Makšķerēšanas noteikumi

Tieši otrādi - laist publiskos ūdeņos Latvijai neraksturīgas zivis - varavīksnes foreles u.c. ir NOZIEGUMS. Tāpat, ja publisku ceļu katrs sāks pārbūvēt, viens saliks bruģi, cits asfaltu, trešais dēlīšus, ceturtais iesēs zālīti, jo zaļi domā... psc būs

snipiens [24.mai]: Pirms nodarbojas ar foreļu ielaišanu kaut kādās upītēs, vispirms jāpaskatās vai tur dzīvo grunduļi, akmeņgrauži, strauta mailes un citi kustoņi kas nepieciešami lai tā forele vēlāk varētu šos ēst un baroties. Maziņa, ok, ēdkaut kādus odus, viendienītes un citus kukiņus, bet lielai vajag bišķi kaut ko vairāk. Ja tas nav forele vai ni aizlaižas pa straumi uz leju uz lielāku upi, vai arī pamazām nobeidzas bada nāvē.
Vēl viena lieta (es tā domāju), tagad uz urrā iet visādas mežu un purvu meliorācias, tiek būvēti ceļi un grāvji, lai nākotnē varētu tos krutos mežu pleķus notirgot sveštautiešiem, tad nu pa šiem grāvjiem plūst iekšā purva ūdens. Laukos, kur kādreiz dzīvoju, viena sāda upe uz šodienu ir palikusi bez grunduīem, akmeņgraužiem, sapaliem, teibām, raudām, ālantiem un citām straju straumi un dzidru ūdeni mīlošām zivēim, tikai tāpēc ka tika uzbūvēts Līvānu hess uz Dubnas upes, un tad nu kāds izdomāja ka vajadzētu dažas upes parakt tā lai ūdens ātrāk un vaiāk tecētu uz hesu, tad nu šai mazajai upei tika izstrādāts projekts palu ūdeņu samazināšanai, kā rezultātā upes gultne tika izrakta ar plato kausu, kam taisns nazis, upes gultne tika izveidota gluda kā galds, tas vēl būtu sīkums, ar laiku viss sakārtotos dabiski, bet trakākais ka no tuvumā esošā purva tika padziļināts gravis, pa kuru tad nu tek ūdens no ši purva ezera. Rezultāts ir tāds, ka jebkurā laika posmā redzmība ir 5-15 cm. Zivis ir tikai nedaudz upes ejtecē pie ietekas Dubnā. Pirms visa šī projekta grunduļus un strauta mailes tur varēja ķert spaiņiem (ja kāds gribēja), priekš asariem uz dzīvo 2 minūšu laikā varēja saķert šīs zivis. Zem jebkura akmens bija atrodami akmeņgrauži un platgalvji. Augštecē kur vairāk bija dolomīta akmens, pa krācēm 15-18 cm grundulis bija standatrs. Vasarā makšķerējot, staigājot pa krastu varēja straumēs vērot raudu un sapalu barus, tur pat copēt brīžiem aizmirsās vērojot kā zivis uzvedās, ko ēd, kā paŗvietojas gar straumē un atraumē. Tagad no tā nekas nav, viss ir sačakarēts.
Un tāds Līvānu hes, kas ieder vienam biezeklim no Līvāniem, nekam nav vajadzīgs, nekādu labumu tas nedod, tas tikai uztur īpašnieka kabatu. NOJAUKT un slūžas zem tilta izņemt. + vēl jāsakārto Dubnas ieteka Daugavā, tad atjaunosies zivju migrācija uz Sivera ezeru un pārējām Dubnas pietekām, kur vienā no ām pēdējo reizi forele tika noķerta 83 gadā.

MV-F.1, 24.maijs 2023, 12:21

Nelej vecīt čugunu :),kas tāds un LV...nevar būt.BIORS nekad neļautu :), tādus posta darbus.Te viss ir pa pareizo un skaisto.:)

Pilnīgas muļķības. Bioram nav nekada sakara ar to. Labdarība nekad nenāk par skādi. Pededzē Armands tas kurš foreļu audzētājs ari laida iekšā. Arī Aluksnes ezerā laida foreles un nekas sliktāk jau nepalika. Tapat ari tie kas organizē foreļu čempi ieber kaut ko upē un tas ir tikai atbalstāmi. Un nevienam nekas nav pretī. Nav ko piesieties, tas ir ta pat kā pirpisties kadam kurš pašvaldības ceļu sataisa. Stulbi un muļķīgi

Pirms nodarbojas ar foreļu ielaišanu kaut kādās upītēs, vispirms jāpaskatās vai tur dzīvo grunduļi, akmeņgrauži, strauta mailes un citi kustoņi kas nepieciešami lai tā forele vēlāk varētu šos ēst un baroties. Maziņa, ok, ēdkaut kādus odus, viendienītes un citus kukiņus, bet lielai vajag bišķi kaut ko vairāk. Ja tas nav forele vai ni aizlaižas pa straumi uz leju uz lielāku upi, vai arī pamazām nobeidzas bada nāvē.
Vēl viena lieta (es tā domāju), tagad uz urrā iet visādas mežu un purvu meliorācias, tiek būvēti ceļi un grāvji, lai nākotnē varētu tos krutos mežu pleķus notirgot sveštautiešiem, tad nu pa šiem grāvjiem plūst iekšā purva ūdens. Laukos, kur kādreiz dzīvoju, viena sāda upe uz šodienu ir palikusi bez grunduīem, akmeņgraužiem, sapaliem, teibām, raudām, ālantiem un citām straju straumi un dzidru ūdeni mīlošām zivēim, tikai tāpēc ka tika uzbūvēts Līvānu hess uz Dubnas upes, un tad nu kāds izdomāja ka vajadzētu dažas upes parakt tā lai ūdens ātrāk un vaiāk tecētu uz hesu, tad nu šai mazajai upei tika izstrādāts projekts palu ūdeņu samazināšanai, kā rezultātā upes gultne tika izrakta ar plato kausu, kam taisns nazis, upes gultne tika izveidota gluda kā galds, tas vēl būtu sīkums, ar laiku viss sakārtotos dabiski, bet trakākais ka no tuvumā esošā purva tika padziļināts gravis, pa kuru tad nu tek ūdens no ši purva ezera. Rezultāts ir tāds, ka jebkurā laika posmā redzmība ir 5-15 cm. Zivis ir tikai nedaudz upes ejtecē pie ietekas Dubnā. Pirms visa šī projekta grunduļus un strauta mailes tur varēja ķert spaiņiem (ja kāds gribēja), priekš asariem uz dzīvo 2 minūšu laikā varēja saķert šīs zivis. Zem jebkura akmens bija atrodami akmeņgrauži un platgalvji. Augštecē kur vairāk bija dolomīta akmens, pa krācēm 15-18 cm grundulis bija standatrs. Vasarā makšķerējot, staigājot pa krastu varēja straumēs vērot raudu un sapalu barus, tur pat copēt brīžiem aizmirsās vērojot kā zivis uzvedās, ko ēd, kā paŗvietojas gar straumē un atraumē. Tagad no tā nekas nav, viss ir sačakarēts.
Un tāds Līvānu hes, kas ieder vienam biezeklim no Līvāniem, nekam nav vajadzīgs, nekādu labumu tas nedod, tas tikai uztur īpašnieka kabatu. NOJAUKT un slūžas zem tilta izņemt. + vēl jāsakārto Dubnas ieteka Daugavā, tad atjaunosies zivju migrācija uz Sivera ezeru un pārējām Dubnas pietekām, kur vienā no ām pēdējo reizi forele tika noķerta 83 gadā.

MV-F.1, 24.maijs 2023, 12:21

Nelej vecīt čugunu :),kas tāds un LV...nevar būt.BIORS nekad neļautu :), tādus posta darbus.Te viss ir pa pareizo un skaisto.:)

Pirms nodarbojas ar foreļu ielaišanu kaut kādās upītēs, vispirms jāpaskatās vai tur dzīvo grunduļi, akmeņgrauži, strauta mailes un citi kustoņi kas nepieciešami lai tā forele vēlāk varētu šos ēst un baroties. Maziņa, ok, ēdkaut kādus odus, viendienītes un citus kukiņus, bet lielai vajag bišķi kaut ko vairāk. Ja tas nav forele vai ni aizlaižas pa straumi uz leju uz lielāku upi, vai arī pamazām nobeidzas bada nāvē.
Vēl viena lieta (es tā domāju), tagad uz urrā iet visādas mežu un purvu meliorācias, tiek būvēti ceļi un grāvji, lai nākotnē varētu tos krutos mežu pleķus notirgot sveštautiešiem, tad nu pa šiem grāvjiem plūst iekšā purva ūdens. Laukos, kur kādreiz dzīvoju, viena sāda upe uz šodienu ir palikusi bez grunduīem, akmeņgraužiem, sapaliem, teibām, raudām, ālantiem un citām straju straumi un dzidru ūdeni mīlošām zivēim, tikai tāpēc ka tika uzbūvēts Līvānu hess uz Dubnas upes, un tad nu kāds izdomāja ka vajadzētu dažas upes parakt tā lai ūdens ātrāk un vaiāk tecētu uz hesu, tad nu šai mazajai upei tika izstrādāts projekts palu ūdeņu samazināšanai, kā rezultātā upes gultne tika izrakta ar plato kausu, kam taisns nazis, upes gultne tika izveidota gluda kā galds, tas vēl būtu sīkums, ar laiku viss sakārtotos dabiski, bet trakākais ka no tuvumā esošā purva tika padziļināts gravis, pa kuru tad nu tek ūdens no ši purva ezera. Rezultāts ir tāds, ka jebkurā laika posmā redzmība ir 5-15 cm. Zivis ir tikai nedaudz upes ejtecē pie ietekas Dubnā. Pirms visa šī projekta grunduļus un strauta mailes tur varēja ķert spaiņiem (ja kāds gribēja), priekš asariem uz dzīvo 2 minūšu laikā varēja saķert šīs zivis. Zem jebkura akmens bija atrodami akmeņgrauži un platgalvji. Augštecē kur vairāk bija dolomīta akmens, pa krācēm 15-18 cm grundulis bija standatrs. Vasarā makšķerējot, staigājot pa krastu varēja straumēs vērot raudu un sapalu barus, tur pat copēt brīžiem aizmirsās vērojot kā zivis uzvedās, ko ēd, kā paŗvietojas gar straumē un atraumē. Tagad no tā nekas nav, viss ir sačakarēts.
Un tāds Līvānu hes, kas ieder vienam biezeklim no Līvāniem, nekam nav vajadzīgs, nekādu labumu tas nedod, tas tikai uztur īpašnieka kabatu. NOJAUKT un slūžas zem tilta izņemt. + vēl jāsakārto Dubnas ieteka Daugavā, tad atjaunosies zivju migrācija uz Sivera ezeru un pārējām Dubnas pietekām, kur vienā no ām pēdējo reizi forele tika noķerta 83 gadā.

Miljons foreļu Latvijas upēm bija absolūti privāts darījums. Diemžēl neatceros to uzņēmēju vārdus. Ja kāds zin, tad būtu cienīgi tos nosaukt. Tā jau ir ar tiem zivju resursiem. To ietekmē tik daudzi faktori, gan zināmi, gan mums nezināmi. Maliķi, C&R, tāpat zivjēdāji makškernieki noteikti nav tas noteicošais. Jāpiekrīt teiktajam, ka galvenais ir ūdens kvalitāte (piemērotība). Manuprāt šo kvalitāti visvairāk sabojā konvenciālā lauksaimniecība un lielfermas. Protams, ka nocirsta kailcirte upes krastā arī lokāli visu sabojā. Tāpat aizsprosti, HES, u.t.t. Taču citreiz vis itkā ir štokos, bet uznāk piemēram lietavas un ikrus noklāj ar dūņām. Rezultātā tāpat čušs.

basks, 23.maijs 2023, 13:30

Jā, paldies Guntim Rāvim, Skonto būve - Būvnieku karteļa dalībniekam. Cik saprotu atdeve no pasākuma nebija ne tuvu no gaidītā. Vai ir kāds pētījums/atskaite, par cik palielinājās foreļu populācija pēc 1, 3, 5, 10 gadiem?

Miljons foreļu Latvijas upēm bija absolūti privāts darījums. Diemžēl neatceros to uzņēmēju vārdus. Ja kāds zin, tad būtu cienīgi tos nosaukt. Tā jau ir ar tiem zivju resursiem. To ietekmē tik daudzi faktori, gan zināmi, gan mums nezināmi. Maliķi, C&R, tāpat zivjēdāji makškernieki noteikti nav tas noteicošais. Jāpiekrīt teiktajam, ka galvenais ir ūdens kvalitāte (piemērotība). Manuprāt šo kvalitāti visvairāk sabojā konvenciālā lauksaimniecība un lielfermas. Protams, ka nocirsta kailcirte upes krastā arī lokāli visu sabojā. Tāpat aizsprosti, HES, u.t.t. Taču citreiz vis itkā ir štokos, bet uznāk piemēram lietavas un ikrus noklāj ar dūņām. Rezultātā tāpat čušs.

Bija pasākums miljons foreļu ielaišana 4 gadu laikā. Teorētiski dažās upēs bija jābūt foreļu pārbagātībai. Vai arī tā bija kārtējā izgāšanās LV stilā?

Piemēram: ja spiningotājam vobleri, vizuļi, rotiņi un pārējie mānekli aprīkoti ar āķiem kuriem ir atskabargas, un tas laiž vaļā zivis, tad es to neuzkatu par C&R, jo jebkuram plēsējam parasti āķi ir dziļi mutē, nevis tikai lūpas malā. Izņemot šos atskabargainos āķus tiek pamatīgi traumēta zivs mutes iekša, kā arī žaunu gali. Kāda tur vairs zivs izdzīvošana, pāris dienas ja ne stundas.
Ne visi māk saaudzīgi atlaist, kā nu kurš to uzskata, cits paņemot līdaku aiz acīm, izraujot ar plaķenēm trijžuburi, arī uzskata ka tā bija saaudzīga atlaišana, jo zivi taču atlaida.
Piemērs pāris gadi atpakaļ, Kaņierī, kad tika atrasta beigta apm..7-9kg līdaka, (Māra Oltes filmā kaut kur ir tas sižets), tur arī puikas runāja ka esot nepareizi atlaista, saspiesta, vai par ilgu vazāta tīklīņā. Atcerējos, tas bija tas konkurss "atlaid mammu", es to sauktu par "nobeidz mammu", man besī šitais, noķer, mērā, žnurģa, fočē dažādās pozās, ..... stulbums. Kaņieris - tā ir peļke ar vienu bedri, kur tad nu visi ar eholotiem cenšas katru dienu medīt vienu un to pašu līdaku. Tas nav Lubāns, Rāzna, vai Burtnieks, tā ir pļančka, ar vienu bedri kur vasaras karstumā paslēpušās pārīs lielās līdakas, un viņas tiek katru dienu močītas, kā nu kurš to māk, vertikāli paceltas un turētas, kamēr kāds uztaisīs kruto bildi. Tas līdzinās kā Angļi savos dīķos ker karpas, tur neviena zivs nav ar normālu seju, visām mutes ir briesmīgi kroplīgas, bet skaitās C&R.

MV-F.1, 23.maijs 2023, 09:39


Dīvāna eksperta cienīgs komentārs!

Davis-Di, 23.maijs 2023, 09:44

Varbūt arī tā .... ko lai dara ka visiem nav dīvāni.

Piemēram: ja spiningotājam vobleri, vizuļi, rotiņi un pārējie mānekli aprīkoti ar āķiem kuriem ir atskabargas, un tas laiž vaļā zivis, tad es to neuzkatu par C&R, jo jebkuram plēsējam parasti āķi ir dziļi mutē, nevis tikai lūpas malā. Izņemot šos atskabargainos āķus tiek pamatīgi traumēta zivs mutes iekša, kā arī žaunu gali. Kāda tur vairs zivs izdzīvošana, pāris dienas ja ne stundas.
Ne visi māk saaudzīgi atlaist, kā nu kurš to uzskata, cits paņemot līdaku aiz acīm, izraujot ar plaķenēm trijžuburi, arī uzskata ka tā bija saaudzīga atlaišana, jo zivi taču atlaida.
Piemērs pāris gadi atpakaļ, Kaņierī, kad tika atrasta beigta apm..7-9kg līdaka, (Māra Oltes filmā kaut kur ir tas sižets), tur arī puikas runāja ka esot nepareizi atlaista, saspiesta, vai par ilgu vazāta tīklīņā. Atcerējos, tas bija tas konkurss "atlaid mammu", es to sauktu par "nobeidz mammu", man besī šitais, noķer, mērā, žnurģa, fočē dažādās pozās, ..... stulbums. Kaņieris - tā ir peļke ar vienu bedri, kur tad nu visi ar eholotiem cenšas katru dienu medīt vienu un to pašu līdaku. Tas nav Lubāns, Rāzna, vai Burtnieks, tā ir pļančka, ar vienu bedri kur vasaras karstumā paslēpušās pārīs lielās līdakas, un viņas tiek katru dienu močītas, kā nu kurš to māk, vertikāli paceltas un turētas, kamēr kāds uztaisīs kruto bildi. Tas līdzinās kā Angļi savos dīķos ker karpas, tur neviena zivs nav ar normālu seju, visām mutes ir briesmīgi kroplīgas, bet skaitās C&R.

MV-F.1, 23.maijs 2023, 09:39

Dīvāna eksperta cienīgs komentārs!

Piemēram: ja spiningotājam vobleri, vizuļi, rotiņi un pārējie mānekli aprīkoti ar āķiem kuriem ir atskabargas, un tas laiž vaļā zivis, tad es to neuzkatu par C&R, jo jebkuram plēsējam parasti āķi ir dziļi mutē, nevis tikai lūpas malā. Izņemot šos atskabargainos āķus tiek pamatīgi traumēta zivs mutes iekša, kā arī žaunu gali. Kāda tur vairs zivs izdzīvošana, pāris dienas ja ne stundas.
Ne visi māk saaudzīgi atlaist, kā nu kurš to uzskata, cits paņemot līdaku aiz acīm, izraujot ar plaķenēm trijžuburi, arī uzskata ka tā bija saaudzīga atlaišana, jo zivi taču atlaida.
Piemērs pāris gadi atpakaļ, Kaņierī, kad tika atrasta beigta apm..7-9kg līdaka, (Māra Oltes filmā kaut kur ir tas sižets), tur arī puikas runāja ka esot nepareizi atlaista, saspiesta, vai par ilgu vazāta tīklīņā. Atcerējos, tas bija tas konkurss "atlaid mammu", es to sauktu par "nobeidz mammu", man besī šitais, noķer, mērā, žnurģa, fočē dažādās pozās, ..... stulbums. Kaņieris - tā ir peļke ar vienu bedri, kur tad nu visi ar eholotiem cenšas katru dienu medīt vienu un to pašu līdaku. Tas nav Lubāns, Rāzna, vai Burtnieks, tā ir pļančka, ar vienu bedri kur vasaras karstumā paslēpušās pārīs lielās līdakas, un viņas tiek katru dienu močītas, kā nu kurš to māk, vertikāli paceltas un turētas, kamēr kāds uztaisīs kruto bildi. Tas līdzinās kā Angļi savos dīķos ker karpas, tur neviena zivs nav ar normālu seju, visām mutes ir briesmīgi kroplīgas, bet skaitās C&R.

Cērt, ka skaidas vien lec.
Man arī drīz 70 vēl brienu un junkuru nekad neesmu peldinājis. Pa Pasauli un Latviju vairs apkārt neskraidu, tik apciemoju savas jaunībā iemīļotās- Iģi un Ramatu. Ļoti bēdīgi. Gadiem pat svešu pēdu grūti saskatīt. Bija laiki, kad straujtecēs sprīdīši bija ka “ļurkst” , tagad un jau gadus, ja ne visus desmit, totāls Toričello.
Atliek secināt, ka gadiem nārsts ne visai produktīvs.

Varam limitēt visu, bet vēlamais rezultāts būs tikai tad, ja no ikriem inkubācijas periodā izšķilsies kāpuri.
Atkārtošos 101. reizi- ūdens, tā kvalitāte!
Protams, bebri dara savu grēks darbu un brutāla mežizstrāde. Šopavasar Iģes krasti!!!

Par forelētaju daudzumu padlaikus ir jau sen daudz izrunāts ar krietni vecākiem forelētajiem dzīvajā, arī ar Juriju kura youtube kanālu ieliku. 70.-80.gados varējuši pa savām upēm pat veselu sezonu nevienu konkurentu nesatikt. Es arī atceros 80.to beigas un 90.to sākumu, sastapt kādu pie upes bija ļoti reta parādība. Bieži 3dienniekā ne tikai nesatiec nevienu, bet pat pēdas neredzi. Nu jau sen neatceros ka būtu kādus garus posmus staigājis un neredzējis konkurentu pēdas. Gadās ka pie upes autiņš jau priekšā un pakojas veidersos 2-3 copmaņi. Par forelētāju daudzumu agrāk un pašlaik arī stāstījuši vairāki vietējie upmalu zemnieki, pie kuriem esmu nakšņojis entās reizes.

Kārli, Kārli... atkal aizrunājies... "Padomju gados bija maz forelētāju, varu saderēt ka 10x mazāk ja ne vairāk. " Uz ko balstās tavs apgalvojums? Uz NATO atomkara aizsardzības stratēģijas, vai vienkārši atkal urbini degunu? Pirmkārt, padomā, cik daudz laika tu vispār makšķerēji padomu laikos. Ja esi forelētājs ar 35 gadu stāžu, tad gadiņus piecus? Tā ir pietiekama pieredze, lai ņemtos apgalvot, cik daudz forelētāju bija visus okupācijas gadus? Otrkārt. Tavs pieņēmums ir par upēm, gar kurām tu staigā, vai pa visu Latviju?

Atļaušos piebilst, ka tas, ka nebija interneta, gadžetu un sociālo tīklu, kur lielīties ar saviem zivju slaktēšanas panākumiem, nenozīmē, ka forelētāju skaits bija mazāks. Turklāt, maliķu noteikti ir kļuvis mazāk, bet viņu ietekmi populācijas samazināšanā nedrīkst ņemt vērā. Tā, ka gaidu vien tavu iznācienu ar īsu izklāstu par NATO aizsardzības stratēģijas ietekmi uz ferelētāju daudzumu padomju gados...

Droši, ka visi te klātesošie ir izgājuši "pilnas tarbas skolu". Savā laikā ņēmuši ko dievs dod. Tikai katrs no mums ir izdarījis no tā atšķirīgus secinājumus. Es tagad atzīstu un piekopju paņemt kādu lielāku foreli sev delikatesei, bet vietās, kur zinu, ka tādu nav pat nemetu. Nu, nav man tā prieka raust un atlaist! Uzskatu, ka tā es nodaru mazāku skādi populācijai izņemdams no aprites pieaugušu un jau vairākas reizes nārstojušu foreli, nekā pārdesmit pusaudzes "izskolojis" āķa skolā. Tāda man pārliecība un to neizmainīs C&R piekritēji.

Starp citu ir arī ļoti pozitīvi piemēri starp vecmeistariem, lūk vīram jau virs 70, un turpina sprauni bradāt pa foreļupēm, 100% C&R, un pat prātā nenāk kaut ko murgot ka atlaistās visas nobeigsies. Pie tam ļoti rezultatīvs copmanis.
https://www.youtube.com/@user-zr6vi8wm6k/videos

Kas tur ko pamācīt - katrs noķers savas zivis - vai arī nenoķers. Pie foreļupēm inspektorus neesmu saticis nekad un visdrīzāk jau arī "jaunās paaudzes forelisti" nesatiks. Viss pašu rokās.

Problēma tajā ka veci veči ap 70 , sāpošiem ceļgaliem, nespējīgi vairs pa upēm staigāt, bez sajēgas kas nu notiek upēs, nostaļģiski gremdējas jaunības dienu atmiņās- pilnas tarbas ar forelēm, štrunts ka vairums zemmēru, bet tomēr daudz. Un ļoti vēlas pamācīt jauno paaudzi kā pareizi copēt un ka lielais ļaunums ir zivi atlaist :) Nu nepielec ka vilciens šiem sen aizgājis. Es pats jau esmu no vecās paaudzes, copēju foreles 35 gadus, bet garā vēl esmu jauns un lepojos, parsvarā, ar jauno forelētāju paaudzi, žēl ka pats tāds nebiju jaunībā.

Nezinu, vai tiešām bija daudz mazāk to forelētāju. Katram nebija auto. Brauca ar vilcieniem, autobusiem. Es braucu lielus gabalus ar velo. Pie upes nakšņoja, gāja lielus gabalus, zivis ēda vakariņās:) Saprātīgi cilvēki, ņēma tik cik varēja saglabāt - vasarā jau praktiski neko. Manuprāt būtisks faktors - nebija bebrinieku - ūdens neuzsila. Arī tad zivis laida vaļā. Mana pieredze - ja tukšu upi liek mierā - jau pēc trim gadiem zivis ir atpakaļ.

Padomju gados bija maz forelētāju, varu saderēt ka 10x mazāk ja ne vairāk. Un arī tad regulāri kādu upi sačakarēja, vai nu melioracijā, vai izskalojot kādu amonjaka mucu. Saprotams ka presings uz upēm bija minimāls no copmaņiem. 90.tajos sākas pirmais forelēšanas bums, ienāca viegli kāti, spoles. Vēl tas muļķīgais konkurss visīti par 1kg foreli krietni paretināja mūsu foreļupes. 90.to beigās vairākas manas foreļupes bija totāli iztīrītas, kā arī biju liecinieks kā pa vienu sezonu copmaņu bandas pilnībā iztukšo bagātu upi. Pamazām šie visi kāsēji, mani ieskaitot (vairāk par 5 gab gan neņēmu, citi lielījās ar desmitiem paņemtām) izglītojās un sāka piekopt C&R. Nu 20 gadus vēlāk vairākas tukšās upes atkal ir pilnas. Ne visas protams, šur tur ir pamatīgs tarpotāju, murdinieku/žebērkļotāju un naktsāķu licēju presings, gari tukšie posmi. Pirms dažām dienām man bija lomā vairāk kā 20 foreles, nekas īpašs, pa pēdējiem 10 gadiem ir bijis arī virs 30 zivīm dienā.