Vienkārši runājam par visu ko!

Ar to dzīves garumu nekad, neko nevar zināt. Manam vectēvam šodien aprit 101!!!

Paldies. Ar to normu es domāju to savu dzīves garumu. 70 gadi. Tas tāds tiesa filazofisks jautājums. Un ja runa par zivju personiskajiem rekordiem. Tad, lai tie ir kā patīkami bonusiņi vai vienkārši jauki brīži, kur var adrenalīnu un reizēm mieru noķert.

Vispār jau jāsāk ar to ka apsveicu jubilejā.

Ko tu domā ar to normu?Ciparos viņa arī izsakās? Nu tur kilogrami vai tonnas/ vai metros?

Man šodien aprit 40.Tātad 30 vēl jānocopē. Tad norma būs sasniegta.

Un kā jums šķiet? Domas! Kas rada domu? Varbūt tavs ego teiks, jā es radu domu. Un no otras puses. Pamēģi izdomāt kādu domu? Vai tad nav tā, tu sēdi, un viņa atnāk pati. Un vai pastāv brīvā griba? Mēs esam enerģētiski kanāli caur kuriem izplūst domas, un mūsu prāts, visu izšķiro un sakārto pa plauktiņiem. Kā nu kurš uzzaudzināts, kā nu kurš izglītojies.

Mums arī ar arbūziem nekā. Dažus pēdējos gadus priekš pašiem mamma audzēja. Pērn jau varēja sirsnīgi atēsties, bet šogad sākumā vispār nedīga (sēklas vairāku veidu), tad otrais piegājiens nīkuļoja un beidzot pirms laika sāka tikai ziedēt. Nu skaidrs, ka nekā nav un nebūs.

Hotentots, 22.septembris 2025, 08:33

Man tas pats - 3x sēklas nedīga, kā zinādamas :((

Mums arī ar arbūziem nekā. Dažus pēdējos gadus priekš pašiem mamma audzēja. Pērn jau varēja sirsnīgi atēsties, bet šogad sākumā vispār nedīga (sēklas vairāku veidu), tad otrais piegājiens nīkuļoja un beidzot pirms laika sāka tikai ziedēt. Nu skaidrs, ka nekā nav un nebūs.

Bet kā redzi, ja grib tad var!

Dāvi, kā tev ar ražu?
Lāsmiņa no Jelgavas siltumnīcā kapitālu ogu izaudzējusi.
Tik kā tur ar to garšu? :)

Tu reiz teici, ka arbūzus vajag ārā audzēt.
Es arī reiz siltumnīcā arbūza sēklu zemē iespraidu – uz rudeni bija sanācis tāds greipfrūta lielumā, nebija ēdams :D

RaimisD, 21.septembris 2025, 20:36

Nav šogad, viss noslīka - plēvi noņēmām, bet vēl tagad nevar lielu daļu lauku uzart un nokultivēt.
Atstājām divas slejas, kur bija sausāks, tad pašiem gab 15 ir.
Ar tām siltumnīcām ir tā, ka klasikā, kad tev stāv vienā vietā dārzā un vēl 40cm dziļumā ģeotekstils, lai nezāles nelien un kurmji, tad arbūzi tur neaugs.
Ja uz lauka taisi tuneļus, tad tas uzlabo ražu protams un tādā gadā kā šogad - nodrošina ražu, bet ņem vēra, ka arbūzu nedrīkst stādīt divus gadus pēc kārtas, jeb arī dūšīgi jāmēslo un jāpielieto diezgan plašs klāsts herbicīdi, fungicīdi, insekcīdi un pesticīdi, bet mēs esam bioloģiski un praktiski neko no tā nevaram lietot.
Ja runājam par šo lielo ogu, tad tā ir viena F1 šķirne, hibrīds, mārketingam der, pašapliecinājumam der, vairāk īsti nekam arī nē, pieprasījums pēc tik lieliem nav, pašam ģimenei tik lielus ar nevajag.
Kaut kā tā.

Dāvi, kā tev ar ražu?
Lāsmiņa no Jelgavas siltumnīcā kapitālu ogu izaudzējusi.
Tik kā tur ar to garšu? :)

Tu reiz teici, ka arbūzus vajag ārā audzēt.
Es arī reiz siltumnīcā arbūza sēklu zemē iespraidu – uz rudeni bija sanācis tāds greipfrūta lielumā, nebija ēdams :D

Monarhs pa pieri deva labi. Neatceros gan, ka kāds paziņa būtu vēmis, vai jozis ar nolaistām biksēm. Vēl "baltais lācis" bija tāds efektīvs pa pieri došanā. Bet no dzīvā alus vai dzīvā vīniņa viena otra veselībai bija jāpierod. Bet tas tā esot dēļ bioloģiskās daudzveidības dzīvajos produktos. Nu pirmajā reizē praktiski tās problēmas. Čoms savukārt tieši ar užavnieku iekrita, viesos tika pacienājies ar izlejamo. Sen kaut kad. Un nebija jau nu tas, kas nekad alu nebija dzēris mazos daudzumos. Bet nu katram jau sava izturība.

Mjā,atmiņu vakars.Man arī ir pastāstiņš ar aliņiem. Ar aliņiem tomēr jābūt uzmanīgiem.Tiesa es nezināju,ka Užavniekam ir tāds efekts. Mans stāstiņš nāk no pagājušā gadsimta 90-tajiem gadiem.Bijām ar sievu veikalā.Satieku čomu ar sievu.Sākam pļāpāt.Veikalā ienāk sievas bračka.Nu tāds tikšanās vakars.Saku sievai -tev bračkam vārda diena.Nu ja-Jura diena.23.aprīlis.Nu kaut ko bračkam jāuzdāvina.Uz ātro neko neizdomājām labāku,kā paņemt 2-litreni alu.Saucās Monarhs. Uzdāvinam. Gaviļnieks priecīgs iet mājās.Čoms saka - mums arī vajadzētu vārda dienu nosvinēt.Kāda runa. Paņems to pašu Monarhu.Tikko parādījies.Noņems provi.Ar vienu nav ko sākt,ņems divus.Atnākam pie mums.Meitenēm attaisu vīniņu.Paši pļumpējam alu.It kā nevainīgu dzērienu.Atnāca sievastēvs.Patiesības labad jāsaka,ka jau drusku iešvilpis.Protams ielēju.Alus viņam vienmēr garšojis.Kā jau kārtīgam latgalim.var teikt pazīstams no bērnības.Izdzēra 2 glāzes,izmainījās sejā un tinās mājās.Labi,ka tālu nebija jāiet.Es vēl nobrīnījos - parasti tāds izturīgs vecis.Skatos - čoms nemaņā vemj pa virtuves logu.Agrāk nekas tāds netika novērots. Tālāk neatceros.Otrā dienā sieva teica,ka esot muldējis baigo herņu.Droši vien ko līdzīgu ko Raimis D teica.Kas arī man nav tipiski.Nebijām pat visu pudeli nokoduši.Atlikumu izlēju.Otro pudeli izmetu miskastē.Neattaisītu.Kad uz kuģa izstāstīju kādu sūdu biju ierijis,mehāniķis teica,ka arī nesen esot bijis sūdīgs piedzīvojums ar monarhu.Ar čomu aizbraukuši ar laivu uz copi pie Mangaļsalas mola.Vakarā.Paņēmuši līdzi 1 monarhu.No rīta pamodušies laivā.Pie cita mola. Nospriedām,ka maukas ražotāji kaut kādas narkotikas aliņam piešāvuši.Pēc kāda laika Ventspilī ofisā pie priekšnieka atreferēju savu bēdu stāstu.Pēc manas runas iestājās klusums. Droši,ka visi pārdomāja alkohola kaitīgo ietekmi. Tad ierunājās radioaparatūras inženieris.Viņš man saka - tu nerunā tik ātri.Pasaki vēlreiz kā to dzērienu sauca.Es pierakstīšu.Nu ja,kas nu kuram vajadzīgs.Lēti un efektīvi.....

Jautrākam noskaņojumam.

Mana ziņa čomam, automehāniķim .

,,Čau. Zinu, ka esi laukos. Izstāstīšu stāstiņu, tīri tā – parēkt.

Lieku mocim dzesēšanas sistēmu. Savajadzējās specializēto hamutu smērvielu.
Izštukoju: tu drīz ej atvaļinājumā, paliki bez palīga, gan jau strādā arī sestdienā.

Atbraucu uz servisu, Gunārs mazgā autiņu.
Izstāstu vajadzību, ejam meklēt. Ieraugām klasisko solidola šprici. Mēģinu bišķi iespiest – nesanāk. Smāķi nedabūju, bet rokas nosmērēju kapitāli. Solidolu vairs nevajag, tagad jau vajag mazgājamo līdzekli.

Skatāmies aerosolus – vajadzētu būt kādam brake cleanerim. Baigi uzrakstus nepētīju, skatos: uz viena netīra diska bilde. Domāju – ir īstais. Uzpūšu uz rokas – bled, disku krāsa! :DDD

Ir tāda vecum veca paruna - mēle ir cilvēka ļaunākais ienaidnieks.

Vajag sēdēt kopā ar sievu pie Užavniekiem, tad viņa pateiks kā minimums tikpat daudz herņas par savu vīru, ka būsiet kvitā. ;)

RaimisD [19.sep]: Piektdienas vakars. Pasēdēju ar pāris Užavniekiem un galvā ienāca eksistenciāla atziņa.
Nevaru nepadalīties.

Vīrietis vai nu domā, vai runā ar sievieti. Domāt un runāt vienlaikus laikam nav lemts .:D

Tik daudz herņas ir sarunāts mūža garumā. Un tad vēlāk pārdomā sacīto: johaidī, es tā nemaz nedomāju. :D

Teiktā kontekstā – bez stulbiem apvainojumiem: sievai ir pateikts tik daudz, ka vai nu viņa jānogalina, vai arī jādraudzējas ar viņu līdz mūža galam.:DDD

Piektdienas vakars. Pasēdēju ar pāris Užavniekiem un galvā ienāca eksistenciāla atziņa.
Nevaru nepadalīties.

Vīrietis vai nu domā, vai runā ar sievieti. Domāt un runāt vienlaikus laikam nav lemts .:D

Tik daudz herņas ir sarunāts mūža garumā. Un tad vēlāk pārdomā sacīto: johaidī, es tā nemaz nedomāju. :D

Un ja nopietni. Tad galvenais, lai tik uz priekšu tiek. Var piesēsties pie 500 zirgiem glaunā ādas salonā un var parastā plasmasīgajā bez trokšņa uzraut. Tālu tā pat netiksi. Itsevišķi pilsētā.

Parastajam divritenim ar iejūktu haskiju priekšgalā ar nav ne vainas. Var uz topiņu pēc griķiem aizlaist un var uz copīti aizvest. Un ja pa ceļu stirna noskrējusi, tad šķiet kādam ieslēdzas turbo režīms. Vienīgi ziemā tā uzmanīgāk, var uz muti noraut.