RaimisD [7.jūl]: Krodzinieks [19:16]: Piespiedu sevi doties rīta copē, startējot ~4:00. Rīti man nepadodas, bet pieredzes pēc arī tādi ir jāpiedzīvo. Cope? Man ļoti vāja. Visu rītu ganījos netālu no sarkanajiem jumtiem, līdz ~12:00, tad sāka līņāt un sapratu, ka lietus mēteli esmu atstājis mašīnā. Nodomāju, labi, jābrauc atpakaļ un pie viena notestēšu aķi, kad tad viņš top sauss un ar ko varu rēķināties vēja piesātināta dienā. Braucot atpakaļ, aizkūlos līdz dienvidu krastam, tur vismaz zivtes sevi rādija - skat, te mēs! Taču, pierunāt? Nu nekā, viena tāda, vieglākas uzvedības - 60cm, salūza tomēr.
Esmu dzirdējis, ka Jūlijs labs laiks asariem, bet kā pirms pāris gadiem līdaka man bija melna bilde, Asari tik pat melna, nevienu neizdevās sakaitināt, vai nepareizi mānekļi, vai vieta, vai es, ej Tu sazin. (Vai, vai, vai / Rainis)
Atpakaļ ceļā, protams, airējot, jo taču tests :D, manīju orandžu mēteli ar milzum lieliem mānekļiem, tagad zinu, kur MT to svecīti slēpj :P, cerams nekļūdos ar personāžu, cerībā vakara stundā izlasīt viņa “palagu”.Šitās garās stundas , vajadzēja būt. Nu jau vairs neesi iesācējs — bišķi esi apburzījies ezerā. Mānekļus noteikti arī esi iekrājis.
Neesmu Babītes pazinējs, bet, tīri no pieredzes, kad nav zivju atsaucības, nesteidzos mainīt mānekli uz līdzīgu, krāsojuma dēļ.
Sāku eksperimentēt ar animāciju — no ātras, nervozas līdz mierīgai ar garām pauzēm. Miksēt. Mānekļus maini pēc to koncepcijas: bleķis, džerks, gumija, lēni grimstošs, peldošs, utt.
Mēģini saprast, kur zivs atrodas, kur tā ir aktīvāka — retas lēpes, līdakzāle, tīrais ūdens, biežņa. Kur ir interese, strādā rūpīgāk.
Kā mākslinieks veido savu gleznu — sākumā siluetu iezīmē ar lieliem štrihiem, ieliek pamata toņus, un tad pakāpeniski pievēršas detaļām . Ja sākumā sāk izstrādāt vienu aci sīkumos, beigās var izrādīties, ka portrets nemaz audeklā neietilpst. :)
Skaista bilde, skaists rīts.
Paldies par atzinīgiem vārdiem! Kopumā, bija jau labi, ja ņem vērā, ka ir Jūlijs. Viss rīts bija viens liels spogulis, uz pēc-pusdienu uzlabojās aktivitāte, tad arī pāris baļķus redzēju, viens no tiem izšāvās no ūdens niedru augstumā, līdz šim skita, ka tās vien pie ūdens virsas uzlec. Tāpat, sekotāja viena, kas mani nobiedēja, domās ieslīcis, izcēlu mānekli un tik skaļa, dobja skaņa pie laivas, kad tā apgriezās un vilnis arī neredzēti milzīgs palika.
Kā reiz pārītis man ieteicis, neķeras līdakas, mēģini asari, it īpaši ap šo laiku, te arī sākas, kārtējā zīlēšana, kur to meklēt un kādu mānekli labāk piemeklēt Babītei :D Pagaidām, mazais chatteris, 3 mepps, jackal timon un kaut kāds gumijas kāpurs nav savus panākumus nesis.
Nekas, lielākais ieguvums ir, ka skaidri zinu cik tālu/intensīvi varu braukt. Šodien kopā ar dreifēšanu nobraukti 17km, ar lielāko ties visur ar 5/3 ātrumu. Lai arī viena zivs, esmu iemācījies to novērtēt, jo iepriekšējos gadus atgriežoties bāzē, kaunā bija jākrīt, tagad vismaz varu pateikt - tur, tur, sarkanie jumti. :D