daddy_j [22.07.22]: Aģes upē, atceros no agras bērnības (-50 gadi) zivju bija kā akvārijā, lielas, smukas, pilns... bet neņēma maitas... mēs ar brālēnu tā un šitā, nekā...
Vasará bija zivju pilns,visãda izmëra.
Uz ņurņiku ķérām,tad bija labāk.
Sapali,lieli gozëjās saulītë.
Kad gāja pāri trošu tiltam,kas pie kluba.
Vienu reizi pat zuti dabùju tur redzët.Rokas sāka trícët,D
Nebija jau to makšķeru tik labu,puikām.
Neviens īpaši necentās braukt uz ezeru,jo nebija vajadzíbas.
Asari bija tepat.Kad galīgi apnika,tad aizbraucām.
Vasarā upë bija grùtāk,tāpëc pārcëlāmies uz molu vai no laivas Saulkrastos.
Ja briesmīgi gribëjās nožāvët,tad par 3 rubļiem vai polšu ko tik nevarëja sapirkt.Bija jau arī rados zvejnieki.
Tajos laikos bija vasaras,kad gandrīz katru dienu copëju jùrā.
Atnes zivis,tās sapùst,jo nav laika tīrīt un copë tālāk.Vnk norok zem ābelītes.Slikti ,protams.
Tad vëlāk iemanijos vobliņas kaltët- vītināt.
Tagad,ejot pa trošu tiltiņu,knapi vīķīti var pamanīt.
Neko darīt,kā ir tā nu ir....