Vienkārši runājam par visu ko!

Nav te kāds skurstenim gilzu licis?Gribētos zinat cik tagad tas prieks apmēram izmaksā.

Jā mušu kāpuri vispār ir viens no augstvērtīgākajiem olbaltuma avotiem dabā. Pie Malāvi ezera vispār tradīcija sukāt iekšā tīri mušas. Vienai sugai tur ikgadējs masveida izlidojums (kāpuri mīt ūdenī), kaut kas līdzīgs mūsu viendienītēm, tikai pareizināts miljons reižu. Mušu mākonis virs ezera izskatās kā liels tornādo. Vietējie tad šamās ķer gaisā ar sietiem, samīca putrā un vāra melnus plāceņus :) laikam gardi.

Karlis_K, 18.janvāris 2024, 18:02

Te standarta nomales vai mazpilsētu tirgus atmosfēra, te mušas vēl nelido.
https://youtu.be/Xg3RYXSzhNM?si=5RCj9OkEp0MdJJI6

Tīģerzivi uz Kongo tagad nav droši braukt ķert, mazākas var puslīdz droši braukt ķert uz Botsvanu.

Sveiciens - nekādīgi nesanāk ievietot video sadaļā- tāpēc lieku to šēit

https://youtu.be/-cgmfOjc9Pc?si=EuuGVBN8K5hK9kke

deniss1990, 18.janvāris 2024, 22:27

Tam kungam tāda dīvaina apliecība, kas tad viņš bija?

Sveiciens - nekādīgi nesanāk ievietot video sadaļā- tāpēc lieku to šēit

https://youtu.be/-cgmfOjc9Pc?si=EuuGVBN8K5hK9kke

RaimisD [18.01.24]: To ir tik stūlbi darīt, ka likumos tas nav atrunāts (vai ir, nezinu)
Tur nesūda neķerās.

Stūlba nodarbe ne dēļ necopes, bet dēļ sūdīga ledus, pat pie krastiem.. Uz juglas kanāla nevajag kāpt pat pie -30°

kaspars22 [17.01.24]: vīŗi juglas kanālā drīkst kāpt uz ledus un copēt oficāli?

Šķiet jā,bet nav fakts.
To ir tik stūlbi darīt, ka likumos tas nav atrunāts (vai ir, nezinu)
Tur nesūda neķerās.

Man baigi vienmēr licies ka jābūt nemērākai copei. Tač tam smukajam jūrniekam pa katkurieni jāienāk nu ne pa Gauju tač.
Nezinu, šams agrā ziemā ienāk un tusē , vai nāk ļoti īsiem viļņiem ka netrāpu.

Izmētāta eholote, izmētāti džigi , pa nullēm. Ehalote tukša pat piekrastē.

Labi ka uz Āfriku nebraukājiet un nedzīvojat tur, jo tur lielā daļā teritorijas gaļa ar mušu svaigi dētiem kāpuriem ir standartā, labs olbaltumvielu avots, tik kuņģim izturīgam jābūt.

jegersz, 18.janvāris 2024, 17:28

Jā mušu kāpuri vispār ir viens no augstvērtīgākajiem olbaltuma avotiem dabā. Pie Malāvi ezera vispār tradīcija sukāt iekšā tīri mušas. Vienai sugai tur ikgadējs masveida izlidojums (kāpuri mīt ūdenī), kaut kas līdzīgs mūsu viendienītēm, tikai pareizināts miljons reižu. Mušu mākonis virs ezera izskatās kā liels tornādo. Vietējie tad šamās ķer gaisā ar sietiem, samīca putrā un vāra melnus plāceņus :) laikam gardi.

Lasis nav saldūdens zivs un Amazones krastos baltais arī laba “zakuska”!

Labi ka uz Āfriku nebraukājiet un nedzīvojat tur, jo tur lielā daļā teritorijas gaļa ar mušu svaigi dētiem kāpuriem ir standartā, labs olbaltumvielu avots, tik kuņģim izturīgam jābūt.

Saldūdens- reti kur.

BrunoL, 18.janvāris 2024, 17:04

Pilnīgas muļķības! Amazonka un pārējās D-Amerikas lielās upes, Āfrikas lielie ezeri, DA-Āzijas lielās upes baro miljonus. Un kur nu vēl simtiem lašupes Z-puslodē. Saprotams pie okeāniem un jūrām dzīvo vairāk ļautiņu un tāpēc arī jūras zivis tiek vairāk patērētas uzturā.

Pamatu pamatā Pasaules tautas uzturā lieto jūras un okeānu veltes. Saldūdens- reti kur.

daddy_j [18.01.24]: mhm, +dabiskas acis, sarkanas žaunas, viss ir zināms un tiek izmantots... bet mazsālīšanai vajag patiešām dzīvu! :)

Par lenteņiem:
https://neasakas.wordpress.com/2015/02/24/makskernieku-sape-lenteni/:

"Pieaudzis platais lentenis parazitē cilvēka, suņa, retāk cūkas un kaķa, dažreiz arī savvaļas dzīvnieku tievajā zarnā. Lenteņa garums var sasniegt 10 un vairāk metrus, un cilvēka organismā tas var dzīvot līdz pat 25 gadiem. Izklausās briesmīgi… Par laimi šī slimība nav sevišķi izplatīta un tās ārstēšanai ir izgudroti pietiekami efektīvi medikamenti. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem visā Latvijā difilobotriozi gadā vidēji diagnosticē 10 cilvēkiem (publiski pieejamie dati par 2008. – 2014. gadu).
Profilakse pret šo slimību arī ir vienkārša – zivju termiska apstrāde. Jautājums ir par lašveidīgajiem, kurus mēdz lietot mazsālītus. Nekādus avotus neatradu, bet, saprotams, ir kaut kāda sāls koncentrācija, pie kuras kāpuri tomēr izdzīvo. Kādā krievu saitā atradu norādi, ka ar difilobotriozi var saslimt, ēdot nepietiekami sālītus jēlus ikrus. Tad jau laikam pareizi būs to foreli vai alatu pasālīt mazliet vairāk, nekā par maz. Platais jeb zivju lentenis ir vienīgais, ko cilvēks var “saķert” no zivīm."

"Dr. med. vet. Ruta Medne skaidro, ka “parazītu izsauktās slimības sastopamas visās ūdenstilpēs, taču to intensitāte ir cieši saistīta ar zivju dzīves apstākļiem. Inficēto zivju skaits pieaug vietās, kur ir liela zivju apdzīvotība, kur ir slikti dzīves vai barošanās apstākļi vai kādi citi stresori."

Tā arī ir atbilde - no jūras iemigrējušām zivīm (vimbām), mazāka ticamība būt inficētam

Ļoti labs, izsmeļoš raksts un labā ziņa ar. Biju pārliecināts, ka no jēlām zivīm iespējams dabūt veselu lērumu parazītu.

Ceļojot, apmeklējot restorānus, tirgus jūras malā, tā ar skepsi skatos uz šīm jūras veltēm.
Apgalvo ka viss ir pirmā svaiguma, bet es zinu cik grūti saglabāt zivi svaigu, pat mūsu grādos vasarā, kur nu vēl tur ekvatora malā.

Reizēm ir vajadzība aiznest mājās zivi, bet vasarā copes sākumā noķertu zivi pat nepaturu. Pēc 3-4 stundām laivā +20 grādos jau viņa neizskatās īpaši svaiga.
Laivela manā laivā nav. Kukānu nelietoju.

Ja visi draudi tik vien kā lentenis. Tad esmu gatavs riskēt. Gan sadzīvošu ar vēl vienu liekēdi savā dzīvē :)

Un laša fileja būtu tā dzīvā? :)

mhm, +dabiskas acis, sarkanas žaunas, viss ir zināms un tiek izmantots... bet mazsālīšanai vajag patiešām dzīvu! :)

Par lenteņiem:
https://neasakas.wordpress.com/2015/02/24/makskernieku-sape-lenteni/:

"Pieaudzis platais lentenis parazitē cilvēka, suņa, retāk cūkas un kaķa, dažreiz arī savvaļas dzīvnieku tievajā zarnā. Lenteņa garums var sasniegt 10 un vairāk metrus, un cilvēka organismā tas var dzīvot līdz pat 25 gadiem. Izklausās briesmīgi… Par laimi šī slimība nav sevišķi izplatīta un tās ārstēšanai ir izgudroti pietiekami efektīvi medikamenti. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem visā Latvijā difilobotriozi gadā vidēji diagnosticē 10 cilvēkiem (publiski pieejamie dati par 2008. – 2014. gadu).
Profilakse pret šo slimību arī ir vienkārša – zivju termiska apstrāde. Jautājums ir par lašveidīgajiem, kurus mēdz lietot mazsālītus. Nekādus avotus neatradu, bet, saprotams, ir kaut kāda sāls koncentrācija, pie kuras kāpuri tomēr izdzīvo. Kādā krievu saitā atradu norādi, ka ar difilobotriozi var saslimt, ēdot nepietiekami sālītus jēlus ikrus. Tad jau laikam pareizi būs to foreli vai alatu pasālīt mazliet vairāk, nekā par maz. Platais jeb zivju lentenis ir vienīgais, ko cilvēks var “saķert” no zivīm."

"Dr. med. vet. Ruta Medne skaidro, ka “parazītu izsauktās slimības sastopamas visās ūdenstilpēs, taču to intensitāte ir cieši saistīta ar zivju dzīves apstākļiem. Inficēto zivju skaits pieaug vietās, kur ir liela zivju apdzīvotība, kur ir slikti dzīves vai barošanās apstākļi vai kādi citi stresori."

Tā arī ir atbilde - no jūras iemigrējušām zivīm (vimbām), mazāka ticamība būt inficētam

Daddy_j, nesmīdini. Svaigu zivi no nesvaigas var ļoti labi atšķirt un makšķerniekam jau nu tas būtu jāprot. Nepalīdz tur nekādas apslacīšanas ar ūdeni vai kas cits. Ja zivs ir svaiga, tā ir burtiski spīdīga. Ej, skaties un redzi - šī ir, šī arī, šī ne.
Laša filejai šādas opcijas nav. Nesaku, ka nav svaigs, bet vizuāli novērtēt es nevaru.

Man pašam ir tāda sajūta - ja šķiet, ka zivs nav patiešām svaiga, es to varu ēst ceptu, bet nekādā ziņā jēlu - tādu ieēst nevaru.

Tirgus produktus (izņemot lasi) baidos mazsālīt tāpēc, ka tie var būt "2 svaiguma pakāpes"...

bet nesen CT nopirku pavisam dzīvas vimbas... :)

Par parazītiem - mazsālītus lašus/foreles ēd ļoti daudzi gan tiešā veidā, gan pat nezinot - kādos salātos, suši u.tml. Ar ko tāds lasis atšķiras no ālanta vai vimbas?
Kā jau Grus izteicās, šādus produktus lieto daudzi un tā nudien neliekas lielākā problēma.

Par ālantu - savulaik esmu mēģinājis un arī ar tirgus produktu, jo pašam tādi negadās. Jā, ēdams bija, bet pēc garšas mazliet vilka uz siļķi, ko esmu dzirdējis arī no kāda cita izmēģinātāja. Tā ka - ēst var, bet nav izcilākā lieta, manuprāt.

Pavisam piemirsu. Kā ar mājās auksti kūpināto zivju produkciju? tad jau arī sanāk viens liels parazītu perēklis?

Nav ne vainas mazsālītām ziftiņām. Es parasti svaigi uzsālu kādu lašveidīgo, vai vimbu. Ja jau tiešām ļoti bail no "apakšīrniekiem", tad zivs jāsaldē vismaz -20 kādu nedēļu. Tas tā teorija.
Tagad jautājums tiem kas noliedz kulinārās izvirtības ar mazsālītu filejiņu vai tartaru. Ņammmm! Vai ir pieejama statistika, cik cilvēki LV gadā saslimst ar zarnu parazītiem, tieši no zivs? Domāju, ka uzturā svaigu zivs fileju lieto vismaz kš minimums 50% LV iedzīvotāju.