Nelikt Owner āķus, jo tie nav diez ko labi, uz līdaku siet metrīgas pavadas, mainīt tās ik pēc trīs copēm. Žāvēt pīto auklu pēc katras makšķerēšanas reizes. Kungi Jūs to nopietni :)
Cilvēks ir tas ,kurš piešķir lietām vērtību un nozīmi. Bieži vien to pārvērtējot. Iepriekš minētās darbības ,jau izskatās pēc fetiša.
Zivij tas ir dzīvības un nāves jautājums, bet ne copmanim. Nu aizies tā viena zivs no simts, dēļ nolūzuša āķa nu un. Tad kamdēļ tik ļoti par to visu iespringt ?
RaimisD, 4.oktobris 2021, 09:15
Saprotu domu, daļēji piekrītu.
Atceros kā man pirms 3 gadiem Babītē aizgāja tāda līdaka kā nekad nebiju vilcis. Tagad vērtēju, ka ap 70-75 cm bija. Tanī brīdī PB bija 1,7 kg laikam.
Ilgi gaidītais brīdis, kad jūtu, ka beidzot ir kaut kas nopietnāks, prieks un adrenalīns -.. pavelku 3 metrus un čakt, nost. izvelku vizuli, skatos rinķitis pie āķa izstiepies kā atspere. Nolādēju to Robinson rinķīti dēļ kura pazaudēju mūža lielāko zivi. aizbraucu mājās un izbēru visus lētos āķus, metāla pavadas, karabīnes, griezuļus utt miskastē un nopirku rinķīšus ar 40 kg testu. vairs nepieviļ.
atceros to sajūtu un negribu pazaudēt nākamo mūža lielāko zivi dēļ inventāra. Pieredze gūta, paldies. Iedomājos sajūtu kad paņem 110, 120, 130 respektīvi zivs, kas amatierim ar 15 copēm gadā, pieķeras vienreiz mūžā un pazaudēt to dēļ izliekušā āķa, izstiepta rinķa nu negribas.
P.S. .. vakar pazaudēju līdaku pie metra savas nezināšanas / kļūdas/ stresa pēc.. Pievilku jau pie laivas smēlu sačokā, šī pagriezās un gāja prom. Nez kas iešāvās prātā, ka provēju ar spēku noturēt. Brīvs laukums, zāles tuvumā nav. Lielupe, ūdens dziļš.. ceru, ka nākamreiz noreaģēšu pareizi :)
Iespējms, ka tā bija 93 cm līdaka, jo brālis tieši turpat pēc stundas noķēra.
Paldies, kas izlasīja.