varbūt ne par tēmu,bet tomēr.
gadijums iz privatdzīves:
84 gadā sanāca pabūt Gorkijā.tā sacīt jāsaka biju praksē Gorkijas auto rūpnīcā(GAZ).gāja jau visādi,gan ar mellajiem plēsāmies,gan Piterskās meičas mīlējām utt.bet pienāca 8 marts.laiks doties mājup.tā kā gribējās ātrāk tikt mājās,tika iegādātas aeroflot biļetes.laiciņš bij k'
a pasakā,~-20*C un saauļīte pa zemesvirsu gorijās.tik lidojumu atcēla uz pāris stundiņām,jo Rīgā esot putenis,tamdēļ lidlaiks nejemot nevienu pretī.tā mēs tur Gorkijas lidostā gruši okolačivaļi.pienāca čuigānietes un kko par zīlēšanu sējās klāt.tik mēs tādi jautrulīši būdami šamējās visādi ar jokiem gribējām atšūt.līdz viena no viņām neizturēja un izteica:čtobi ja vas v ggrobu v čornih tapočkah videla.vot te es pirmoreiz izdzirdēju čomu ko sakām.čoms kuru grūti bij piedabūt pie runāšanas izteica sakrālo teikum-A HOČEŠ BELIJE ODENU!!!
cigankas tik nospļāvās un noziepēja asti!
:)))
16.decembris 2010, 11:10 |
links