Mans noskaņojums pašlaik ir ļoti dzelžains, kā arī optimistisks. Optimistisks tādā ziņā ka tikai aktīvi darbojoties (nevis slapstoties, laipojot, nepasakot skaidri, mūkot) un cīnoties var šo vajprātu apturēt. Un cik redzu pašlaik pie mums vairums ir gatavi, gan runāt, gan aizstāvēt, gan cīnīties. Nav pat domas vairs ka varētu necīnīties, jo aleternatīva, putina pasaule ir tik pretīgi izvirtusi un slima, kur ķer ciet pat par baltas papīra lapas turēšanu, ka labāk nosprāgt ar izlaistām kiškām karā nekā iekļauties tādā mordorā. Līdz 30 gadu vecumam biju pat ļoti pacifistiski noskaņots, diemžēl raškas uzbrukums Gruzijai manu nostāju krasi mainīja. Bet agresija pret Ukrainu un Krimas aneksija tikai nostiprināja pārliecību ka nekāda miera nākotnē nebūs dzīvojot blakus tādai tirānijai. Jau tad zināju ka agri vai vēlu tie mērgļi uzsāks lielu karu, jautājums tikai bija kurš nākamais upuris.
16.marts 2022, 15:38 |
links