Vienkārši runājam par visu ko!

savu-laik man bij pazīstami divi mežsargi(valsts mežos),vienam no viņiem patstāvīgi vasarā dega meži,bet otram nē,jautāju kā tad tā,meži Jums robežojās,kaimiņam mežs deg ,bet tev nē?!Šis man atbild,es atšķirībā no viņa,ar sakostiem zobiem ciešos , laižu tantukus , onkas ogot un sēņot,lūk arī rezultāts.Tā ka skatieties tā saucamie privātīpašnieki, nevajag valts ūdeņus uzskatīt par privātajiem,un nav Jums nekādu tiesību nelaist mūs makšķerniekus makšķerēt,kaut arī tur ir izpļauts un sabarots.

Atkal sākas vecā dziesma jaunās skaņās - šitas temats par tauvas joslām utt. jau n-tās reizes ir izmalts pa visiem forumiem un pie kaut kāda konsensusa neviens nav nonācis. No vienas puses, protams, likums ir likums un tauvas joslas un citi servitūti būtu jāievēro, jo īpašniekam jāsaprot, ka tas NAV VIŅA ĪPAŠUMS bet gan APGRŪTINĀJUMS uz viņa īpašuma, no otras puses pilnīgi saprotama ir īpašnieku vēlme pasargāt savu teritoriju un arī likumi lielā mērā ir īpašnieku pusē un iespējas piespiest īpašnieku ,piemēram, novākt žogu ir visai minimālas. Katram sava taisnība, un, kas raksturīgi, viens un tas pats cilvēks var lamāt "biezos budžus" kas sacēluši visur žogus tā ka cilvēks netiek pie upes tārpiņu papeldināt, bet tai pašā laikā lielās ka dzenā no savas 20m tauvas joslas "vietējos bomžus". Koroče bardaks... Varbūt labākais risinājums ir Skandināvijas variants, kur praktiski visa nepastrādātā zeme/ūdeņi pēc likuma ir " sabiedrībais brīvi pieejami dabas resursi" (lai gan tur arī ir savas zamaročkas un de jure nav vienāds ar de fakto). Koroče nezinu... Galvenais, manuprāt, ir neaiziet ekstrēmos uz vienu vai otru pusi - negribas ne lai mūsu bērni sēdētu katrs tikai pie saviem 10 upes metriem un uz svētkiem apmainītos ar kvotām, ne arī lai jebkur un jebkad būtu jāsastop cūkukūts, stikli, tīkli utml.

Brusi, bet no laivas cis, cis jau drīkst!:)

haha te rada ka ara +12 gradi Rigaa :D :D :D maza kluda-tikai pa kadiem vismaz desmit gradiem nobidite :D:D

Palasot likumdošanu radās doma par reālu tūrista piedzīvojumu Latvijā;Esmu likumpaklausīgs Vācijas iedzīvotājs.Sadomāju nobraukt pa Latvijas upi ar laivu.Izlasīju likumus;aizliegts piestāt krastā bez saskaņošanas ar īpašnieku.Ok.Braucu.Vakarpusē sagribējās cis cis.Gar krastiem meži.Viss vakars pagāja braucot un saucot īpašniekus.Klusums.Otrā diena.Pabļaut vairs nevaru.Uz vienas vietas uzliku žņaugu.Zvanu policijai,ugunsdzēsējiem, saeimai u.t.t.Neviens nevar pateikt,kā neizkāpjot krastā atrast zemes īpašnieku.Trešajā dienā pūslis neizturēja.Piezvanot uz izziņu biroju un informējot par šo lietu,atradās īpašnieks.Saucas-Ātrā palīdzība.Fūuuu.Galvenais,ka dzīvs un likumīgi ļāva pietauvoties.Vairāk pa Latvijas ūdeņiem nebraukšu.

man jau domāt, ka pašvaldībām būtu jārūpējas par piekļuvi pie ūdens, vismaz konkrētās vietās un tad vari doties uz abām pusēm pa tauvas joslu cik tālu vien tīk. Tikai viens jautājums tauvas joslu mēra no tās ūdens līnijas, kas ir augusta vidū vai aprīļa sākumā? :D
P.S. es ar laukos dzenu makšķerniekus prom no tauvas joslas, ja viņi iesēžas manā copes vietā, kur izpļauta zāle un sabarotas zivis, jo mūžīgi kāda smēķu paciņa vai kāds plasmasas "garais" ir zālēs iemests. Un jā vēl man kremt, ka viņi 100 gr raudas stiepj uz mājām maisiem. es laižu atpakaļ lai būtu ar sīčiem ko paķert.

AndisN - kautkā tā jā. pamēģini jūrmalā caur fizisku un juridisku personu īpašumiem pie lielupes tikt. nedraudēs, bet vnk nošaus.

Piekrītu, no vienas puses tā ir cūcība, ka ierobežo piekļuvi, no otras puses - man arī nepatīk, ka pār manu mežu vai tīrumu sveši (mednieki, sēņotāji) staigā - vairums tomēr kautkādu drazu atstāj...

Ko dod tā tauvas josla,ja pie viņas nevar tikt klāt.Aizbraucām uz Daugavu,mašīnu nolikām NEprivāta ceļa malā,un pārgājām metrus 20 pa aizaugušu pļavu līdz Daugavai.Pēc 15min.klāt bargais īpašnieks un draud ar nepatikšanām,ja staigāšot pa viņa zemi.Prasām,kas slikts ka pārgājām,šis atbild ka viņam redz nodokļi jāmaksā utt.Labi ka vēlāk pienāca BARGĀ kaimiņš(lāga vīrs) kurš pat atļāva iet caur savu pagalmu lai tiktu līdz ceļam.Kā tad ir,ja īpašums būs 3km.garumā,tad lai tiktu līdz copes vietai jāklunkurē pa tauvas joslu tie km.?

Klau, vai te ir kāds burnieka ezera pazinējs? Jautājums: izbraucot ar laivu no Ezerpriedēm, uz kuru pusi (pa kreisi gar baznīcu vai pa labi) doties lielo lidaku un zandartu meklējumos (virs 5kg)? Maijā spiningoju pa kreisi pie baznīcas un tad keras ļoti daudz, taču visas ne lielākas par 58cm..

Paldies!

P.S. Rakstu šai forumā, jo Burtnieku forums ir neaktīvs

Ir tāds likums par tauvas joslu, kur aprakstīts ko drīkst um ko ne. Tikai par to naudas iekasēšanu tā!? Mazsalacā arī pārdema biļetes uz"meteorīta bedres'' apskati:):):)

Tas ir zvejniecības likuma pants,pēc kura ir izdomāts Gaujā iekasēt piķi.(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana; Interesanti ir tikai viens,kā es,neizkāpjot krastā varu kaut ko saskaņot.Pagaidām neesmu redzējis gar upju un ezeru krastiem sēžam īpašniekus,to pārstāvjus,kaut vai vismaz telefonus.Perfekti pildot šo likuma punktu,laivošana Latvijā praktiski ir aizliegta.

Kaat domā ka tev kāds atbildēs?
Pie Siguldas tūristbāzes nav parka zeme, bet privātīpašums Dainas:)kur uzcepts kempings.

...pagaidīsim atbildi no GNP, izskatās, mazliet nelikumības notiek

Mārcis Dzērve 11 gadi :))

Hm.Neesmu valodnieks,bet manuprāt piestātne ir inženiertehniska būve,kas paradzēta lai ar sausām kājām iekāptu,izkāptu kuģī vai laivā.Pie Gaujas es tādas neesmu redzējis.

db.lv :: Laivošana Gaujā - par maksu

Hotelīt, kur tos izcenojumus var saskatīt, gribas pamācoša rakstura vēstulīti uz VM uzskricelēt

Hmm... a kā ta paliek ar 6m tauvas joslu, tur nekādi nevar būt privāta piestātne! Akal likums paceļ likumu, sviests!

Latviešiem laivošana jau kļuvusi par tradicionālu vasaras atpūtas veidu, īpaši pieaudzis airētāju skaits garākos upes maršrutos, jo krīzes laikā cita veida atpūta iedzīvotājiem bieži ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ nav pieejama.

Tomēr kopš 1.jūlija plostniekiem hobijam būs jātērē vairāk līdzekļu, jo, ja iepriekš piestātnes vietas bija Gaujas nacionāla parka administrācijas pārziņā, tad šobrīd nepietiekamā finansējuma dēļ piestātnes vietas apkalpot un sakopt pēc tūristiem ir deleģēts privātiem uzņēmējiem.

Tie jaunos pienākumus sākuši ar īpašu centību. Proti, par privātas piestātnes izmantošanu prasa latu no personas, par ugunskura kurināšanu 3 Ls, telts vieta izmaksā 2 Ls, savukārt par atļauju izvilkt laivu krastā jāšķiras no 5 Ls.

ŠITAS JAU SĀK KRETINĒT!

:))) labi ka pirms 7h tikai aizgāju gulēt, savādāk gan jau būtu ko uzraxtījis :))