Ekonomika un politika

Ar Gazas joslu ir tā.Viņi vienkārši vēl nav aizmirsuši to procesu kā radīt bērnus.vēl jau arī citur,nu tajā pašā Āfrikā ir vietas,kur pārtiek no humānās palīdzības.Bet vairojās kā truši.Latviešus vajadzētu sūtīt praksē.

Jegersz.Nav īsti labi tā par muļķību runāt.Vēl senos laikos spēkā bija paruna - kurš citu par muļķi zākā,pats ar gudrību neizceļaa.Varbūt tu vari nosaukt tos Latgales pagastus ar pārblīvētajām skolām?Es tev varētu nosaukt pagastus kur pēdējos pāris gados skolas aizklapēja.Arī tādus kur bija kādreiz ne tikai pamatskola,bet vidusskola. Kāds te parto priecājas.Taču ar ko tas process beigsies kāds zina?

Bet man vienmēr ir interesējis, no kā pārtiek Gazas Josla, ne tur rūpnīcu, ne lauksaimniecības, bet ļaužu, ka biezs !!??

Jon-Hill, 10.novembris 2025, 18:59

Nav jau tā ka nekas tur nenotiek, ir kaut kādā mērā augļkopība un lopkopība, tad viens cep pitas maizes vai vienkārši apaļus maizes klaipus, cits slīpē un vīlē ieročus, citi stāv rindā pēc humānās palīdzības, kas faktiski HAMAS ir arī ienākumu avots un kontroles mehānisms.
Mums gan daudz ko no tā nesaprast.

Tīri lāpstas operatoram diez vai labi maksās, bet santehniķim, kurš saliek caurules, uzliek apsildi un to visu pieslēdz gudrajai mājai maksā oi, oi, oi.
Bēdīgākais visā ir virtuves strādnieki, aprūpētāji un sezonālie laukstrādnieki. Ir cilvēki, kam tas patīk - nesarežģīts darbs ar minimālu atbildību. Šeit gan jānokļūst pie pareizā darba devēja, kurš saredz tādos uzticamu darbinieku un maksā vairāk kā staigātājiem. Vieglākais ir bļaut pēc viesstrādniekiem, kurš atved līdzi slodzi budžetam bez valstiska ieguvuma.

Inars, 10.novembris 2025, 18:36

Lauku darbos lielākā problēma ir sezonalitāte, līdz ar to tirgū izvērsies tāds daļējs absurds, ja nāk uz sezonas laiku vai uz konkrētiem darbiem, tad arī maksā labi, protams atkarīgs no saimnieka, bet ja grib lai maksā cauru gadu, tad faktiski alga ir 1/3 zemāka, lai arī noslogo pārējā nesezonas periodā.

Ok.Paceļam tēmu, piem .
Austrumu virziena blogeri bieži uztur naratīvu - batijas vimirati ! Jā, mums ielas ir salīdzinoši tukšas!
Pa dienu cilvēki strādā, pārvietojas ar pesonīgiem tansportiem, izklaides ir mājās un telpās !
Bet man vienmēr ir interesējis, no kā pārtiek Gazas Josla, ne tur rūpnīcu, ne lauksaimniecības, bet ļaužu, ka biezs !!??

Tīri lāpstas operatoram diez vai labi maksās, bet santehniķim, kurš saliek caurules, uzliek apsildi un to visu pieslēdz gudrajai mājai maksā oi, oi, oi.
Bēdīgākais visā ir virtuves strādnieki, aprūpētāji un sezonālie laukstrādnieki. Ir cilvēki, kam tas patīk - nesarežģīts darbs ar minimālu atbildību. Šeit gan jānokļūst pie pareizā darba devēja, kurš saredz tādos uzticamu darbinieku un maksā vairāk kā staigātājiem. Vieglākais ir bļaut pēc viesstrādniekiem, kurš atved līdzi slodzi budžetam bez valstiska ieguvuma.

zaraza, 10.novembris 2025, 11:49
<
Kurā momentā skaitās "baltā apkaklīte" tad kad uzvelk pletkreklu un žaketi vai pie kāda noteikta ienākuma līmeņa.
Varbūt es kļūdos, bet Rīgā lielākā daļa šā vai tā strādā ar ienākumiem uz rokas līdz 1600€ mēnesī, tikai neliels % ir vidēju un lielu algu saņēmēji.

jegersz, 10.novembris 2025, 16:44

Te bija runa ne par cipariem kā tādiem, bet par to, ka pēc darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma konjunktūras darba tirgū loģiski būtu mainīties proporcijai par labu fiziskam darbam.

Ja gribi vispārēju teorētisku definīciju, kas ir "baltā apakaklīte", tad varam vsipārināt, ka tas ir darbinieks, kura pamata darba pienākumi nav saistīti ar muskuļu spēku, izturību, fizisku nogurumu (ar nogurumu domāts, ne tur izdegšanas utml., bet tā ka noguruši muskuļi) un/vai rutīnu/garlaicīgu/monotonu darbu (piemēram kasieris, strādnieks pie konvejiera utml.). Derēs?

Mani diezgan izbrīna, ka pagaidām, acīredzot pēc gadsimtu inerces, nenostrādā darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma mehānisms... Ja smaga fiziska darba darītāju trūkts, tad kāpēc joprojām ir stereotips, ka "baltajām apkaklītēm" maksā vairāk. Pirms 50-100 gadiem fiziski stipru un izturīgu strādnieku bija dofiga, savukārt cilvēku ar labu akadēmisko izglītību utt. maz un attiecīgi tie bija pieprasītāki un labāk apmaksāti. A tagad bakalauru, maģistru un doktoru cik negribi, visi ar datoru utt. māk rīkoties, a vot ar lāpstu ne īsti prot, ne vispār fiziski veselība atļauj. Pēc loģikas būtu jābut pārstrukturācijai, smago un rutīno darba vietu atalgojuma augšana stipri virs vidējās kantora planktona aldziņas un attiecīgi arī jaunā darbaspēka karjeras centienu pārorientēšanās. No sērijas nevis "es tur cītīgi mācīšos akadēmiskus priekšmetus un strādāsu bankā ar lielu algu", bet gan "es kačāšu muskuļus, praktiski apgūšu fiziskos un rutīnos darbus, rakšu grāvjus un saņemšu daudz vairāk kā tās nabaga trūcīgās kantora žurkas"... Teorētiski tā būtu jābūt, kamēr pieprasījums/piedāvājums atkal nepārsveras...

zaraza, 10.novembris 2025, 11:49

Kurā momentā skaitās "baltā apkaklīte" tad kad uzvelk pletkreklu un žaketi vai pie kāda noteikta ienākuma līmeņa.
Varbūt es kļūdos, bet Rīgā lielākā daļa šā vai tā strādā ar ienākumiem uz rokas līdz 1600€ mēnesī, tikai neliels % ir vidēju un lielu algu saņēmēji.

jegersz.Es domāju,ka tu esi saprātīgs un erudīts cilvēks.Šoreiz gan tev ar to iršanu nav labi sanācis. Nezinu kāpēc tu maldini publiku.Vai nu tu neesi saskāries ar lauku skolu situāciju vai vienkārši tu to dari tīšām.Tev patīk pētīt visādas tabuliņas.Laikam esi apskatījis IZM oficiālās.Vienīgi tu nezini,ka tās ir IZM ierēdņu rožaino sapņu un pasaku tabuliņas.Nu tie cilvēciņi cenšas pūst publikai rožainu migliņu. Citādi tautai varbrasties jautājumi,ko tie ierēdņi tur dara un kāpēc ēd valsts maizi.Vēl pavisam nesen es arī domāju,ka tā situācija nav tik dramatiska. Diemžēl,kad sanāca ar to saskarties,bilde sanāca skarba.Tie 3-4 bērni vienā klasē ir realitāte.Un nevis vienā skolā,bet daudz kur.Tie kuri ir mācījušies pilsētas skolā nekad nesapratīs šo situāciju.Jā arī mani bērni un tagad mācās Rīgā. 5 lidz 15 minūtes vieglā solī un tu esi skolā.Pēc stundām tikpat viegli mājās.Un viss elementāri. Laukos savādāk.Pie pietiekoša skolu tīkla i tad attālumi5 un 10 km.Bet tas laukos neskaitās nekas ekstrēms.Tad sākās optimizācija - skolas aizbīdījās 20 un 30 km.Nu velosipēdi,privātauto, skolu autobusi,pat zirgu pajūgi.Vecāki un pašvaldības cīnījās cik varēja.Nu jau optimizācija ir aizstūmusi skolas50 - 80 km attālumā.Cilvēki padodas- aiziet uz pilsētām.aizbrauc uz ārzemēm, vienkārši nelaiž bērnu skolā.Un viss ir OK?Un cik ilgi un tālu vēl optimizēsim?jegersz tu žēlojies,ka darbaspēks sūdīgs.Drīz vairs vispār nekāda nebūs.Protams tādi kā tu sāks gaudot,ka vajag visādus melndirsainos migrantus ievest. Un valdība ar prieku un palēkdamies izpildīs jūsu kaprīzi.Super.Sapņaini.Par mentālajām novirzēm. Jā,kad cilvēkbērns ir sasniedzis zināmu vecumu,pats spēj sevi sakopt nu tad protams viņš var mācīties i 100,i 200 i vairāk km no mājām. Tas būtu vidusskolas,tehnikuma un protams augstskolas līmenis. Nu bet to mazo puņķu tapu tak vajadzētu sūtīt skolā maksimāli tuvu mājām. Ja bērnam ilgi jāpavada transporta līdzeklī plus vēl tas ilgi jāgaida,kādu vēlmi mācīties no viņa var sagaidīt.Ja bērns ir nomācīties pāris gadus vienā skolā(mājas tuvu,klasē draugi no mazotnes).Un tad klaps,skola ciet.Tagad jāceļās vismaz stundu agrāk,skolā visi sveši,mobingu no Latvijas skolām neviens nav izskaudis.Un tad tiek pļurkstēts par mentālajām novirzēm. Rezultāts jau tagad interesants - vairāk kā 8000 bērnu neapmeklē skolu vispār. 15000 jauniešu vecumā no 16 lidz 25 gadiem nekur nemācās un nestrādā. Tie ir oficiālie dati.Sastopami plašsaziņas līdzekļos.jegers.Parunāsim vēl par iršanu?

Bjorgvins, 9.novembris 2025, 17:09

Ko muļķim padarīsi?
Es tev minēju reālus faktus no pagastu skolām Latgalē, kur tavuprāt laikam tikai vilki gaudo un visi ir izmiruši.

Ja jau tik daudz skolu ar 3-4 skolniekiem klasē, tad varbūt padalīsies patiešām ar pamatskolu sarakstu, kur ir 27-36 skolnieki uz skolu?
Un tikai nevajag demagoģiju un pārlekt uz citu tēmu.

Skolas laukos būs jātaisa ciet un arvien vairāk. Tas ir fakts neko tur vairs izdarīt nevar, lai ko čīkstētu. Vilciens sen aizgājis. Nav vairs bērnu un uz laukiem nevienu nedabūt. Viss notiek ap pilsētām. Un intelektu ieteiktu aizmirst. Nav tur nekāds intelekts kas mūsu vietā izdarīs kko. Jā nemeklēsim vairs tik daudz google, tekstos vinš labi meklē un tulko. Bet kkādu gudrību tur nevar sameklēt.

redz, teholoģiskā revolūcija pie tā arī noveda, ka smagos darbus mehanizē un automatizē. Piem mežisstrāde, kādreiz 2 veči ar rokas zāģiem un zirdziņu varbūt 10 baļķus dienā nogāza un izveda... tagad harvesters ar forwarderi (tie paši 2 veči) ņem 2 hektārus pa dienu... tas pats celtniecībā, lauksaimniecībā... paskaties modernā kombaina vadības pulti - kā lidene, bet pie stūres "zemnieks" :)

AI protams paraus līdzi dažus balto apkaklīšu darbus - mans AI sarakstīsies ar Tavējo AI... bet LĒMUMS (pirkt vai pārdot) tāpat paliks mums pašiem :)

daddy_j, 10.novembris 2025, 12:42

progresu neviens nenoliedz, tikai joprojām , ar visu progresu, kaut kā trūkst tieši fiziski smagu un rutīnu darbu darītāju. Kādreiz padumjā skolā mums stāstīja, ka kumunismā roboti darīs visus smagos darbus un cilvēks varēs nodarboties ar kreatīvo. tikai nez kapēc nevienu AI ar lāpstu pie sūdu čupas neesmu manījis, toties visādu kreatīvu figņu rada uz urrā :)

redz, teholoģiskā revolūcija pie tā arī noveda, ka smagos darbus mehanizē un automatizē. Piem mežisstrāde, kādreiz 2 veči ar rokas zāģiem un zirdziņu varbūt 10 baļķus dienā nogāza un izveda... tagad harvesters ar forwarderi (tie paši 2 veči) ņem 2 hektārus pa dienu... tas pats celtniecībā, lauksaimniecībā... paskaties modernā kombaina vadības pulti - kā lidene, bet pie stūres "zemnieks" :)

AI protams paraus līdzi dažus balto apkaklīšu darbus - mans AI sarakstīsies ar Tavējo AI... bet LĒMUMS (pirkt vai pārdot) tāpat paliks mums pašiem :)

Darbi pietiek šā vai tā, bet cilvēki negrib smagi strādāt, tāpēc izvēlas pilsētu.
Reti kurš, pat par adekvāti lielu samaksu piesakās par krāvēju vai citiem smagiem darbiem...

jegersz, 8.novembris 2025, 23:12

Mani diezgan izbrīna, ka pagaidām, acīredzot pēc gadsimtu inerces, nenostrādā darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma mehānisms... Ja smaga fiziska darba darītāju trūkts, tad kāpēc joprojām ir stereotips, ka "baltajām apkaklītēm" maksā vairāk. Pirms 50-100 gadiem fiziski stipru un izturīgu strādnieku bija dofiga, savukārt cilvēku ar labu akadēmisko izglītību utt. maz un attiecīgi tie bija pieprasītāki un labāk apmaksāti. A tagad bakalauru, maģistru un doktoru cik negribi, visi ar datoru utt. māk rīkoties, a vot ar lāpstu ne īsti prot, ne vispār fiziski veselība atļauj. Pēc loģikas būtu jābut pārstrukturācijai, smago un rutīno darba vietu atalgojuma augšana stipri virs vidējās kantora planktona aldziņas un attiecīgi arī jaunā darbaspēka karjeras centienu pārorientēšanās. No sērijas nevis "es tur cītīgi mācīšos akadēmiskus priekšmetus un strādāsu bankā ar lielu algu", bet gan "es kačāšu muskuļus, praktiski apgūšu fiziskos un rutīnos darbus, rakšu grāvjus un saņemšu daudz vairāk kā tās nabaga trūcīgās kantora žurkas"... Teorētiski tā būtu jābūt, kamēr pieprasījums/piedāvājums atkal nepārsveras...

jegersz.Es domāju,ka tu esi saprātīgs un erudīts cilvēks.Šoreiz gan tev ar to iršanu nav labi sanācis. Nezinu kāpēc tu maldini publiku.Vai nu tu neesi saskāries ar lauku skolu situāciju vai vienkārši tu to dari tīšām.Tev patīk pētīt visādas tabuliņas.Laikam esi apskatījis IZM oficiālās.Vienīgi tu nezini,ka tās ir IZM ierēdņu rožaino sapņu un pasaku tabuliņas.Nu tie cilvēciņi cenšas pūst publikai rožainu migliņu. Citādi tautai varbrasties jautājumi,ko tie ierēdņi tur dara un kāpēc ēd valsts maizi.Vēl pavisam nesen es arī domāju,ka tā situācija nav tik dramatiska. Diemžēl,kad sanāca ar to saskarties,bilde sanāca skarba.Tie 3-4 bērni vienā klasē ir realitāte.Un nevis vienā skolā,bet daudz kur.Tie kuri ir mācījušies pilsētas skolā nekad nesapratīs šo situāciju.Jā arī mani bērni un tagad mācās Rīgā. 5 lidz 15 minūtes vieglā solī un tu esi skolā.Pēc stundām tikpat viegli mājās.Un viss elementāri. Laukos savādāk.Pie pietiekoša skolu tīkla i tad attālumi5 un 10 km.Bet tas laukos neskaitās nekas ekstrēms.Tad sākās optimizācija - skolas aizbīdījās 20 un 30 km.Nu velosipēdi,privātauto, skolu autobusi,pat zirgu pajūgi.Vecāki un pašvaldības cīnījās cik varēja.Nu jau optimizācija ir aizstūmusi skolas50 - 80 km attālumā.Cilvēki padodas- aiziet uz pilsētām.aizbrauc uz ārzemēm, vienkārši nelaiž bērnu skolā.Un viss ir OK?Un cik ilgi un tālu vēl optimizēsim?jegersz tu žēlojies,ka darbaspēks sūdīgs.Drīz vairs vispār nekāda nebūs.Protams tādi kā tu sāks gaudot,ka vajag visādus melndirsainos migrantus ievest. Un valdība ar prieku un palēkdamies izpildīs jūsu kaprīzi.Super.Sapņaini.Par mentālajām novirzēm. Jā,kad cilvēkbērns ir sasniedzis zināmu vecumu,pats spēj sevi sakopt nu tad protams viņš var mācīties i 100,i 200 i vairāk km no mājām. Tas būtu vidusskolas,tehnikuma un protams augstskolas līmenis. Nu bet to mazo puņķu tapu tak vajadzētu sūtīt skolā maksimāli tuvu mājām. Ja bērnam ilgi jāpavada transporta līdzeklī plus vēl tas ilgi jāgaida,kādu vēlmi mācīties no viņa var sagaidīt.Ja bērns ir nomācīties pāris gadus vienā skolā(mājas tuvu,klasē draugi no mazotnes).Un tad klaps,skola ciet.Tagad jāceļās vismaz stundu agrāk,skolā visi sveši,mobingu no Latvijas skolām neviens nav izskaudis.Un tad tiek pļurkstēts par mentālajām novirzēm. Rezultāts jau tagad interesants - vairāk kā 8000 bērnu neapmeklē skolu vispār. 15000 jauniešu vecumā no 16 lidz 25 gadiem nekur nemācās un nestrādā. Tie ir oficiālie dati.Sastopami plašsaziņas līdzekļos.jegers.Parunāsim vēl par iršanu?

Jon-Hill [8.nov]: Cilvēku skaita samazināšanās laukos ir normāla lieta ! Nu nav vairs vajadzības pēc dakšotājiem un lāpstotājiem ! Mežā taktors var aizstāt padsmit zāģerus.
Bērnu ir tik, cik spējam pabarot, apģērbt, izskolot !

Darbi pietiek šā vai tā, bet cilvēki negrib smagi strādāt, tāpēc izvēlas pilsētu.
Reti kurš, pat par adekvāti lielu samaksu piesakās par krāvēju vai citiem smagiem darbiem, bet no tiem, kas piesakās ir reti, bet ir arī ļoti labi darbinieki, bet jāņem vērā viņu untumi, piemēram ir ka nebrauks uz traktoru vai nestrādās ar trimeri, bet malku skaldīs.
Ja vēl nekvalificēto darbaspēku var sameklēt, tad ar kvalificētu ir problēmas.

Bjorgvins [8.nov]: Par izglītību un mentālajām novirzēm.Nu nekas jauns tas nav.Pat ļoti aizvēsturiskajos laikos,nu tad kad es skolā gāju,katrā klasē bija caurmērā kādi 2 ar tām mentālajām novirzēm.Un arī nebija ne skolotāju palīgi,ne uzraugi.Kaut kā tika jēgā.Nu ja galīgi švaki bija tad bija tomēr specālā skola.No tiem,kas mācījas parastā skolā bija tādi klusie ( tagad teiktu autisti) - tie nu galīgi nevienam netraucēja.Nu un viņus arī parasti pārējie neaiztika. Nu un protams bija hiperaktīvie mentāli novirzītie. Ar tiem protams noņemšanās skolotājiem bija lielāka.Klases bija lielas - 25 līdz 30 bērnu.Un nevienu tie mentāli novirzītie neietekmēja.Visi mācījās savu iespēju robežās.Bija gan teicamnieki,gan labisti gan stabīlie trijnieki.Un neko,latviešu tauta neizmira.Pa dien gāja uz partijas sapulcēm,pa vakariem uz tautas deju pulciņiem vai kori. Atnāca atmoda un visi atmodās.Sastutējām savu valsti.Viss OK.Kā sanāca,tā sanāca.Un pēkšņi pēc 35 gadiem mēs baidāmies no mentāli novirzītajiem bērniem,no Stambulas konvencijas un paši no sevis.Kas noticis?Puse lauku skolu vairs nav.Klasēs pa 3 vai 4 bērni.Lūk no kā ir jābaidās.Tā ir konkrēta izmiršanas pazīme.Un poh... vai būs tā konvencija. Visvairāk laikam jābaidās no varas institūcijām un partijām. Tāds iespaids rodas,ka visi stipri mentāli novirzītie bērni ir izauguši un nokļuvuši Saeimā,valdībā,ierēdņu korpusā.Laikam esam dupsī galīgā un nav kas atnāk palīgā.

Nu par tiem 3-4 bērniem lauku skolu klasē nevajag irst, 10-15 jā un 1/3 no nelbvēlīgajām ģimenēm, bet tāpēc arī vien vairāk ved uz rajona centra skolām, kas ir pārpildītas un krītās pagastu skolu skolnieku skaits.

Inārs, man gan gribētos teikt, ka te vairā izsakās tieši X paaudze ! !

Ja notiks, kas globāli nelāgs :( Laukos atkal būs vajadzība pēc darba rokām !

Šeit izsakās būmeri. Gen X un mileniāļi klusē (kādam tas samaitās karjeru vai kaimiņattiecības). Publiski toni uzdod Gen Z. Pēdējie arī būs valsts turpinājums vai arī vienkārši aizbrauks, kur viss ir sakārtots viņu vietā. Cerams, ka viņi nešaubās, ko dara un izdara pareizu izvēli. Lai viņiem viss izdodas!

Inars, 8.novembris 2025, 15:00

pats arī tākā no "Gen Z"paaudzes būtu... tā kārtīgi nobļāvies kis, kis,.., ņau, ņau

Cilvēku skaita samazināšanās laukos ir normāla lieta ! Nu nav vairs vajadzības pēc dakšotājiem un lāpstotājiem ! Mežā taktors var aizstāt padsmit zāģerus.
Bērnu ir tik, cik spējam pabarot, apģērbt, izskolot !