Nakts vidus. Kārtējo gadu ar ģimeni esam Mordangas mežos.
Reiz bērnībā ar čomu no Sabiles puses maucām ar kaut kādu Žaperovicu kam tika nogriests Jumts uz Mordangu copēt. Izvilku zuti, puika būdams. Nu, traks var palikt!
Tā nu izzaudzis par vīru vedu savu mīļoto... un vēlāk jau visu saimi pēc zušiem ;) Kā nav, tā nav.
Tad nu šoreiz Zilonis. A tur tikai smukas raudas copē. Īsumā. Baigie tusētāji tur brauc. Katru vakaru muzons un t. t. gan jau kāds desas luņķis un grādīgais ar.
Pats jau ar bišk ierībināju, tikai bungas. Un tālāk, vien nakt, stāvu pie ugunskura un skaitu zvaigznes, fonā protams ballītes, un pēkšņi dzirdu, auto brauc, apstājas kalniņā, izdarbina un spīdina tieši gaismas sejā. Mazums kādam pačurāt savajadzējās. Nu, neko, stāvu nekustīgs. Arī gaismas mani apžilbina un jūtos kā uz skatuves. Pa malām teltis, sīki čuč. Kā pa brīnumu mans haskijs arī rej. Viss, pilnīgs klusums. Tad es nenoturos. Izkustos, paņemu lukturi. Tāds diezgan labs, velk kādi 150 m. Un nostājos un raidu gaismas viņiem pretī. A šie uzreiz ieslēdz zilās geju lampiņas. Nomirgo. Es uzreiz izslēdzu savu gaišo gaismu. Labvakar. Ziņots par troksni. Neko nezinu, brauciet tur tālāk. Aizbrauca. Pabrauca tālāk, un beigās arī pavisam prom.
Vispār jau fanastiska vieta. Dzīvoties četras naktis pie ezera, baudīt lielās priedes, ogas, zivis, sēnes, citu muzonu;), kurināt uģiņu un vērot jaunatni kā tā aug un kā pasaule veidojas un no kā tā sastāv.
Reiz bērnībā ar čomu no Sabiles puses maucām ar kaut kādu Žaperovicu kam tika nogriests Jumts uz Mordangu copēt. Izvilku zuti, puika būdams. Nu, traks var palikt!
Tā nu izzaudzis par vīru vedu savu mīļoto... un vēlāk jau visu saimi pēc zušiem ;) Kā nav, tā nav.
Tad nu šoreiz Zilonis. A tur tikai smukas raudas copē. Īsumā. Baigie tusētāji tur brauc. Katru vakaru muzons un t. t. gan jau kāds desas luņķis un grādīgais ar.
Pats jau ar bišk ierībināju, tikai bungas. Un tālāk, vien nakt, stāvu pie ugunskura un skaitu zvaigznes, fonā protams ballītes, un pēkšņi dzirdu, auto brauc, apstājas kalniņā, izdarbina un spīdina tieši gaismas sejā. Mazums kādam pačurāt savajadzējās. Nu, neko, stāvu nekustīgs. Arī gaismas mani apžilbina un jūtos kā uz skatuves. Pa malām teltis, sīki čuč. Kā pa brīnumu mans haskijs arī rej. Viss, pilnīgs klusums. Tad es nenoturos. Izkustos, paņemu lukturi. Tāds diezgan labs, velk kādi 150 m. Un nostājos un raidu gaismas viņiem pretī. A šie uzreiz ieslēdz zilās geju lampiņas. Nomirgo. Es uzreiz izslēdzu savu gaišo gaismu. Labvakar. Ziņots par troksni. Neko nezinu, brauciet tur tālāk. Aizbrauca. Pabrauca tālāk, un beigās arī pavisam prom.
Vispār jau fanastiska vieta. Dzīvoties četras naktis pie ezera, baudīt lielās priedes, ogas, zivis, sēnes, citu muzonu;), kurināt uģiņu un vērot jaunatni kā tā aug un kā pasaule veidojas un no kā tā sastāv.
9.augusts 2024, 00:02 | links
