Ahoi!
Sestdien sabriedu uz kajaka copes sezonas noslēgumu. Ar visu lielo plastmasas gabalu aizkūlos uz dzimto galu - Vaiņodi/Nīgrandi. Sestdien no rīta ap astoņiem piebraucu pie dīķa, kur parasti makšķerēju un nepatīkams pārsteigums - pilns ar vietējiem, kas uz dzīvo ķēra no krasta. Krāmējoties ar loriņiem, pamanu, ka viens ķer savu kātu un piecērt. Pēc kāta spices redzu, ka kaut kas ir pieķēries, bet nekas nopietns. Tā arī bija, izvelk vienu līdaķeli ap 40cm vērtu. Aiz intereses pavēroju, kas notiks tālāk. Protams, ka zivs tiek nomušīta un iebāzta ķeselē. Gribu jau iet klāt un teikt kaut ko nelabu, bet tad vienkārši besis iestājās - vai es kāds taisnības bruņinieks. Ja jau valstij, pašvaldībai un pašiem cilvēkiem po, ko tad es jaukšos pa vidu.
Ielaidu savu kajaku ūdenī un sāku mētāt. Trešajā metienā pakaļnāciens - tik vien redzēju, kā astes spura nozibēja. Tas raisīja cerības, bet ar tām varēju sevi barot visas dienas garumā. No pulksten 08.00 - 14.00 viena copīte, kur zemmērs nokabinajās pats pie kajaka un kādi trīs pakaļnācieni. Pilnīgs aplauziens - beigās jau sāku dragāt ar savu smagāko artilēriju - 25g busteriem, bet arī tie nespēja nevienu iekārdināt. visus dīķa kaktus pa vairākām reizēm izbraukāju. Tagad mokos ar pārpūlētiem muskuļiem un mega/giga iesnām, kas gan nav copes rezultāts, bet cope bija pastiprinošais faktors.
Krastā satikos ar vienu vīrieti, kurš tikai ap to laiku laidās dīķī. Nedaudz parunājām un no viņa uzzināju ne pārāk labas ziņas - visā Vaiņodes apkārtnē ūdenskrātuves ir izsmeltas, jo vietējie ņem visu, kas trāpās uz āķa. Viņiem viss viens, vai mērs, vai zemmērs. Plus vēl pašvaldības neadekvātā rīcība ar tai piederošajām ūdenskrātuvēm ir novedusi pie situācijas, ka zivju vienkārši nav. Skumji, bet nāksies meklēt jaunus makšķerēšanas apgabalus. Uz tālo kordonu būs jādodas - Kalvene u.tml..
Ne asakas visiem!
3.novembris 2014, 08:45 |
links 
