bums [4.aug]: Gaļa exselenta
Nu nezinu… Man pret aitas gaļu ir tāda nepatika, lai neteiktu – riebjas.
Iespējams, ka jēru nekad neesmu ēdis. Parasti tā bija veca aita, kas nomirusi dabīgā nāvē vai nokauta dienu iepriekš. Tā baisā smaka, kad to vāra…
Aitas zupa – ēdot tāda specifiska garša mutē, smarža, tie tauki, kas pielipuši pie aukslejas, kurus ar mēli pat nokasīt nevar, vienīgi ar nagu. Tā teikt, bērnības trauma.
Braukājot pa pasauli pat pagaršot nav vēlēšanās – aita ir aita.
Arī kā cilvēki aitas nekad nav patikušas – mūžīgi kādu herņu izstrādās.
Aizej tu cilvēks uz dīķi karūsiņu paķert, a tās jau siltumnīcas plēvē robu izplēsušas un tomātus norijušas.
Skaties – ko dara? Nu, tipa, čikinieks: stāv stulbi, blenž un gremo zāli.
Tā jau pa teļuku nebija ko skatīties, bet tieši tajā mirklī, kad Gusļiks (Četri tankisti un suns) varonīgi cīnās ar fašistiem, tās maukas izstrādā savu diversiju – ielien pagalmā un iznīcina puķu dobi.
Kapitāli no vectēva atrāvos ar ādas pavadām par šitādu lažu – vēl tagad, atceroties, mugura sāk sūrstēt.
:DDD