mazkalnam un visiem pārējiem, kuri visticamāk ir forši cilvēki, bet kuri, mauprāt iet slinko un neprofesionālo žurnālistu un noziedzīgo politiķu pavadā un vienkārši negrib paskatīties uz lietām tādām, kādas tās vienkārši ir. Ziņās rādīja Pļaviņas kur viss bija applūdis, kā tu teici, akas, havajas un viss pārējais. Tieši tur spridzināja, lai neapplūstu. Pasaki, cik liela jēga bija spridzināt? Tā ir izmirstošās latvju tautas lielākā nnelaime, vienkārši atteikties domāt, cerot, ka kāds izdomās manā vietā. Es neko nepārmetu spridzinātājiem, viņi ir profesionāli cilvēkki. padomju laikos kad spridzināja, tad mājām logi bira. Tagad cilvēkiem nekādas nelaimes no spridzināšanas neizcēlās, viss bija perfekti. Armijnieki skaidri un gaiši pateica - mums saka spridzināt, mēs spridzinam. Viņiem pārmest nevar neko. Jautājums ir tikai par to, kurš izdomāja, ka ir jāspridzina, kādi bija argumenti, kas tika izvērtēti, kāda tika veikta izpēte, kādi plusi un mīnusi tika salīdzināti. Mani māc bažas, ka pie šitādas notikumu gaitas, latvju bāleliņni, kuri šādus lēmumus pieņem, arvien biežāk un biežāk pieņems lēmumus ka ir jāspridzina, jo vienkārši būs redzējuši, ka to var brīvi un vienkārši izdarīt. JOPROJĀM NEESMU REDZĒJJIS NEVIENU ATSKAITI NO LĒMUMA PIEŅĒMĒJIEM PAR SPRIDZINĀŠAS REZULTĀTU IETEKMI. NE POZITĪVU NE NEGATĪVU.
30.marts 2010, 21:36 |
links