Makšķerēšana jūrā

Vai pie piekrastes zivīm tos var nosaukt,viņi nārsto bermunda trīstūrī.

ka tad ir jo pretigaka esma jo labak? vai ari tas pats naktstarps butu labs

Aigaigars , zutim jābūt piekrastē , pec Rietumnieka , nu jameklē viņš ir , kaprīza zivs jau viņš ir !

Kusteties jau kustēsies tā stinte , bet cope jāapsīkst ar laiku ! Parasti lielā salā jau šīs labi ņem ... čoms šodien vēl velk labi !

eu atbildiet kur v-pils tuvuma ir nokerts kads zutis jura vasara

To Roluks- Vai stince vēl kādu laiku kustēs Liepājā? Un kas notiek, ja mazliet piesalst?

Ja kādam vēl nteresē vēžveidīgie , tad ir tādi zvēri kā sānpeldes , Liepājnieki viņus sauc par krokodillīšiem , bieži vien jūrā mītošās raudas , ālandes , vimbas jeb" zebras " , sīgas ņem tikai šo ēsmu ! Var iegūt viņus pavisam vienkārši iemetot garneles galvu , paši ielien iekšā , var arī veidot slotiņas ķēršanai utt.,saskaņā ar noteikumiem drīkst iegūt ne vairāk kā 100 gr vienā reizē !

kautko par liepene vai tuvuma nokertiem zusiem esat dzirdejusi

Interesentiem !Nav tāda suga " mazie vēzīši " ir šurspīļu un platspīļu vēži , kurus nevar izmantot par ēsmu , baltijas jūras pundurgarnele nav īpaši aizsargājams objekts un nav lieguma uz viņas izmantošanu par ēsmu, esmu viņas tik pie viena mola redzējis lielā skaitā un parādījās kādus 2 gadu atpakaļ !

Ir divas ēsmas un aizliegtas.Ņurņiki un mazie vēzīši,ņem labas zivis un lielas.Nevajadzēja jau muldēt.

OOOOOOOOOOOoo Mums ir uzradies Otrais MAREXXXXX!

ne jau uz parasto garneli..uz Latvijas sevišķo ;]

vimbas jau var upe uz garneli nokert

interesanti vai iekšējās ūdenstilpnēs zivis izrādītu kādu interesi..?

Ja runa ir par vietējām garnelēm , tad esmu un butes traki ņem .

a uz tām krevetītēm jūras (vai kas viņas tur ir) kāds ir mēginājis?

Rok viņus ar lāpstu, ir viņi gan mālainā zemē gan smilktī , gan dziļākās vietās , gan pie paša krasta seklākās . Protams ne visur viņi ir , jazin vietas ....

Nu ir tādi tārpi , lai butes ķertu lieka ķēpa , bet pārējām jūras zivīm baigi labā ēsma , pie mums viņi dzīvo kanālos smilktī . Tikai pēc izrakšanas vajag labāk dienu paturēt sausā jūras smilktī , tad stingrāki paliek .

To Roluks

Lūdzu nedaudz sīkāk par jūras tārpiem (kur, ar ko ? ) Paldies.

Lasi....Apraksts. Ķermenis plakans ar mazu galvu. Acis atrodas labajā pusē vai arī kreisajā pusē (dažos rajonos līdz trešdaļai no kopējā populācijas īpatņu skaita). Gar muguras spuras un anālās spuras malām ir sīku un asu kaulu pauguriņu rindas. Ar līdzīgiem pauguriņiem klāta arī sānu līnija. Zvīņas cikloīdas. Ķermenis acu pusē raupjš. Krāsa mainīga, stipri atkarīga no apkārtējās vides krāsas. Parasti plekstei acu puse brūngana ar sārtiem plankumiem, aklā pusē - gaiša.

Morfoloģija. D 51-60, A 36-42, P 7-14, V 4-7, vt. 35-37, sp.br. 11-18

Izmērs. L-55 cm, W-3,4 kg (Somijas piekraste, rekords). Parasti L nepārsniedz 45 cm.

Atšķirīgās pazīmes. Mazu un asu kaulu pauguriņu rindas gar muguras spuras un anālās spuras pamatnēm un gar sānu līniju (skat. pārējās plekstu dzimtas zivis).

Bioloģija. Bentiska zivs ar plašu toleranci pret sāļumu, pārsvarā uzturas jūrā, taču ienāk arī upju grīvās un lejtecēs. Vasarā dzīvo piekrastē 1-20 m dziļumā, ziemo - 50-70 m dziļumā. Migrācijas nelielas - pavasarī pirms nārsta jūras virzienā, vasaras sākumā pēc nārsta - krasta virzienā. Bentofāga, barojas ar gliemenēm (galvenokārt Macoma baltica), tārpiem, vēžveidīgajiem. Aktīva naktī. Sasniedz 12 gadu vecumu.

Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz trīs, četru gadu vecumā. Izdala divas rases: jūru ieplakās nārstojošās un piekrastē nārstojošās plekstes. Ieplakās nārsto martā-jūnijā (Gotlandes ieplakā 80-120 m dziļumā) ūdens sāļumā ap 10ä un lielākā un ūdens piesātinājumā ar skābekli lielākā par 1ml/l. Auglība līdz 2 milj. ikru. Ikri pelaģiski. Piekrastē nārsto 20-30 m dziļumā ūdens sāļumā 5-7ä. Auglība ir lielāka nekā ieplakās nārstojošajām, bet ikri sīkāki. Ikri brīvi peldoši uz grunts. Piekrastes nārsta galvenās vietas ir pie Ālandu arhipelāga, Zviedrijas austrumu piekrastē, pie Igauņu salām un Oderbankā. Abām rasēm kāpuri pelaģiski. 7-10 mm gari kāpuri pirms metamorfozes pāriet uz bentisku dzīvi. Mazuļi vasarā un rudens sākumā uzturas piekrastē no dažu centimetru līdz dažu metru dziļumam. Plekste var veidot hibrīdus ar jūras zeltpleksti.

Izplatība. Baltijas jūrā veido 15 lokālas populācijas. Masveidīga, izņemot dziļūdens ieplakas (>150 m), Botnijas līča ziemeļu, Somu līča austrumu un Rīgas līča dienvidu daļas, kur samērā reti.

Izmantošana. Vērtīga zivs. Zvejo ar traļiem un stāvvadiem. Kopējā nozveja Baltijā 80. gados ap 10-11 tūkst. t gadā (maksimālā 1975. g. - 17 tūkst. t). Latvijas ūdeņos nozvejo ap 500 t gadā. Lomos parasti ir 20-25 cm garas un 0,2-0,7 kg smagas zivis.