Ekonomika un politika

Šobrīd ir novērojams cidoniju bums.

mjuniors, 12.augusts 2021, 15:33

Jā, tad ari bija! Ziemeļu citrons. Nopelnīja stādu audzētāji tirgotāji.

Dāvi, kāpēc cidonija?
Ļoti labi atceros astoņdesmito beigu un 90.sākuma cidoniju afēru.
Bioloģiskā lauksaimniecība. Skaisti skan. Esam sertficēti. Bio kontrole katru gadu + BIOR analize produktam + LAD ar drona palidzību apseko platības.
Jārēķinās ar to, ka bioloģiskajam raža būs reizes 3 zemāka un cīņa ar nezālēm nekā konvencionālajam. Vai kāds būs gatavs 3x vairāk atdot par tavu produktu?
Ja atklāti- padārgs vaļasprieks, jeb latviski- hobijs!

Šobrīd ir novērojams cidoniju bums.

Ja jau par lauksaimniecību :D
Ir tā sanācis, ka pēdējos gados esmu tai pievērsies un papildus ir divi radinieki kas ar to nopietni nodarbojas viens Latgalē otrs Kurzemē, līdz ar to informācija ir, lai arī nekādā lauksaimniecības universitātē neesmu gājis.
Mums platības ir Latgalē, maziņas bet ir un tagad ir pārejas periods uz bioloģisko saimniecību, par pieminētajam pārbaudēm viņas ir bijušas divas, praktiski nekādas.
Fokusējamies pamatā uz cidonijām, lielākā problēma ir nezāles, jo pirms tam tur bija ganības. Otra problēma ir jau pieminētā meliorācija, kas nestrādā! Šogad burtiski tagad atjaunosim vienu grāvi un izraksim dīķi, lai vienu lauku daļu sakārtotu. Tad mums vēl ir 3ha kur ir vairāki avoti un vecā meliorācija nestrādā, bijām iesējuši divgadīgos no kā izauga labi ja puse, tagad plānojam meliorācijas projektu ar atbalstu, jo cidonijas tur stādīt nevar vai arī pilnīgi nelietderīgi tiek izmantota zeme.
Ir ko noņemties, šogad bijā iesējuši arbūzus plēvē kur cidoniju stādi pietrūka un te rezultāts:



Bet par tiem mūžīgiem bļāvējiem, tad te jau izskanēja tēze, ka viens otru nesaprot un tas ir līdzīgi kā savā starpā bļaustās makšķernieki ar zvejniekiem un ornitologiem.
Nedomāju ka tur būs kāds konstruktīvs iznākums, vienkārši kāds politiķis, kas neko nesaprot ne no viena , ne otra izbīdīs likuma projektu un tad viena puse atkaļ bļaus un otra būs priecīga!

Nevajag čīkstēt un strīdēties, tad mazāk galva sāpēs.

bet lauki ar nestrādājošu meliorāciju gan pietiek.
jegersz, 12.augusts 2021, 14:35

Un labi ka tā, ja viss strādātu tad būtu vēl bēdīgāk. Par nožēlu atkal visur sarosās galvā pisti debīliķi, kuri pārrok un taisno upes zem skaistiem lozungiem- upju sakopšana un tīrīšana.

Karlis_K, 12.augusts 2021, 14:42

Es šo upju tīrīšanau nesaprotu,labi tur izvākt riepas un tamlīdzīgus sūdus,bet tīrīt kokus un saskalojumus ir muļķība,tas tak ir dabīgais proces,kas tagad tiek slavināts un novērtēts itkā,laikam tas vairāk līdzekļu appgūšanai tiek darīts:)

Latvijā dabiskām pļavām nemaz daudz vietas nav. Tās var atrasties tikai regulāri applūstošās palienēs, vai īpaši neauglīgās vietās, kur nekas nekas lielāks par zālaugiem nevar izaugt (un vēl dažos retāk sastopamos apstākļos). Jūsu aprunātās dabiskās pļavas nemaz tik dabiskas nav - tās ir atkarīgas no cilvēka darbības - pļaušanas vai ganīšanas (vai arī no lielo savvaļas lopu ieviešanas, kas pēc būtības arī ir mākslīgs process). Tikko cilvēka darbība beidzas, tās aizaug, un pļava izbeidzas. Sukcesija, tā teikt.
Terauds, 12.augusts 2021, 14:39

Taisnība, kopš Latvijā un Eiropā izkāva savvaļas ragulopus kā taurs un bizons un pamatīgi paretināja briežu skaitu, dabiskas pļavas palikušas ļoti maz. Pašlaik pļavas var pastāvēt un neaizaugt krūmiem tikai pateicoties saprātīgai noganīšanai vai nopļaušanai vasaras otrajā pusē. Pārāk bieža un agra pļaušana, neļaujot izsēties sēklām, arī nav laba.

Terauds [12.08.21]: Latvijā dabiskām pļavām nemaz daudz vietas nav. Tās var atrasties tikai regulāri applūstošās palienēs, vai īpaši neauglīgās vietās, kur nekas nekas lielāks par zālaugiem nevar izaugt (un vēl dažos retāk sastopamos apstākļos). Jūsu aprunātās dabiskās pļavas nemaz tik dabiskas nav - tās ir atkarīgas no cilvēka darbības - pļaušanas vai ganīšanas (vai arī no lielo savvaļas lopu ieviešanas, kas pēc būtības arī ir mākslīgs process). Tikko cilvēka darbība beidzas, tās aizaug, un pļava izbeidzas. Sukcesija, tā teikt.

Tieši tā, lopu ganīšanas rezultātā. Bet ja paskatamies uz mūsdienu lopkopību ari tās pļavas nevar nosaukt par īstām biloģisko daudzveibu.

bet lauki ar nestrādājošu meliorāciju gan pietiek.
jegersz, 12.augusts 2021, 14:35

Un labi ka tā, ja viss strādātu tad būtu vēl bēdīgāk. Par nožēlu atkal visur sarosās galvā pisti debīliķi, kuri pārrok un taisno upes zem skaistiem lozungiem- upju sakopšana un tīrīšana.

Latvijā dabiskām pļavām nemaz daudz vietas nav. Tās var atrasties tikai regulāri applūstošās palienēs, vai īpaši neauglīgās vietās, kur nekas nekas lielāks par zālaugiem nevar izaugt (un vēl dažos retāk sastopamos apstākļos). Jūsu aprunātās dabiskās pļavas nemaz tik dabiskas nav - tās ir atkarīgas no cilvēka darbības - pļaušanas vai ganīšanas (vai arī no lielo savvaļas lopu ieviešanas, kas pēc būtības arī ir mākslīgs process). Tikko cilvēka darbība beidzas, tās aizaug, un pļava izbeidzas. Sukcesija, tā teikt.

jegersz tāda putra galvā :) mazajās upēs trūkst ūdens pirmkārt dēļ meliorācijas, jo meliorācijas un tajā skaitā upju pārrakšanas mērķis ir pēc iespējas ātrāk novadīt ūdeņus uz jūru un nosusisnāt mežus un purvus, kuri ir galvenie ūdens uzkrājēji ilgtermiņā. Uzprasi jebkuram vecākam copmanim, īpasi tadiem kuro dzīvo pie mazajām upēm, cik strauji samazinājas ūdens daudzums pēc padomju plānveida meliorācijas, upju taisnosanas. Līkumainas un dziļiem atvariem bagātas upes pārvērtās par sekliem novadgrāvjiem.

Karlis_K, 12.augusts 2021, 14:16

Tur tev taisnība, uz sitiena nesadomājos - tuvumā nav meliorētu upju, bet lauki ar nestrādājošu meliorāciju gan pietiek.

Vislieliskā intervija! Patiešām!

https://www.apollo.lv/7313325/mes-esam-tadi-pasi-cilveki-ka-tu-saruna-ar-olimpisko-cempionu-edgaru-kruminu-par-olimpiadi-traumu-un-apstakliem-tokija

Lielie lauksaimnieki ir 3%, kas saņem lauvas tiesu no subsīdijām. (Tenedence!?)
Tev vēl paturpināt!?,
Varbūt vakardienas "Nacionālā dialogu izturēt spējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm" atstāstīt?!
Kur cilvēce ir slima palikusi, visziņi un uz dialogu nespējigi. Vienkārši pretīgi.
Piedodiet, bet cieņu ar tu man esi zaudējis.

mjuniors, 12.augusts 2021, 14:10

Par subsīdijām vispār ir atsevišķa tēma kādas ir Vacijā un kādas pie mums, cik lielas izmaksas ir zemgalē uz tonnu un cik lielas izmaksas ir Vidzeme un Latgalē - tā kā to pandoras lādi vispār nevajag vērt vaļā.

Lielā problēma ir ka dažādas intereses saskarās un nav vienotas kopbildes, un daži pat neiedziļinās un bļauj ka lauksaimnieki ir indētāji un visu iznīcina - un tavi visziņi pat nevienu dienu uz lauka nav pavadījuši, tad nu lūk ja nebūs lauksaimnieki tev nebūs ne maizes, ne ko uz tās likt - ar datoru nepaēdīsi.
Man ir gan bioloģiskās platības , gan konvencionālās - zinu kas kā aug un kas un kā pārbauda ar ko jācīnās un par virsu vēl zvēri un putni.
Tu savā puķu dobē nezāles ravē, bet redz lauksaimniekam jāļauj visam augt lai raža samazinās - nu tad audzē sev puķudobē nezāles, nafig tev skaistas puķes bez nezālēm būs daudzveidība.

Pirms runā par cieņiu paskaties monētas abas puses.

Meliorācijas rezultātā ūdens noteces ātrums palielinājies 4x...

jegersz tāda putra galvā :) mazajās upēs trūkst ūdens pirmkārt dēļ meliorācijas, jo meliorācijas un tajā skaitā upju pārrakšanas mērķis ir pēc iespējas ātrāk novadīt ūdeņus uz jūru un nosusisnāt mežus un purvus, kuri ir galvenie ūdens uzkrājēji ilgtermiņā. Uzprasi jebkuram vecākam copmanim, īpasi tadiem kuro dzīvo pie mazajām upēm, cik strauji samazinājas ūdens daudzums pēc padomju plānveida meliorācijas, upju taisnosanas. Līkumainas un dziļiem atvariem bagātas upes pārvērtās par sekliem novadgrāvjiem.

Ticamība teiktajam beidzās pie "Dabisko pļavu un krūmāju ir vairāk kā vajag".

Pagājušā gadsimta vidū dabiskās pļavas bija sastopamas vēl 13% Latvijas teritorijas, bet šobrīd to platības ir sarukušas līdz 0,3–0,7%.

pusdienlaiks, 12.augusts 2021, 14:02

Ja piesienas pie terminoloģijas tad tev taisnība, bet ja paskatās pļavas, kas desmit un vairāk gadu nav apkoptas un aizaug tad to ir daudz, atver lauku bloku karti un redzēsi cik daudz teritorijas netiek izmantotas un tur aug viss ko vari iedomāties!

Lauksaimniecības zemes Latvijā jau ir neatgriezeniski sačakarētas, fauna izzūd utt. Dabisko pļavu vairs nav. Upes stāv bez ūdens utt.


mjuniors, 12.augusts 2021, 12:40


Nu nevajag pārspīlēt, vai runāt par ko nesaproti.

jegersz, 12.augusts 2021, 13:43

Tu pirms drukā tālāk, ka es neko nesaprotu. Iemet google, kas ir fauna. Un palasi intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz to un kas ir bioloģiskā daudzveidība.
Dabiskās pļavas Latviju aizņem 0,7% Latvijas teritorijas.
Lielie lauksaimnieki ir 3%, kas saņem lauvas tiesu no subsīdijām. (Tenedence!?)
Tev vēl paturpināt!?,
Varbūt vakardienas "Nacionālā dialogu izturēt spējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm" atstāstīt?!
Kur cilvēce ir slima palikusi, visziņi un uz dialogu nespējigi. Vienkārši pretīgi.
Piedodiet, bet cieņu ar tu man esi zaudējis.

Lauksaimniecības zemes Latvijā jau ir neatgriezeniski sačakarētas, fauna izzūd utt. Dabisko pļavu vairs nav. Upes stāv bez ūdens utt.


mjuniors, 12.augusts 2021, 12:40


Nu nevajag pārspīlēt, vai runāt par ko nesaproti.

Latvijā lauksaimniecības zeme nav sačakarēta un izmantoto pesticīdu, nitrātu, hlorīdu, slāpekļa utt. apjoms stipri atpaliek no Rietumeiropas un Polijas. Jā rapsis noplicina zemi, bet tā apjomi nav nemaz tik lieli un lielākā daļa zemnieku, lai diferencētu riskus audzē dažādas kultūras un arī laiž laukus papuvē, lai zeme atkopjas un pēc tam būtu lielāka raža. Analīzes no zemes tiek ņemtas regulāri, lai zinātu kas trūkst vai kā pa daudz.

Dabisko pļavu un krūmāju ir vairāk kā vajag, tikai problēma ir ka viņas ir notirgotas fondiem vai arī sēž uz mantoto īpašumu un neko nedara un tik aizaug vēl vairāk un beigās pārkvalificē uz mežu, ko atkal pēc tam pārkvalificēt atpakaļ uz lauksaimniecības zemi īsti nevar, ja tu citu teritoriju neapmežo, daļa aizlaisto zemju pieder vēl pašvaldībām un uz nomu ne vienmēr dod.

Liela problēma ir krievu laiku meliorācija, kas daudzviet nestrādā un lai ievilktu jaunu tās ir palielas investīcijas un ne visos zemes gabalos tas ir rentablas, tad arī ja neinvestē atdeve no lauka samazinās jo stāv ūdenī un veidojas slīkšņas kur pat 150nieku var noslīcināt.

Upes bez ūdens ir tur kur hesi sabūvēti, kas bija lielākā kļūda.

jegersz, 12.augusts 2021, 13:43

Ticamība teiktajam beidzās pie "Dabisko pļavu un krūmāju ir vairāk kā vajag".

Pagājušā gadsimta vidū dabiskās pļavas bija sastopamas vēl 13% Latvijas teritorijas, bet šobrīd to platības ir sarukušas līdz 0,3–0,7%.

Lauksaimniecības zemes Latvijā jau ir neatgriezeniski sačakarētas, fauna izzūd utt. Dabisko pļavu vairs nav. Upes stāv bez ūdens utt.


mjuniors, 12.augusts 2021, 12:40

Nu nevajag pārspīlēt, vai runāt par ko nesaproti.

Latvijā lauksaimniecības zeme nav sačakarēta un izmantoto pesticīdu, nitrātu, hlorīdu, slāpekļa utt. apjoms stipri atpaliek no Rietumeiropas un Polijas. Jā rapsis noplicina zemi, bet tā apjomi nav nemaz tik lieli un lielākā daļa zemnieku, lai diferencētu riskus audzē dažādas kultūras un arī laiž laukus papuvē, lai zeme atkopjas un pēc tam būtu lielāka raža. Analīzes no zemes tiek ņemtas regulāri, lai zinātu kas trūkst vai kā pa daudz.

Dabisko pļavu un krūmāju ir vairāk kā vajag, tikai problēma ir ka viņas ir notirgotas fondiem vai arī sēž uz mantoto īpašumu un neko nedara un tik aizaug vēl vairāk un beigās pārkvalificē uz mežu, ko atkal pēc tam pārkvalificēt atpakaļ uz lauksaimniecības zemi īsti nevar, ja tu citu teritoriju neapmežo, daļa aizlaisto zemju pieder vēl pašvaldībām un uz nomu ne vienmēr dod.

Liela problēma ir krievu laiku meliorācija, kas daudzviet nestrādā un lai ievilktu jaunu tās ir palielas investīcijas un ne visos zemes gabalos tas ir rentablas, tad arī ja neinvestē atdeve no lauka samazinās jo stāv ūdenī un veidojas slīkšņas kur pat 150nieku var noslīcināt.

Upes bez ūdens ir tur kur hesi sabūvēti, kas bija lielākā kļūda.

Es, pieskatu sīkos..

Pag, bik biju aizrāvies interesantu mērcīti gatavojot, mēs par ko pļāpājām, apbruņotiem gejiem, pasaules galu, jeb?