Tas vienmēr uzdzen atmiņas. Atceros kā pirms daudziem gadiem es maziņš sēdēju uz viena dīķa salas. Gaidīju karpas. Biju kārtīgi noekipējies, bet kā jau sīkajam pa nakti tā baisi. Un tad sākās. Visas nakts garumā brieži kā aptrakuši baurēju, tur tālumā - purvā. Nakts bija sasodīti tumša, reizēm starp mākoņiem pavīd spožā čigānu saule. Tas viss radīja baigu, bet neteikšu, ka nepatīkamu sajūtu. :)
Nostaļģija.
22.septembris 2010, 22:01 |
links