BrunoL [28.10.21]: Willy, nekā laba tur nebija.Nu gan pļāpā. Protams aukstā gaļa, pastētes. No lopa pāri nepaliek nekas, kā smejas tikai bļāviens. Un ar sāli nav nekāda sakara. Ir sālīta gaļa un ir mazsālīta un auksti kūpināta, vītināta. Varianti simts. Un bišķi veselīgāk kā tie mēsli ko var nopirkt mūsu veikalos. Nezin kādēļ jākooperējas kaimiņiem, mēs visu darījām paši. Un neviens neko nesteidza apēst visam gadam. Ēda cik gribēja.
Cūku bēres sākoties salam, jo nebija iespēju svaigu gaļu saglabāt. Labākos gabalus steidza pagatavot un apēst. Vārīja auksto gaļu(galertu), aknu gaļu(pastēti.līdzīga), asins desas, tecināja taukus un pārējo sasālīja. Kūpināja pavasara pusē, kad beidzās sali. Kūpināja pirtī. Koperējās tuvākie kaimiņi, lai pirti piepildītu. Proces 3 dienu garumā. Dežūra maiņās.
Kā jau teicu, labākie gabali apēsti, palikuši treknie.
Pēc tik garas sālīšanas sāļi. Kamēr vēl karsti atkal aiziet labākie un visu vasaru ēda to kas palicis. Tā līdz nākošajām bērēm.
Vēlāk, kad parādījās un bija pieejami aukstumskapji un kameras, protams, cits stāsts.
Labi, ka tēvs bija mednieks, bet piecdesmitajos un sešdesmitajos mūspusē ar meža zvēriem bija pašvaki. Vēlāk, jā. Mani comrādi visās saiešanās vienmēr jūsmoja par mammas ceptajām gardajām kotletēm(meža cūcis+alnis) pēc ziemas copēm.
28.oktobris 2021, 21:11 | links