Vienkārši runājam par visu ko!

Nokārtoju atpūtas kuģa apliecību ar 2.reizi. Nu tāds murgs :)))

kikizozo, 3.septembris 2025, 10:33

es atmetu ar roku,nu nah tos jahtu pričendāļus mācīties,kurus mūžam nevajadzēs,maucu bez tiesībām,nav laika to sviestu mācīties

Diez vai draugam tās cūkas daudz tiks.Cūku mēris turpina savu pļauju.Nesen bija puplicēta infa,ka atkal kādi 20 cūkāni mežā atrasti beigti.

Apsveicu. Man atkal viens copes paziņa iet par mednieku un tur eksāmenus liek. Nu labi man, man vairāk asaru ;) un mežā mazāk cūku ;)

kikizozo [3.sep]: Nokārtoju atpūtas kuģa apliecību ar 2.reizi. Nu tāds murgs :)))

Kad pirms kāda laika kārtoju šo eksāmenu, arī teiktu – murgs. Paiet laiks, un saproti, ka tā īsti nav. Ir, protams, savādi jautājumi un iespējamās atbildes, bet būtībā tur maz “ūdens”. Prasības ir tik niecīgas, lai Latvijā nokārtotu kuģošanas licenci. Tas ir visai vienkārši un lēti. Tāpēc arī pasaulē par mūsu prasmēm ir visai skeptiski.

Laivojot Daugavas galā, var redzēt, ka daudzi noteikumus ir piemirsuši – bojas apbrauc pa kuru pusi ienāk galvā, mauc zem tilta nevis pa vārtiem, bet kur pagadās. Ar enkurošanos arī līdzīgs stāsts.

Vai pats atceros – intereses pēc risināju eksāmena testu un nenoliku. Laba atmiņa – tas nav par mani.:)))

Apsveicu ar tiesību iegūšanu ;)

kikizozo [3.sep]: Nokārtoju atpūtas kuģa apliecību ar 2.reizi. Nu tāds murgs :)))

Apsveicu! Atliek tagad ķemmēt visu Lielupi!

Nokārtoju atpūtas kuģa apliecību ar 2.reizi. Nu tāds murgs :)))

onslovs [7.aug]: Sveiki veseli!
Vajadzīga atbilde. Dārza mājiņā sarkano ķieģeļu krāsns. Savu funkciju turpmāk neveiks, tiks atstāta kā interjera sastāvdaļa.
Jautājums ir ar ko krāsni apstrādāt, lai būtu šmuki un nesmērētos pieskaroties ( māls smērējās līdzi). Ar laku, vai ūdens bāzes, vai citu, vai dziļumgrunts.
Paldies jau iepriekš.

Dziļumgrunts!

Jā,īstais izmērs varētu būt ļoti jauns jēriņš.mana bērnība pagāja pagājušā gadsimta 60- tajos gados. Laukos.Tika turēti lopi,tajā skaitā arī aitas.Tas nebija hobijs,tas bija izdzīvošanas jautājums. Laikam jau ekonomiskie apstākļi nebija tik spīdoši lai kautu jērus,kāva parasti pieaugušas aitas. Acīmredzot lai gaļas būtu vairāk.Man ir apmēram tāda pati pieredze kā RaimimD.Tātad negatīva, Diemžēl.Būdams pieaudzis parasti izvairījos no aitas gaļas lietošanas.Pat būdams ekskursijā Armēnijā un Gruzijā izvairījos no aitas gaļas ēdieniem. Bērnības atmiņas pārāk skarbas.Kaut kā tā.

Sveiki veseli!
Vajadzīga atbilde. Dārza mājiņā sarkano ķieģeļu krāsns. Savu funkciju turpmāk neveiks, tiks atstāta kā interjera sastāvdaļa.
Jautājums ir ar ko krāsni apstrādāt, lai būtu šmuki un nesmērētos pieskaroties ( māls smērējās līdzi). Ar laku, vai ūdens bāzes, vai citu, vai dziļumgrunts.
Paldies jau iepriekš.

Kā Jums patīk, ka šajā portālā visu laiku lēkā reklāmas, līdz ar to nevar atvērt linku, ko gribu, lec uz augšu vai leju. Varbūt tikai tas man un varbūt tikai no datora ?

user1962, 7.augusts 2025, 09:05

Es ar no datora,bet man adblocki visādi salikti,nevienas reklāmas

Kā Jums patīk, ka šajā portālā visu laiku lēkā reklāmas, līdz ar to nevar atvērt linku, ko gribu, lec uz augšu vai leju. Varbūt tikai tas man un varbūt tikai no datora ?

Jā, vajag kaut ko ar tiem vilkiem darīt. Bračka viņus nešauj – baidās pazaudēt mednieka licenci.

Labi, vilki – tie tajos mežos bija un būs, bet sūdi ir tādi ka lāči mežos.
Pat nekautrējas apmeklēt barotavu nepilna kilometra attālumā no saimniecības.

Bračkas sieva pat baidās krūmiņos ieskriet lauka malā – ka kāds spalvains neuzliek savu ķepu uz pleca paša atbildīgākajā brīdī.
A skriešanā ar nolaistām apenēm viņai sūdīgs laiks.

RaimisD, 5.augusts 2025, 19:43

Nebūtu tagad kameras visos stūros,dzīvotu kā agrāk,mūžu nodzīvotu un pat nezinātu ka latvijas mežos ir lāči:)

Iespējams, ka jēru nekad neesmu ēdis. Parasti tā bija veca aita, kas nomirusi dabīgā nāvē vai nokauta dienu iepriekš. Tā baisā smaka, kad to vāra…

Šis velk uz nedēļas citātu...!!!

Tēvocīti jot, nemoki sevi! Teciņus uz maķīti!

Rudens jērs no labas šķirnes, mmm, tik bik uzgrillē.

Bračkas sieva pat baidās krūmiņos ieskriet lauka malā – ka kāds spalvains neuzliek savu ķepu uz pleca paša atbildīgākajā brīdī.
A skriešanā ar nolaistām apenēm viņai sūdīgs laiks.

RaimisD, 5.augusts 2025, 19:43

...runā, ka tas tikai veicina vēdera izeju :))

bet par aitām runājot - skaidrs ka ēdamais izmērs ir jērs, nevis vecais barans... un tādu vis vienkārši nenopirksi. BET ja izdodas nopirkt - cepta jēra ciska, harčo no ribiņām (ja gribas "vieglāku", var pirmo ūdeni noliet), ragū asajā mērcē...

oi, kā līdz pusdienlaikam novolkšu... :)

Skaistulis.

Jā, vajag kaut ko ar tiem vilkiem darīt. Bračka viņus nešauj – baidās pazaudēt mednieka licenci.

Labi, vilki – tie tajos mežos bija un būs, bet sūdi ir tādi ka lāči mežos.
Pat nekautrējas apmeklēt barotavu nepilna kilometra attālumā no saimniecības.

Bračkas sieva pat baidās krūmiņos ieskriet lauka malā – ka kāds spalvains neuzliek savu ķepu uz pleca paša atbildīgākajā brīdī.
A skriešanā ar nolaistām apenēm viņai sūdīgs laiks.

RaimisD [5.aug]: bums [Vakar]: Gaļa exselentaNu nezinu… Man pret aitas gaļu ir tāda nepatika, lai neteiktu – riebjas.
Iespējams, ka jēru nekad neesmu ēdis. Parasti tā bija veca aita, kas nomirusi dabīgā nāvē vai nokauta dienu iepriekš. Tā baisā smaka, kad to vāra…

Aitas zupa – ēdot tāda specifiska garša mutē, smarža, tie tauki, kas pielipuši pie aukslejas, kurus ar mēli pat nokasīt nevar, vienīgi ar nagu. Tā teikt, bērnības trauma.
Braukājot pa pasauli pat pagaršot nav vēlēšanās – aita ir aita.

Arī kā cilvēki aitas nekad nav patikušas – mūžīgi kādu herņu izstrādās.
Aizej tu cilvēks uz dīķi karūsiņu paķert, a tās jau siltumnīcas plēvē robu izplēsušas un tomātus norijušas.

Skaties – ko dara? Nu, tipa, čikinieks: stāv stulbi, blenž un gremo zāli.
Tā jau pa teļuku nebija ko skatīties, bet tieši tajā mirklī, kad Gusļiks (Četri tankisti un suns) varonīgi cīnās ar fašistiem, tās maukas izstrādā savu diversiju – ielien pagalmā un iznīcina puķu dobi.

Kapitāli no vectēva atrāvos ar ādas pavadām par šitādu lažu – vēl tagad, atceroties, mugura sāk sūrstēt.
:DDD

Pat kad uzlika elektrisko sētu – nebija labi. Auroja nonstopā, cietās, un dzenot uz kūti, tā nomīnēja visu ceļu , ka basām kājām – i nedomā tur iet.

Bija viens baiss gadījums.
Vajadzēja man pāri ganībām ceļu nogriezt. Lecu pāri elektriskajam ganam, aizķēros aiz drāts, a man tādi puišeļu šorti... un trāpīja ar kuli pie tās sētas.
Bled, kā atrāvos – tik dzirksteles no acīm!

.. vo, vo 100% piekrītu,, un kad pavasarī kūti jātīra, kur viņas pakaišus pārvērtušas par *betonu* !!