Bebrs, 6.jūlijs 2021, 18:20

Nav šaubu.....es no tā viedokļa, ka kailgliemežus uzturā varētu lietot tikai kritušo kustoņu cienītāji, kaut gan neesmu dzirdējis, ka uz tiem parakstītos pat vēži, kas nāk uz dārzu baroties pat ar zaļbarību. Skaidrs, netērēsim laiku.....:).

Nēģis ienākot upēs nebarojas vispār, jo viņam atrofējas barības sistēma un pēc nārsta, kā teica dižgare Kogeļova, tāpat nomirs. Vai jūrā kādu nēģi vispār var noķert, arī ar ēsmu, es ļoti šaubos.

Gliemene jau ir parasta ēsma, garšo viņa arī raudai, plicim, rudulim un citām zivīm, tikai Lielupē uz viņu neko neesmu dabūjis... Pēc maniem novērojumiem strādā, kamēr silts ūdens, ja paliek vēsāks, kaut kā vairs negrib. Par kailgliemežiem runājot- kaut kad jaunībā ir mēģināts, to draņķi laikam nevienam nevajag, bet uz vīngliemezi paziņa prāvu sapalu dabūja, sašķaidīja un uzkabināja uz āķa jo nevarēja upmalā nekādu ēsmu sameklēt, intereses pēc vēlāk pats mēģināju- nekā, viņam laikam sprancūzis trāpījās... :)

zivjulauva, 6.jūlijs 2021, 17:01

Laikam jau Tev ir taisnība, ka tas draņķis - kailgliemezis negaršo nevienam. Ja nu vienīgi varbūt nēģim, platspīlim. Jautāju tāpēc, ka jaunas sugas nāk iekšā, a moška kāds......Pavasaros es copēju ar pāri palikušajām no butēm, svaigajām tīģergarnelēm. Bez rudens ļurbas un pavasara vimbas, garneli ņem arī breksis, plicis, rauda. Lai veicās.

Gliemene jau ir parasta ēsma, garšo viņa arī raudai, plicim, rudulim un citām zivīm, tikai Lielupē uz viņu neko neesmu dabūjis... Pēc maniem novērojumiem strādā, kamēr silts ūdens, ja paliek vēsāks, kaut kā vairs negrib. Par kailgliemežiem runājot- kaut kad jaunībā ir mēģināts, to draņķi laikam nevienam nevajag, bet uz vīngliemezi paziņa prāvu sapalu dabūja, sašķaidīja un uzkabināja uz āķa jo nevarēja upmalā nekādu ēsmu sameklēt, intereses pēc vēlāk pats mēģināju- nekā, viņam laikam sprancūzis trāpījās... :)