Makšķerēšanas noteikumi

Pareizi roc, tur ir arī jautājums, vai visi šie fairy un ariēli pie mums ir tikpat kvalitatīvi un dabai droši kā vācijā.

bet sakopsim tiešām MN pa priekšu.

Akmens_Viesis, 14.janvāris 2015, 20:09

Kopsim, aizliegt ķīmijas būs grūtāk.

Pareizi roc, tur ir arī jautājums, vai visi šie fairy un ariēli pie mums ir tikpat kvalitatīvi un dabai droši kā vācijā.

bet sakopsim tiešām MN pa priekšu.

Ja vēl par lauksaimniecības ķīmijām. Sen jau par to runā, bet neviens nav skaļi pateicis kas un kā, bet LV šito mantu lej visi uz laukiem, pat bioloģiskie pamanās to izdarīt.
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/543422-niderlande_aizliegusi_supertoksisku_pesticidu_vai_latvija_sekos_piemeram?utm_source=apollo.lv&utm_medium=advert_1/inc-47&utm_campaign=Links-from-our-channels

Nātrija hlorīds ir tā pati pārtikas sāls. Uz ceļiem gan pārtikas variantu nelieto. Nekad neesmu piegājis būvmateriālu veikalos un palasījis kas ir iekšā tai sālij, ko paredzēts uz ietvēm kaisīt, bet pieņemu, ka tas pats vien tur būtu. Kas attiecas uz koncentrāciju - pārlasiet iepriekš no MOSPa linku par līdakām, konkrēti par sastopamību jūrā. Tas sāls reāli nevar kaitēt. PSRS laikos reizēm bēra kālija hlorīdu - mineralmēslus. bet cik tad toreiz kaisīja. Lauksaimniecības ķīmijas ( dažām ir aizliegums lietot ūdeņu tiešā tuvumā) un nitrāti, kas veicina aizaugšanu. Jā - varētu būt viens no iemesliem. Saka, ka signālvēži daudz ikrus apēdot. Iespējams, ka dabīgajā vidē ikru dzīvotspēja ir samazinājusies. 90 -tajos , kad juku laiki bija, maija mēnesī pa mazo upi 3-4 brigādes ar bridenēm dienā. pēdējo kiļku izlasīja. pēc tam vēl pāris bridenes atradu zālē ieaugušas. Reiz ari zivis atradām no mopēda nokritušas (pavisam svaigas). Viens pavasarī uz nārstu 60 gab zobainās uz dakšas uzspraudis, lielākā turpat 12 kg (mazā upē) vēl kolhozu u.c elektriķi neguļ.
Nu tagad jau vairs nav manīti vairākus gadus.
Vasarā mazā upe aizaug ar dūņām un turas līdz rudenim. Kaut kādas sīkaļas peld. Un ja lietus nav, karsts laiks, tām pašām spuras gaisā. Zivju gārnis aŗī kaut ko patērē. Tas viss ir komplekss pasākums. No katra pa bišķim vainas un rezultāts ir tāds kāds ir. Skaidrs ir viens, ja tai zivij nav kur normāli dzīvot un visi tikai ķer ko var saķert, turklāt vēl labāko vaislas materiālu, tad diez vai tik ļoti vairosies.

Hotentot.
Viss ar ko apstrādā brauktuvi,nonāk ūdeņos. Grāvī,upēs un ezeros .Domā,pazūd bez pēdām? Vardes minēju kā uzskatāmu piemēru.Agrāk,nārsta laikā,ar līdakām bija pilni novadgrāvji.Stārķi. Nekļūsim smieklīgi. Tūkstošiem gadu sadzīvoja,te pēkšņi izrija?

BrunoL, 13.janvāris 2015, 16:38

tiesi ta.Cesis atremonteja Gaujas kalna celju,salika jaunas gulijas,tagad viss kas ir uz celja un spej tecet,ietek pa tieso Gauja.bail iedomaties ja tur uz saniem noliktu benzavozu.

Mans viedoklis nevajag ļaut ķert līdakas maijā,jo pēc nārsta ir ļoti rijīgas,lai atpūšas un kārtīgi paēd raudiņas,plicīšus,vīķes,asarīšus.Un ar pirmo jūniju sākam.

Par max garuma ierobežošanu ir runāts un , iespējams, ka atsevišķās vietās tas varētu tikt noteikts. Tur zinātniekiem teikšana, jo mūs jau rezultāts interesē :) Mums nevajag piemirst, ka līdakas dzīvo tur, kur jūtas labi, lielās un mazās bieži ir kopā. Un lielā ir gana slinka, lai vispirms aprītu mazo līdaku kamēr to blakus ir gana. Palasi te:
http://www.mosp.lv/blog/uncategorized/zivju-ielaisana-latvijas-udenos-lidaka/

Tur ir apskatītas kopsakarības.
V.S.O.P., 13.janvāris 2015, 14:54

Diezgan laba lasāmviela. Cipari apstiprina manis teikto :) Citāts: Skaitļu rindās nav konstatētas statistiski būtiskas sakarības starp līdaku lomiem un ielaisto līdakas kāpuru un mazuļu skaitu vai ezeru un ūdenskrātuvju platību, kur veikta līdakas ielaišana.Tajā pat laikā upēs, kur līdakas laistas maz un praktiski arī netiek zvejotas, novērojams straujš jauno līdaku daudzuma pieaugums Netraucēts dabisks nārsts ir daudz efektīvāks par jebkādu ielaišanu. Tāpat rakstā minēts, ka līdakas auglība un ikru daudzums ir tieši saistīts ar tās garumu. Pie tam, no auglības viedokļa nav īsti starpības vai apēd 30 cm līdaku vai 50 cm, jo maza iespējamība, ka kāda no tām būs nārstojusi un atstājusi pēcnācējus.
Interesantākais, ka no raksta var saprast, ka īsti nekas nav jāmaina, jo viss ir ok, vaislinieku pietiek, līdaku ir daudz un to skaits pieaug un tās arvien biežāk konstatējamas tām netipiskās vietās. Tam var ticēt?

Moriartijs, 13.janvāris 2015, 17:23

Var padomāt arī tā, ka lielo līdaku trūkums dod iespēju mazajām savairoties pastiprināti. Ir taču variants, vai ne? Trofeju izmēra trūkums populārās ūdenstilpēs ir novērots? Ja paskatamies makšķerešanas sportu, tad šķiet, ka ir. Bet tas ir subjektīvi.

tad sanāķ, ka plēsēju maz, ja sīkie daudz. Konkrētajā vietā.

Domaataajs, 13.janvāris 2015, 12:46

Tu domā, ka plēsēju deficīts nav novērojams arī citur?
Šajā gadījumā Maliķis, manuprāt, konstatēja faktu, ka arvien vairāk savairojas sugas, kas nav raksturīgas minētajiem (dzidrajiem) ūdeņiem.

Hotentots, 13.janvāris 2015, 13:39

grūti spriest, reiz man zināmi bezdarbnieki, precīzāk Apinīša cienītāji, lielījās, ka vienā bedrē mazā upē vasarā 28 līdakas dabūjuši. Sugas manā izpratnē savairojas tur, kur netiek regulētas. Tas pats rotans, piemēram. Cik man gadījies dzirdēt, kur ir līdakas, tur rotans nav kuplā skaitā. Ja kādam ir citi novērojumi, klāj vaļā!

Par max garuma ierobežošanu ir runāts un , iespējams, ka atsevišķās vietās tas varētu tikt noteikts. Tur zinātniekiem teikšana, jo mūs jau rezultāts interesē :) Mums nevajag piemirst, ka līdakas dzīvo tur, kur jūtas labi, lielās un mazās bieži ir kopā. Un lielā ir gana slinka, lai vispirms aprītu mazo līdaku kamēr to blakus ir gana. Palasi te:
http://www.mosp.lv/blog/uncategorized/zivju-ielaisana-latvijas-udenos-lidaka/

Tur ir apskatītas kopsakarības.
V.S.O.P., 13.janvāris 2015, 14:54

Diezgan laba lasāmviela. Cipari apstiprina manis teikto :) Citāts: Skaitļu rindās nav konstatētas statistiski būtiskas sakarības starp līdaku lomiem un ielaisto līdakas kāpuru un mazuļu skaitu vai ezeru un ūdenskrātuvju platību, kur veikta līdakas ielaišana.Tajā pat laikā upēs, kur līdakas laistas maz un praktiski arī netiek zvejotas, novērojams straujš jauno līdaku daudzuma pieaugums Netraucēts dabisks nārsts ir daudz efektīvāks par jebkādu ielaišanu. Tāpat rakstā minēts, ka līdakas auglība un ikru daudzums ir tieši saistīts ar tās garumu. Pie tam, no auglības viedokļa nav īsti starpības vai apēd 30 cm līdaku vai 50 cm, jo maza iespējamība, ka kāda no tām būs nārstojusi un atstājusi pēcnācējus.
Interesantākais, ka no raksta var saprast, ka īsti nekas nav jāmaina, jo viss ir ok, vaislinieku pietiek, līdaku ir daudz un to skaits pieaug un tās arvien biežāk konstatējamas tām netipiskās vietās. Tam var ticēt?

Nu es no 91.gada strādāju uz lauka un sākumā ja pakaļ staigāja 3-5 bija daudz, tagad 20 normāls rādītājs.

Stārķi,kā bijuši tā ir. Pie mājas viena ligzda,gadus 60.Droši vien daudz senāka.Mīlīšu muižas(Pie Burtnieka)kolonija,arī lielāka nav kļuvusi.Pat mazāk perēkļu. Arī agrāk, banda, vazājas lauksaimniecības tehnikai nopakaļ.

Kauc kur ir LV slavena web kamera mella starkja ligzda, var paluret ka vinji tur cubinas pie mums ciemojoties, daudz ir tai stellei sekotaju.
A strakji pamata aped vierejie badmiras Afrika, kur tas dodas siltas zemes meklet.
Judu zeme Izraela ir kauc kadas vietas kurc tiesi iet pāri putnu celju, ta vinji tur parlido laikam miljoniem. Ista putnu verotaju paradize.
Kur nezinu, meklejiet neta, bet.......... Talavas mezos to starkju ( balto) ir loti loti daudz, pat no celja to redz.

Pārsvarā to pašu nātrija hlorīdu kā vislētāko materiālu lieto (retāk bija [ja nekļūdos] kalcija hlorīds, bet tas ir dārgs). Sāls koncentrācija uz to ūdens apjomu, manuprāt, nav liela. Pie tam tas viss lielāku ceļu tuvumā. Mazākos lauku ceļus tik ļoti nekaisa, ja vispār kaisa.
Un par novadgrāvjiem un līdakām - neticēsi, bet tādas lietas arī mūsdienās notiek un, starp citu, arī palielu ceļu tuvumā, kur sāli lieto relatīvi lielā apjomā. Ja līdakas kaut kur pa grāvjiem neiet kā agrāk, es drīzāk ieteiktu domāt par bebru dambjiem, pilnām caurtekām u.tml. elementiem. Līdaka nav lasis, tā bebrinieku forsēt nevar.

Par tiem stārķiem nesmej - pēdējos gados to skaits ir smagi palielinājies. Pilni stabi ligzdu, dabisko ienaidnieku nav. Tie paši citi manis minētie plēsēji arī pievairojušies, bet barības bāze agrākā - dabiskais līdzsvars ir pajucis.

Nu stārķi savairojušies nejēgā, redzās kā zaķēnus apslaktē un puiši medībās redzēja, ka mazo stirnēnu nosit. Kad pļauju sienu, līdz 30 gabali pēc traktora staigā un visu kas kustās slaktē nost.

Hotentot.
Viss ar ko apstrādā brauktuvi,nonāk ūdeņos. Grāvī,upēs un ezeros .Domā,pazūd bez pēdām? Vardes minēju kā uzskatāmu piemēru.Agrāk,nārsta laikā,ar līdakām bija pilni novadgrāvji.Stārķi. Nekļūsim smieklīgi. Tūkstošiem gadu sadzīvoja,te pēkšņi izrija?

Ja nu reiz nēģus piemin - kāpēc strauta nēģi nedrīkstētu copē izmantot kā ēsmu? Vai tad šie tik izmirstoši vai saimnieciski noderīgi? Ēšanai neder, maz jau tā kā arī nebūtu (mani novērojumi).

Esat ievērojuši,ka vardes ļoti,ļoti maz? Varbūt vainojama autoceļu apstrāde ar pretslīdes materiāliem?

BrunoL, 13.janvāris 2015, 14:02

Kā, Tavuprāt, tā sāls tik ļoti var ietekmēt varžu populāciju?
Drīzāk tad jau kādi lauksaimniecības pesticīdi vairāk skādes dara. Protams, arī plēsēji vardes nesmādē. Tie paši stārķi ir savairojušies nejēgā. Ūdeles, ūdri u.tml. - šie lopiņi vardes diezgan labprāt patērē.

Atgādināšu par "svēto govi" - nēģi.

-d.

Zinu 'nje po nasliske ", ka Sveedija ir likums kas lauj ari privatos mezos, upes lasit senes, kjert zives ( par medibam nezinu, paspaterinam, laikam cik var apest ) Protams gluzi jau pie majas slegiem neviens nelien senes lasiit.
Laikam tas ir visas Vikingu zemes, sens bet labs likums.
Vel 19 gds beigas baronu mezos LV nedriksteja nje iet, nje ko darit. Tapec pasakas ir ta vecenite kas nes no meza kritalas, tos vareja lasit.

Vaislas materiāla zveja???

BrunoL, 13.janvāris 2015, 15:00

Tur mēs , pagaidām, bez zvejniekiem nemākam iztikt. Kamēr būs atjaunošana - tikmēr vajadzēs arī zveju, arī vaislas baram svaigas asinis vajag.