Tas noteikti nav domāts maldīga optimisma raisīšanai, bet 2 reizes esmu ielūzis klasiski stulbākajā veidā- vienam ejot pa plānu ledu ar urbi un kasti pār plecu bet, tpu, tpu, kaut kā abas reizes instinktīvi nostrādāju ideāli- aizsviedu kasti ar urbi atnākšanas virzienā un, ar kājām atsperoties pret āliņģa malu uz muguras izlīdu, pat līdz galam samirkt nepaguvu, nebija ne dzelkšņu, nekā. Tagad gan, gribas cerēt, esmu uzmanīgāks. Bet, liekas, ļoti svarīgi ir rīkoties zibenīgi, kamēr neesi izmircis.
28.februāris 2025, 12:13 | links